Stabilitātes un izaugsmes pakts

Stabilitātes un izaugsmes pakts ir Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) valstu fiskālās politikas koordinēšanas galvenais pamats. Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu stabilitāti, panākt fiskālās disciplīnas ievērošanu un koordinēt ES valstu īstenotās ekonomiskās un budžeta politikas, lai veicinātu vienotas monetārās politikas veiksmīgu darbību.

Atbilstoši paktā noteiktajām prasībām ES dalībvalstīm ir jāiesniedz ikgadējas stabilitātes (konverģences) programmas, kurās tiek parādīts, kā tās plāno panākt vai aizsargāt finanšu stabilitāti vidējā termiņā. Šīs programmas izvērtē Eiropas institūcijas.

ES valstīm saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu jāievēro vidējā termiņa prasības attiecībā uz valdības budžeta stāvokli, kam jābūt tuvu līdzsvaram vai ar pārpalikumu, nodrošinot, ka valsts budžeta deficīts nepārsniedz 3% no IKP. Šīs saistības valstis uzņēmušās saskaņā ar Māstrihtas līgumu.

Ja dalībvalsts pārkāpj valsts budžeta deficīta vai valsts parāda maksimāli pieļaujamo līmeni, pret šo valsti tiek uzsāktas darbības saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Izvērtējot ES valstu iesniegtās stabilitātes (konverģences) programmas, uzmanība tiek pievērsta arī valsts finanšu ilgtermiņa stabilitātei. ES institūcijas veido kopējas ilgtermiņa budžeta prognozes ES līmenī un novērtē un uzrauga atsevišķo dalībvalstu situāciju.

Latvijas Konverģences programma

skaidri atspoguļo Latvijas valdības mērķi nodrošināt fiskālās politikas atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta garam un kļūt par pilntiesīgu EMS dalībvalsti. Valdības ekonomiskās stratēģijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu, pārskatāmā periodā panākot konverģenci ar ES vidējo līmeni.