1. janvāris - Eirozona pievienojās Latvijai!

2014. gada sākumā Latvija kļūs par 18. Eurozonas dalībvalsti

2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par 18. Eurozonas dalībvalsti un lietos šo valūtu kopā ar vairāk nekā 332 miljoniem iedzīvotāju. Neatsaucami fiksētais pārejas kurss ir EUR 1 = LVL 0,702804.

2014. gada 17. janvārī Latvijas galvaspilsēta Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Šajā gadā norisināsies simtiem speciālu pasākumu.

Latvija kļūs par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo dalībvalsti 2015. gada pirmajā pusē. Galvenie Latvijas prezidentūras principi ir līdzdalība, izaugsme un ilgtspēja. Prezidentūras laikā Latvijā tiks organizēti aptuveni 200 dažāda līmeņa pasākumi, bet Briselē un Luksemburgā norisināsies aptuveni 1500 tikšanās.

Eiro ieviešana

Praktiskie sagatavošanas darbi atrodas noslēguma stadijā. Pēdējo mēnešu laikā Latvijas institūcijas veltīja pamatīgas un sistemātiskas pūles mierīga un droša pārejas procesa nodrošināšanai. Lielāka daļa aktivitāšu ir izstrādātas ciešā sadarbībā ar plaša spektra privātā un valsts sektora iestādēm un ekspertiem.

2013. gada jūlijā tika uzsākta korporatīva iniciatīva „Godīgs eiro ieviesējs”, lai veicinātu godīgu un caurspīdīgu eiro ieviešanu Latvijā. Iniciatīva ir sadarbības forma starp uzņēmumiem, valdību un sabiedrību, palīdzot aizsargāt Latvijas iedzīvotājus pret nepamatotu cenu paaugstināšanu eiro ieviešanas rezultātā. Piedaloties iniciatīvā, dalībnieki publiski apsola stingri ievērot likumdošanu, saistītu ar eiro ieviešanu, un apņemas neizmantot eiro ieviešanu kā iemeslu cenu paaugstināšanai. Šis projekts tiek īstenots ar Latvijas vadošo uzņēmējdarbības organizāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības biroja, plašsaziņas līdzekļu, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktīvu segmentu ciešu līdzdalību.

Nepārtraukti tiek veiks cenu monitorings. Lielākajās Latvijas pilsētās tiek vērotas 120 biežāk iegādāto produktu un pakalpojumu cenas. Oktobrī monitoringa rezultāti parāda, ka 93,53% cenu ir stabilas, 2,51% ir pieaugušas un 4,06% ir samazinājušās, ko ietekmēja arī sezonālās ekonomiskās tendences.

Lai iedzīvotāji laicīgi pierastu pie cenām eiro valūtā, no 2013. gada 1. oktobra tika noteikts obligātais cenu vienlaicīgās atspoguļošanas periods, un tas saglabāsies vel pusgadu pēc pārejas uz eiro. Šī perioda laikā visiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem obligāti ir jānorāda cenas gan latos, gan eiro. Institūcijas šo jautājumu uztver ļoti nopietni, palielinot inspektoru skaitu gandrīz desmit reizes.

Lai nodrošinātu ērtu skaidras naudas apgrozījumu pēc pārejas uz eiro, ar 2014. gada 1. janvāri, tiks ieviests divu nedēļu vienlaicīgas apgrozības periods abām valūtām – latiem un eiro. Šī perioda laikā būs iespējams norēķināties par precēm un pakalpojumiem abās valūtās. Tirgotājiem būs pienākums pieņemt latos un eiro gan monētas, gan banknotes, bet naudas atlikumu izdot tikai eiro valūtā. 2014. gada 14. janvāris būs pēdējā diena, kad tirgotāji pieņems latus. Tomēr skaidras naudas uzkrājumus latos ikviens varēs apmainīt uz eiro komercbankās sešu mēnešu laikā pēc eiro ieviešanas datuma, kā arī trīs mēnešu laikā 302 Latvijas Pasta nodaļās Latvijas lauku rajonos saskaņā ar fiksēto pārejas kursu un bez komisijas maksas. Turklāt Latvijas Banka apmainīs latus uz eiro neierobežotu laika periodu.

Latvijas eiro monētu un banknošu dizains

Visā Eurozonā banknotes ir vienādas. Tomēr katrai Eurozonas dalībvalstij ir atļauts attēlot savu dizainu monētu reversā.

Latvijas eiro monētu reversa dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā jau 2004. gadā. Ideju konkursa žūrija Latvijas eiro monētām izvēlējās tādus attēlus, kas simbolizē Latviju un tās galvenās vērtības. Latvijas Republiku un brīvību simbolizējošais tautumeitas profils no 1929. gada lata sudraba monētas būs attēlots viena un divu eiro Latvijas monētu nacionālajā pusē, bet uz eiro centiem būs attēlots lielais un mazais Latvijas ģerbonis.

Latvijas ieguvumi, pievienojoties Eurozonai

Šobrīd Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar eiro, tā kā vairums uzņēmumu un mājsaimniecību ņem aizdevumus eiro valūtā, vairāk nekā puse visu eksporta un importa darījumu tiek veikti eiro un, piemēram, nekustāmā īpašuma cenas arī ir izteiktas Eiropas vienotajā valūtā. Eiro noteikti dos labumu eksportējošajām kompānijām, likvidējot valūtas pārrēķināšanas izmaksas, padarot darījumus vieglākus un lētākus, tajā pašā laikā samazinot valūtas apmaiņas riskus.

Latvijas ekonomikai eiro nodrošinās lielāku stabilitāti un prognozējamību. Tas ir ļoti svarīgi investoriem un finanšu tirgiem pašreizējos ekonomikas apstākļos. Eiro ieviešana turpmāk paaugstinās Latvijas kredītreitingus, tādējādi uzlabojot integrāciju reģionālajos un finanšu tirgos, kā arī paplašinot piekļuvi finansēšanas avotiem.

Eiro ieviešana piesaistīs lielākas uzņēmējdarbības un investīciju iespējas, kā arī vairāk uzņēmējdarbības partneru. Eiro kā Latvijas valūta atvieglos piekļuvi vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju Eiropas Savienībā, kā arī citur. Viena no zemākajām uzņēmuma ienākuma nodokļa likmēm, proti, 15 %, augsti attīstīta komunikācijas infrastruktūra ar otro ātrāko interneta ātrumu Eiropā, labvēlīgi nosacījumi kompānijas nodibināšanai1, ērts ģeogrāfiskais stāvoklis ar trim starptautiskajām neaizsalstošām ostām, starptautiskā lidosta, labi attīstīta transporta un loģistikas infrastruktūra, kā arī augsti kvalificēts un vairākas valodas pārzinošs darbaspēks ir uzskatāmi par dažiem no pašreizējiem ieguvumiem, veicot uzņēmējdarbību Latvijā.

Pievienošanās Eurozonai ievērojami paaugstinās tūrisma potenciālu. Latvijā tūristiem būs iespēja baudīt dabu, augsto kultūru un tautas kultūru, unikālo arhitektūru un daudzas izklaides iespējas, nesalīdzinot preču un pakalpojumu cenas daudzās valūtās. Daudziem šāda ceļošana kļūs ne tikai ērtāka un lētāka, bet arī pievilcīgāka.

Eiro ieviešanas galvenie soļi

2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti, saņemot vairākuma atbalstu nacionālās tautas nobalsošanas rezultātā. Pievienošanās līgums arī paredzēja, ka Latvija ieviesīs eiro, tiklīdz būs tam gatava.

Lai ieviestu eiro, Latvijai bija jāizpilda Māstrihtas līgumā noteiktie kritēriji. Kaut gan salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm Latvija smagi cieta no globālās ekonomiskās krīzes 2009. gadā, tās ekonomika strauji atlaba pēc īstenotajām reformām un taupības pasākumiem, kļūstot pat par veiksmes stāstu ar visātrāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā 2012. gadā, kad Latvijas IKP pieauga par 5,6%.

2012. gada 19. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu, un to papildināja ar detalizētu Pasākumu plānu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai. Plānā ir uzsvērti pasākumi, kas jāīsteno veiksmīgās pārejas uz eiro nodrošināšanai Latvijā.

2013. gada 5. jūnijā Latvija saņēma Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas Konverģences ziņojumu, kurš apliecināja atbilstību visiem Māstrihtas kritērijiem.

2013. gada 9. jūlijā Eiropas Savienības Padome apstiprināja Latvijas pieprasījumu pievienoties Eurozonai no 2014. gada 1. janvāra. Latvija ir otrā Baltijas valsts, kas pēc Igaunijas (pievienojās 2011. gadā) kļūs par Eurozonas dalībvalsti. Lietuva plāno pievienoties Eurozonai 2015. gadā.

Vairāk informācijas par eiro ieviešanu Latvijā ir pieejama www.eiro.lv un www.bank.lv.

media@eiro.lv

+ 371 67083960

 

1 Saskaņā ar Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Pasaules Banka, viedokli, 2013. gadā Latvija ir ierindota 25. vietā labvēlīgu nosacījumu dēļ uzņēmējdarbības veikšanai.