Eiro jeb Māstrihtas kritēriji ir pamats drošai ekonomikas ēkai

Sanita Bajāre, eiro projekta vadītāja, 16.02.2010

Pasaules uzņēmēju, investoru, finanšu tirgus acīs eiro zonas valsts statuss pats par sevi uzliek zināmu kvalitātes zīmogu, ka šīs valsts ekonomika ir sasniegusi ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr daudzi skeptiķi šobrīd norādīs uz Grieķijas kā eiro zonas valsts problēmām, kas zināmā mērā atbilstu teicienam, ka izņēmumi apstiprina likumsakarības. Vienkārši sakot, šī situācija pierāda, ka vienotā monetārā politika negarantē vienādu rezultātu, jo valstis īsteno patstāvīgu fiskālo jeb budžeta un nodokļu politiku.

Tieši tādēļ Eiropas līgumā iekļauti Māstrihtas kritēriji, kas uzliek noteiktu latiņu valsts budžeta deficītam un parāda apjomam. Ja valsts tos pilda - un nevis īsu brīdi, bet ievērojot kā ilgtermiņa stratēģiju - tad tai ir iespēja ilgtspējīgai, drošai attīstībai. Ja nepilda, tad rada problēmas sev un citiem apkārtējiem. Māstrihtas kritērijus ekonomikā var salīdzināt ar būvnormatīviem celtniecībā - ja pamatos neizmanto pareizās stiprības cementu, tad māja, lai cik skaista un ērta tā kādu brīdi būtu bijusi, sāk ļodzīties, un labākajā gadījumā pamatus vēl var pagūt ātri nostiprināt.

Tātad, lai ieviestu eiro, Latvijai jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Ja šie kritēriji būtu izpildīti gadus trīs iepriekš, Latvija ne tikai jau būtu veiksmīgi pievienojusies eiro zonai, bet arī nebūtu tagad tik krasi izjutusi pasaules krīzi, krītot tik dziļā bedrē.

Eiro nav pašmērķis. Eiro ir līdzeklis, lai palielinātu pievilcību Latvijas ekonomiskajai videi, jo no investoru viedokļa eiro nozīmē lielāku uzticamību, pārliecību par atbilstību ilgtspējīgas ekonomikas kvalitātei. Tas nozīmē pievilcīgākas procentu likmes, aizņemoties valstij, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Protams, šis kvalitātes sertifikāts šobrīd tiek nopietni pārbaudīts ar Grieķijas piemēru, un viens no jautājumiem ir, vai tam uzticēsies turpmāk. Taču nepārspīlēsim. Būtiskāka par pašu faktu, Grieķijas krīzi ir rīcība - kā eiro zona esošo situāciju risinās. No vispārējas pieredzes varu apgalvot, ka veiksmīga seku novēršana pozitīvi ietekmē attīstību nākotnē. Kā tai triviālajā piemērā ar stjuarta izlieto kafiju - katram var gadīties, bet svarīgi, kā šis darbinieks un aviokompānija negadījumu atrisina.

No uzņēmēju skatu punkta Latvijas iekļūšana eiro zonā dos pilnīgi citu attīstības perspektīvu un starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik vērtē visaugstāk. Protams, nevar aizmirst arī tiešus, ātri izmērāmus ieguvumus kā, piemēram, valūtas maiņas izdevumu izzušana.

Eiro nav arī nekāda panaceja, kas pati no sevis stabilizēs ekonomiku un pabiezinās mūsu maciņus. Atkal piesaucot tādas eiro zonas valstis kā Grieķijai, Itālija, Spānija, kur novērojamas lielākas vai mazākas problēmas ar ekonomiku - gan valsts, gan biznesa līmenī, var secināt, ka iemesls ir vēlmē dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tieši tādēļ prasības, kas jāizpilda, lai ieviestu eiro, ir svarīgi padarīt par savas ekonomikas un finanšu pārvaldības pamatu.

Eiro ieviešanas mērķa datuma noteikšana, kas tuvākajā laikā būs valdības darba kārtības jautājums, ir nepieciešama vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar to valsts apliecina apņemšanos sakārtot savas finanses - sev, saviem pilsoņiem, uzņēmumiem, investoriem, starptautiskajai sabiedrībai. Un, otrkārt, tas dod skaidru atskaites punktu, kad valsts iestādēm, uzņēmumiem, finanšu institūcijām būs jāpaveic sagatavošanās darbi praktiskai eiro ieviešanai.

Kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis lielos stratēģiskos plānus gan attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, gan NATO ir īstenojušas kopā. Dažkārt Latvijai mobilizēties mērķu sasniegšanā palīdzēja tieši apziņa, ka tūlīt kaimiņi igauņi iestāsies bez mums - tas mums bija kā belziens ar āmuru pa pieri - pēkšņi spējām sasparoties un paveikt visu. Tagad, ieviešot eiro, Igaunija diezgan pārliecinoši stūrē uz eiro 2011. gadā, Latvija - 2014. Igaunijas paveiktais mums būs apliecinājums, ka kāda no Baltijas valstīm to var izdarīt, un zināmā mērā tas mums būs skaidrs pierādījums, ka šim ceļam ir iespējams pozitīvs rezultāts. Tas arī kalpos kā stabilizējošs faktors visā reģionā un signāls pasaulei, ka, ņemot vērā Baltijas valstu līdzību, drīz procesi sakārtosies arī abās pārējās valstīs.

Uz kuģa kapteinim ir galvenā atbildība par noteiktā kursa noturēšanu, taču kuģis tikai tad veiksmīgi turpinās peldēt, ja saskanīgi darbosies visa komanda. Tieši tāpat ir ar eiro ieviešanu - ne jau tikai valdības rokās ir šā mērķa sasniegšana vai nesasniegšana. Mums jāapzinās arī katra personīgais ieguldījums - gan ar darbiem, gan ar padomiem.