Kā finanšu un kapitāla tirgus gatavojas Eiro dienai?

Kristīne Batraga, 07.03.2013. Foto: No personīgā arhīva, 06.03.2013

Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētāja vietnieks

Intervija ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieku Pēteru Putniņu, kurš no š.g. marta sākuma kļuvis par eiro ieviešanas projekta Finanšu sistēmas darba grupas vadītāju.

Ar ko nodarbojas Finanšu sistēmas darba grupa?

Finanšu sistēmas darba grupas, kuras vadība ir uzticēta FKTK, galvenais uzdevums bija izstrādāt priekšlikumus pasākumu plānam eiro ieviešanai tādās jomās kā naudas un kapitāla tirgus, finanšu instrumenti, valsts parāda denominācijas jautājumi, vērtspapīru sistēmu pielāgošana norēķiniem eiro.

Kas vēl darbojas Finanšu sistēmas darba grupā?

Darba grupā ir pārstāvēti lielākoties finanšu tirgus dalībnieku asociāciju pārstāvji, kā arī ar finanšu tirgu saistīto valsts institūciju pārstāvji – Latvijas Bankas, Valsts kases, Finanšu ministrijas, VSAA, Labklājības ministrijas pārstāvji, birža un depozitārijs.

Ko darba grupa jau paveikusi un kādi plāni šim gadam?

Darba grupas strādāja pie finanšu sektora sadaļas Euro ieviešanas kārtības likumā, attiecībā uz tādiem jautājumiem kā kapitāla daļu un parāda vērtspapīru denominācijas maiņa, līgumu nepārtrauktības jautājumiem, indeksu aizstāšanu u.c. šogad turpinām darbu jau pie praktiskā plāna izpildes, proti, lai nodrošinātu ērtu vērtspapīru tirdzniecības un norēķinu sistēmu pāreju uz norēķiniem eiro. Apzināsim un ieviesīsim nepieciešamās izmaiņas NASDAQ OMX tirdzniecības sistēmā un Latvijas Centrālā depozitārija uzskaites un norēķinu sistēmā. Savukārt, FKTK veikts pārējās tehniskās izmaiņas finanšu sektoru regulējošos likumos un FKTK normatīvajos noteikumos, kas saistīti ar pāreju uz euro.

Vai FKTK pārraudzīs, kā bankas veic pāreju uz eiro?

FKTK kompetencē būs pārraudzīt, kā bankas ievēro Euro ieviešanas kārtības likuma prasības attiecībā uz skaidras nauda apmaiņu, kā arī bankas un maksājumu iestādes un elektroniskās naudas ievēro prasības attiecībā uz bezskaidras naudas nomaiņu. Pievērsīsim uzmanību, kā bankas un citi mūsu uzraugāmie tirgus dalībnieki ievēro līguma nepārtrauktības principu, kas paredz, ka bankas nevar lūgt pārslēgt līgumus (noguldījumu/aizdevuma līgumi) tikai dēļ pārejas uz eiro.

Vai bankas gatavas eiro ieviešanai?

Pavisam noteikti varam apgalvot, ka bankām 2013. gads aizies eiro zīmē. Bankas jau sākušas gatavoties šim nozīmīgajam notikumam no pagājušā gada, lai arī oficiālais apstiprinājums par eiro ieviešanu būs tikai jūlijā. Darāmā ir daudz, jo tas skar ne tikai banku klientu informēšanu, bet iekšējo procesu un IT sistēmu pielāgošanu. Lielākās izmaksas bankām būs saistībā ar IT, grāmatvedības un klientu apkalpošanas sistēmu, kā arī bankomātu un inkasācijas pakalpojumu sagatavošanu pārejai uz eiro valūtu. Jau tagad zināms, ka banku izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu būs mērāmas vairākos miljonos latu. Mūsu bankām ir priekšrocība, jo var mācīties no igauņu nesenās pieredzes.

Pievienošanās eirozonai ir saistīta arī ar iespējamām izmaiņām banku uzraudzībā. Kādas izmaiņas Jūs saredzat?

Ja Latvija 2014. gadā pievienosies eirozonai, tā automātiski iekļausies arī banku vienotajā uzraudzības mehānismā. šobrīd vēl turpinās sarunas par precīzu mehānismu ES līmenī starp Padomi un Eiropas Parlamentu, tomēr mehānisma galvenās aprises ir zināmas.

Vienoto uzraudzības mehānismu veidos Eiropas Centrālā Banka (ECB) un nacionālās kompetentās iestādes. ECB būs atbildīga kopumā par vienotā uzraudzības mehānisma darbību un tai būs galvenā loma eirozonas valstu banku uzraudzībā, bet uzraudzība tiks īstenota diferencētā veidā. Balstoties uz noteiktiem kritērijiem, tādiem kā kredītiestādes lielums un relatīvā nozīmība valsts ekonomikā, tiks noteiktas kredītiestādes, kuras pakļausies ECB tiešai uzraudzībai un kuru uzraudzībā nozīmīgāka loma būs nacionālajām uzraudzības iestādēm, tomēr paredzot iespēju, ka arī pēdējās var tikt pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai.

Vai zināms, kuras Latvijas bankas būs arī ECB uzraudzībā?

Vismaz trīs nozīmīgākajām mehānismā iesaistīto valstu bankām ir jābūt ECB uzraudzībā. Latvijai pievienojoties eirozonai, trīs lielākās bankas– Swedbank, SEB, iespējams arī ABLV Bank - varētu tikt pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai. Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāli ECB varētu uzraudzīt kā eirozonas bankas filiāli. Jāatzīmē, ka banku tiešā ECB uzraudzība tiks realizēta ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem un ECB šobrīd strādā pie principu izstrādes, kādā veidā sadarbība tiks nodrošināta.

Vai līdz ar vienotās banku uzraudzības ieviešanu plānotas vēl kādas izmaiņas?

Esot eirozonā Latvijas bankām, līdzīgi kā pašlaik eirozonas valstu bankām, būs pieejami visi ECB atbalsta instrumenti likviditātes problēmu risināšanai. Plānots, ka papildus vienotajam banku uzraudzības mehānismam tiks strādāts pie vienotā problēmās nonākušo banku noregulējuma mehānisma ES, lai nākotnē pēc iespējas mazāk būtu jāpiesaista nodokļu maksātāju līdzekļi banku glābšanai.

Kā iedzīvotājiem rīkoties, lai visērtāk latus nomainītu pret eiro?

Jau šobrīd ir skaidrs, ka banku klientiem visērtākais veids pārejai uz eiro, ir savlaicīgi skaidro naudu iemaksāt savas bankas kontā. Bankas nodrošinās eiro ieviešanas brīdī kontā esošo latu automātisku pārvēršanu eiro pēc oficiālā kursa, un turklāt bez maksas. Tas nozīmē, ka klientam nebūs neparko jāraizējas, speciāli jānes nauda uz banku vai jāgaida rindā, varēs mierīgi sagaidīt Jauno, 2014. gadu.

Kādi jautājumi banku klientus šobrīd interesē visvairāk?

Visbiežāk banku klienti pie mums interesējas, vai pēc eiro ieviešanas būs jāpārslēdz depozīta un kredītu līgumi, konta līgumi u.tml. Īsā atbilde - neviens kredīta, depozīta vai cits ar banku noslēgts līgums eiro ieviešanas dēļ nebūs jāpārslēdz, jo uz visiem līgumiem attieksies to darbības nepārtrauktības princips. Esam mūsu mājas lapā www.fktk.lv izveidojuši īpašu sadaļu, lai banku klienti var ērti uzzināt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.