Gatavojoties eiro – soli pa solim

Dace Kalsone, 07.05.2012. Foto: Latvijas Banka, 07.05.2012

Andris Ruselis

Intervija ar Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas vadītāju, Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Andri Ruseli

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa vienīgā no piecām eiro ieviešanas projekta Vadības komitejām, darba grupām, kurai ir stabila nemainīga institucionālā pieredze, stabila, nemainīga vadība. Lūdzu, pastāstiet sīkāk par šo darba grupu un tās aktivitātēm?

Naudas un maksājumus sistēmas darba grupa (turpmāk NMSDG) savu darbību sāka 2005. gadā un tās pamatuzdevumi saistīti ar pasākumiem skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanai, kā arī vērtspapīru norēķiniem eiro vidē.

Darba grupu vadu jau kopš tās pirmsākumiem. Darba grupā ir iesaistīts plašs dažādu institūciju un organizāciju loks, tostarp, Latvijas Komercbanku asociācija, LR Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, VAS "Latvijas Pasts", Latvijas Centrālais depozitārijs, Latvijas Banka, Valsts kase, Valsts kanceleja un LR Iekšlietu ministrija.

Pastāstiet, lūdzu, kādi jautājumi ir Jūsu vadītās darba grupas pārziņā?

Runājot detalizētāk par NMSDG aktivitātēm, nebaidos apgalvot, ka NMSDG uzrauga daudzus eiro projekta "atslēgas" aspektus. 

Šajā sakarā pirmkārt būtu jāpiemin skaidras naudas ieviešanas jautājumi. NMSDG kompetencē ir Latvijai nepieciešamā eiro banknošu nodrošinājums, nacionālo eiro monētu konkurss un kalšana, eiro monētu un banknošu piegāde kredītiestādēm, kā arī latu naudas zīmju izņemšana no apgrozības. Papildus NMSDG plānos arī eiro naudas zīmju piegādi kredītiestāžu klientiem, piemēram, pasta nodaļām, tirgotājiem un citiem uzņēmējiem. NMSDG pārziņā ir arī eiro ieviešanas drošības pasākumi.

NMSDG rūpējas, lai eiro ieviešana notiktu raiti un efektīvi visos Latvijas reģionos. Kā zināms, viens no Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pamatuzdevumiem ir orientācija uz finanšu pakalpojumu pieejamības ziņā sliktāk pozicionēto iedzīvotāju. Citiem vārdiem runājot, tas nozīmē, ka eiro projekta uzdevums ir nodrošināt to, ka attālākajos valsts reģionos mītošajiem ir tieši tādas pašas iespējas kā, piemēram, Rīgas iedzīvotājiem, samainīt savus latu skaidrās naudas uzkrājumus pret eiro. Lai izvēlētos atbilstošāko stratēģiju šī pamatprincipa nodrošināšanai, Latvijas Banka, Latvijas Komercbanku asociācija un VAS "Latvijas Pasts" strādā pie finanšu pakalpojumu (kredītiestādes un to filiāles, bankomāti, pasta nodaļas) sniedzēju izvietojuma apzināšanas. Protams, laika gaitā minēto pakalpojumu sniedzēju izvietojums var mainīties, tomēr šo pakalpojumu pieejamības datu bāze tiks periodiski aktualizēta. Ar datu bāzes palīdzību ceram iegūt skaidru priekšstatu par to, kuru reģionu iedzīvotājiem eiro ieviešanas procesā būs nepieciešams lielāks atbalsts.

Arī bezskaidras naudas jomā NMSDG ir daudz darāmā, lai sagatavotu Latvijas maksājumu sistēmas darbam eiro vidē. Tas nozīmē, ka NMSDG pārstāvētajām institūcijām ir jāveic virkne pasākumu, lai nodrošinātu Latvijas maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmu atbilstība pilnvērtīgai darbībai eiro zonā.

Igaunija ieviesa eiro jau 2011. gadā. Vai kaimiņu pieredze ir noderīga arī Latvijai gatavojoties eiro ieviešanai?

Jā, Latvija no Igaunijas var daudz ko mācīties. Šoreiz es nedomāju par makroekonomiskās politikas aspektiem, bet gan par paša projekta organizāciju, saturu un vadību. Mēs netērēsim laiku, lai izgudrotu velosipēdu no jauna. Tā vietā cenšamies izmantot labāko no mūsu ziemeļu kaimiņu pieredzes saistībā ar projekta praktisko īstenošanu. Tas attiecas gan uz Euro likumprojektu, gan Nacionālā eiro ieviešanas plāna pamatprincipiem, gan arī uz dažādiem organizatoriskiem un administratīviem jautājumiem. 

Ļoti augstu novērtēju Igaunijas kolēģu pretimnākšanu, lai informētu mūs gan par sava eiro ieviešanas projekta veiksmēm, gan arī aspektiem, kurus varbūt būtu bijis noderīgi plānot nedaudz savādāk.

Vai NMSDG ir ietekmējusies no sabiedrībā valdošās piesardzīgās attieksmes pret eiro ieviešanu Latvijā?

Nebūt nē. Darba grupa ir bijusi aktīva jau kopš tās pirmsākumiem. Arī patlaban darba apjoms un aktivitāte arvien pieaug. Piemēram, pašlaik darba grupas locekļi ļoti aktīvi iesaistās Euro ieviešanas likumprojekta izstrādē. Darba grupā iesaistītās institūcijas ir ieinteresētas, lai likumprojekts pēc iespējas vispusīgāk atspoguļotu visu projekta dalībnieku intereses. Tādēļ darba procesā saņemtie likumprojekta priekšlikumi nereti ir savstarpēji pretēji. Tomēr jāsaka, ka NMSDG darba metodes ir ļoti caurspīdīgas un visi iesniegtie priekšlikumi tiek detalizēti pārrrunāti arī darba grupas sanāksmēs. Rezultātā spējam nonākt pie koleģiāli izsvērtiem kompromisa lēmumiem.

Paralēli, darba grupa izmanto iespēju konsultēties arī ar citām eiro projekta darba grupām un organizācijām par kāda jautājuma tālāku virzību vai formulējumu. Piemēram, gatavojot priekšlikumus Vadības komitejai par vienlaicīgās apgrozības perioda saīsināšanu, konsultējāmies gan ar Nefinanšu un uzņēmumu darba grupu, lai uzzinātu kā uz to reaģētu patērētāji, gan arī ar Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupu, lai konsultētos par šo jautājumu no eiro projekta komunikācijas kampaņas viedokļa. Līdzīgu konsultēšanos ar pārējām darba grupām īstenojam diezgan bieži, jo kā jau minēju – vieni no galvenajiem NMSDG darbības pamatelementiem ir caurspīdīgums un diskusija.

Nākotnes ieceres Jūsu vadītajai darba grupai ir ļoti plašas, bet vai tik pat labi veicas arī ar plāna izpildi?

Protams. Sekojam darba grupas plānam, kurā ir apkopoti visi NMSDG uzdevumi eiro ieviešanas sakarā. Patlaban mūsu aktualitāte ir jautājumi, kas saistīti ar skaidras naudas eiro ieviešanu. Piemēram, kopš 2012. gada sākuma Latvijas Banka īsteno priekšdarbus Latvijas eiro monētu kalšanai.

Arī paskatoties atpakaļ, ar gandarījumu varu secināt, ka NMSDG darba grupas locekļi nav sēdējuši rokas klēpī salikuši. Virkne NMSDG darba plānā iekļauto uzdevumu jau ir izpildīti. Piemēram, Latvija ir veiksmīgi pievienojusies TARGET 2 sistēmai, Latvijas Bankas klīringa sistēma ir gatava norēķiniem eiro, ir noticis konkurss par Latvijas eiro monētas nacionālās puses dizainu, u.c.

Vai noslēgumā saistībā ar eiro ieviešanu Jums būtu arī kāds vēlējums Latvijas iedzīvotājiem?

Pirmkārt, saprotu iedzīvotāju bažas par mūsu nacionālā lepnuma un neatkarības simbola Latvijas lata zaudēšanu. Tomēr jāsaka, ka uz Latvijas eiro monētām būs attēlots Latvijas nacionālais lepnums – tautumeita, kā arī Latvijas mazais un lielais ģerbonis. Tas nozīmē, ka arī pēc eiro ieviešanas lata elementi nezudīs, bet turpinās priecēt gan mūs pašus, gan arī ārvalstu iedzīvotājus, tai skaitā ārpus Eiropas Savienības robežām. Savukārt Latvijas Banka nodrošinās latu apmaiņu pret eiro mūžīgi.

Otrkārt, gribētu uzsvērt, ka pāreja uz eiro nav naudas reforma, un iedzīvotājiem nav jāuztraucas, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību. Pāreja uz eiro nozīmē to, ka visas latu monetārās vērtības turpmāk tiks izteiktas eiro, izmantojot ES Padomes noteiktu maiņas kursu.

Treškārt, lai atvieglotu savu ikdienu 2014. gada pirmajās dienās un lieki neuztrauktos par iespējām apmainīt latu skaidrās naudas uzkrājumus pret eiro, aicinu ikvienu jau savlaicīgi pārdomāt par bezskaidras naudas uzkrājumu priekšrocībām. Saskaņā ar eiro projekta uzstādījumu visi bezskaidrās naudas latu uzkrājumi 2014. gada 1. janvārī automātiski tiks konvertēti eiro. Ticiet man, gada sākumā ir daudz patīkamākas nodarbes nekā, bažas par to, kā pārvērst savus latu skaidras naudas uzkrājumus eiro.

Liels paldies par interviju un vēlu veiksmi arī nākotnē!

Paldies un izmantojot izdevību, gribētu pateikties arī NMSDG darba grupas locekļiem par atsaucību un aktivitāti eiro ieviešanas priekšdarbu procesā. Ceru, ka arī nākotnē mūsu sadarbība būs tik pat kvalitatīva un profesionāla.