Nedrīkst pazaudēt to, kas jau paveikts

Sanita Bajāre, 21.01.2009

Sanita Bajāre
Eiro ieviešanas projekta vadītāja

Eiro ieviešanas projekta vadītājas Sanitas Bajāres intervija LTV žurnālistam, 12.01.2008

Ž: Vai taupības režīms un ekonomiskās grūtības nekavēs eiro ieviešanu?

S.B: Gluži otrādi, izstrādātā ekonomikas izaugsmes stabilizācijas programma eiro ieviešanas mērķa datumu Latvijā tikai pietuvina. Eiro ieviešanai nepieciešams izpildīt Māstrihtas līguma kritērijus, tā ir šī latiņa, kas mums jāpārvar, lai saņemtu uzaicinājumu pievienoties eiro zonai. Ekonomikas stabilizācijas programma savukārt ir instruments, kā šo latiņu var sasniegt. Tādējādi šie abi procesi ir grūti atdalāmi. Ja runājam no budžeta viedokļa, ir divas būtiskas lietas - aktīvās komunicēšanas process un informēšanas fāze. Mēs šobrīd atrodamies informēšanas fāzē, kur ļoti daudz līdzekļu nav nepieciešams. Bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem mēs varam braukt uz skolām un stāstīt skolniekiem par eiro, savukārt decembrī tika izveidota eiro mājas lapa, kur cilvēki var gūt visu nepieciešamo informāciju. Svarīgākais ir atrast šos pamata jautājumus, kas cilvēkus interesē un arī sniegt atbildes uz šiem jautājumiem.

Kas cilvēkus interesē šajā informācijas fāzē?

Cilvēki ir aktīvi un viņus interesē pats process - kā mēs ieviesīsim eiro? Šeit mēs varam runāt gan par vienlaicīgās apgrozības periodu, gan cenu paralēlo atspoguļošanu, gan par skaidras un bezskaidras naudas nomaiņas jautājumiem.

Igaunijā gatavoties eiro ieviešanai sāka tikai 2009. gada sākumā. Kādēļ Latvijā esam tik savlaicīgi sākuši rīkoties?

Mēs sākām vienlaicīgi kopā ar igauņiem un lietuviešiem, tikai atšķirībā no kaimiņvalstīm mēs šo darbu ne mirkli nepārtraucām. Tajā brīdī, kad nesasniedzām izvirzīto mērķi - ieviest eiro 2008. gadā -, turpinājām sistemātiski gatavoties, apzinoties, ka ieguldītais darbs ir ļoti vērtīgs un nedrīkst pazaudēt to, kas tika uzsākts.

Tātad, gaidot 2008. gadu, tika uzbūvēts pamats, kas joprojām ir izmantojams?

Izveidotais eiro ieviešanas pasākumu plāns joprojām ir īstenojams, neskatoties uz to, ka eiro ieviešanas datums vēl nav oficiāli zināms. Tādēļ arī noteikts, ka valdībai jānosauc eiro ieviešanas mērķa datums vismaz 24 mēnešus pirms šī datuma, lai varētu uzsākt aktīvu darbību un intensīvi gatavojies valūtas nomaiņai, realizējot pasākumu plānā ietvertās aktivitātes.

Kāds mērķis ir uzstādīts 2009. gadam?

Šogad tiks turpināts darbs pie informēšanas pasākumiem, jo tie ir ļoti svarīgi. Tāpat svarīgi būs arī sakārtot likumdošanu, tādēļ tiek apzināta citu eiro zonas valstu pieredze. Mēs intensīvi mācāmies no Slovēnijas, Maltas, Kipras un Slovākijas ieviešanas pieredzes, rūpīgi apskatām un to un paņemam vērtīgāko. Ļoti būtiski ir izveidot piemērotu normatīvo aktu sakārtošanas sistēmu un svarīgi ir arī apzināt visas tās normas, kas jāievieš eiro ieviešanas jumta likumā. Šiem normatīvajiem aktiem jābūt izstrādātiem savlaicīgi, jo tie ir spēles noteikumi, kas jādara zināmi visiem, lai var attiecīgi tiem sagatavoties. Tas nav vienas dienas, bet gan vairāku mēnešu darbs, tādēļ pie tā strādāt jāsāk ļoti savlaicīgi.

Latvija, Igaunija un Lietuva vēlētos kopā iestāties eiro zonā. Vai tiek veikti kādi koordinējošie pasākumi, lai tas notiktu?

Tas, vai ir iespējams trijām Baltijas valstīm iestāties eiro zonā, ir atkarīgs no šo valstu ekonomiskajiem rādītājiem. Pagaidām nav zināms, kurā brīdī katra valsts būs izpildījusi Māstrihtas līguma noteiktos kritērijus un saņems uzaicinājumu. Koordinēšana ir ļoti būtisks jautājums, tādēļ regulāri tiekamies ar Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvjiem, lai apmainītos ar pieredzi. Protams, tas būtu ļoti veiksmīgs scenārijs, ja Baltijas valstis spētu ieviest eiro valūtu vienlaicīgi.