1. janvāris - Eirozona pievienojās Latvijai!

Divas nedēļas pēc 1. oktobra cenas nav mainījušās: PTAC pārbaudēs konstatētas kļūdas uzņēmēju nezināšanas vai steigas dēļ

Finanšu ministrija, 18.10.2013

Laika posmā no 1. līdz 13. oktobrim Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veicis pārbaudes 1368 tirdzniecības vietās, pārbaudot paralēlo cenu atspoguļošanu latos un eiro. 46% pārbaužu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar nekorektu valūtas konvertāciju (64%) vai cenu nenorādīšanu abās valūtās (24%). Tomēr visbiežāk neatbilstības skaidrojamas ar cilvēciskām kļūdām vai uzņēmēju nezināšanu.

Savukārt oktobra sākumā veiktie Ekonomikas ministrijas cenu monitoringa rezultāti apstiprina, ka vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 83% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 7% gadījumu, bet 9% gadījumu cena ir samazinājusies.

 

Uzņēmēji kļūdās neuzmanības dēļ

„Vēlos uzsvērt, ka faktiski visos PTAC konstatētajos gadījumos neatbilstības skaidrojamas ar iespējamām neuzmanības kļūdām, un lielākā daļa no šīm kļūdām novērstas inspektora klātbūtnē vai drīz pēc tam. Īpaši aicinu uzņēmējus pievērst uzmanību precīzai valūtas konvertācijai, jo divas trešdaļas pārkāpumu ir tieši par šādiem gadījumiem. Līdz šim uzņēmēji par pārkāpumiem saņēmuši brīdinājumu un aicinājumu kļūdas operatīvi izlabot. Mūsu mērķis arī turpmāk ir nevis sodīt, bet gan panākt pareizu un patērētājam saprotamu cenu atspoguļošanu, tomēr aicinājuma neievērošanas vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā, lemsim par sodu piemērošanu šiem komersantiem,” saka Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.

 

Iedzīvotāji divreiz biežāk iesaka godīgos uzņēmējus, nekā informē par cenu pieauguma gadījumiem

1. oktobris jeb faktiskais eiro ieviešanas brīdis uzņēmējiem ir saistījis arī mediju un iedzīvotāju pastiprinātu uzraudzību cenu izmaiņām. Kopš septembra sākuma Ekonomikas ministrijā saņemtas 75 iedzīvotāju sūdzības par cenu kāpumu,  raidījuma „Nekā personīga” mājās lapā atrodami 24 cenu noapaļošanas vai paaugstināšanas piemēri, bet portālā „Apollo” ievietota informācija par 19 šādiem gadījumiem. Tomēr konstatēto cenu noapaļošanas vai paaugstināšanas gadījumu skaits iepretim kopējam tirdzniecības vietu un tirgoto preču skaitam (piemēram, lielākajās mazumtirdzniecības vietās tiek tirgotas vairāk kā 50 000 preču vienības) ir niecīgs.

„Iedzīvotāju bažas par iespējamo cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu ir saprotamas, un arī katrs no cenu paaugstināšanas gadījumiem ir izskanējis plaši, raisot sabiedrības sašutumu. Tomēr vēlos uzsvērt, ka tie ir tikai atsevišķi komersanti, un katra situācija jāvērtē individuāli. Objektīvie dati – jaunākais Ekonomikas ministrijas cenu monitorings liecina, ka vairākumam preču un pakalpojumu pamata cena ir palikusi nemainīga. Izmaiņu gadījumos, savukārt cena lielākoties ir samazināta, nevis paaugstināta. Bažas par cenu jautājumu bija arī iepriekšējā mēnesī, tomēr septembrī reģistrēta 0,4% gada deflācija,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Iedzīvotāji ne tikai ziņo par gadījumiem, kad novērojuši cenu kāpumu, bet mājas lapā www.godigs.lv aktīvi piesaka uzņēmējus, kuriem viņuprāt būtu jāpievienojas iniciatīvai. Divu nedēļu laikā pieteikti vairāk nekā 300 uzņēmēji – pamatā iedzīvotāji iesaka piemājas veikalus un kafejnīcas, pieteikumā uzteicot savas iemīļotās vietas par stabilām cenām, laipnu apkalpošanu, izpalīdzību un informētību. Labie vārdi nonāks līdz

uzņēmējiem, un viņi tiks aicināti pievienoties „Godīgs eiro ieviesējs” iniciatīvai, lai par labo biznesa praksi pārliecinātos ne tikai esošie, bet arī jauni klienti. Šobrīd iniciatīvai pievienojušies jau vairāk nekā 1000 uzņēmēji ar 8000 tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietām.

 

Eiro ieviešanu par svarīgu atzīst puse iedzīvotāju

„Iedzīvotāju bažas par cenu kāpumu vērojamas arī jaunākajā sabiedriskās domas pētījumā. Lai arī objektīvie dati apliecina, ka, paralēlu cenu atspoguļošanas periodu uzsākot, cenas nav mainījušās, nupat jau 84% iedzīvotāju (78% jūlijā, 70% aprīlī/maijā) sagaida cenu kāpumu eiro dēļ. Iespējams, tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāju atbalsts eiro palielinās stabili, tomēr lēnām. Šobrīd eiro atbalstītāju īpatsvars sabiedrībā sasniedz 40% iedzīvotāju,” informē Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene.

„Vienlaikus jāuzsver, ka pirmā informatīvās kampaņas daļa sabiedrībā ir pamanīta, un strauji audzis to iedzīvotāju skaits, kas sevi uzskata par labi informētiem. Šobrīd jau 68% atzīst, ka ir labi informēti par eiro ieviešanu, kas ir 10% kāpums salīdzinājumā ar aprīli un maiju (58%). Septembra beigās 93% Latvijas iedzīvotāju ir informēti, ka eiro ieviešanas datums ir 2014. gada 1. janvāris (+10% kopš jūlija, +32% kopš aprīļa/maija). Vienlaikus no pētījuma redzam, ka eiro ieviešana ir aktuāla tikai pusei iedzīvotāju (49%). Tas liecina par cilvēku pasivitāti informācijas meklēšanā un uztverē, jo mēs sadzirdam to, kas mums šķiet svarīgs. Tādējādi - ja mēs neesam gatavi sadzirdēt sniegto informāciju, izprast jauno un nezināmo, tad arī atbalstīt to, ko nepazīstam, nav viegli,” norāda I. Rubene.

 

Godīguma eksperimenti apstiprina – lielākā daļa sabiedrības ir godīga

„Pēdējā mēneša laikā sadarbībā ar studentiem un uzņēmējiem veicām pētījumu un eksperimentus, lai izmērītu sabiedrības godīgumu. To rezultāti apstiprina sākotnējo iedzīvotāju pašvērtējumu – lielākā daļa sabiedrības ir godīga. Tomēr mēs esam ļoti kritiski pret citiem, tādējādi savstarpējā neuzticēšanās un viedoklis, ka citi ir negodīgāki, mudina visas pārmaiņas uztvert ar aizdomām, tādējādi arī eiro ieviešanu sagaidīt ar bažām,” uzskata LU profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Septembrī veiktajā pētījumā tika noskaidrots, ka 96% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi un savus tuvākos par godīgiem. Oktobrī veikto eksperimentu „Godīguma diena” un „Naudu vai patiesību?” rezultāti saskan ar iedzīvotāju pašvērtējumu, jo tajā tikai 4% gadījumu fiksēta negodīga rīcība. Savukārt „Godīguma diena” apliecina, ka dodot iedzīvotājiem brīvu vaļu – maksāt, cik viņi vēlas, iedzīvotāju rīcība atkarīga no konkrēta biznesa un cilvēku izpratnes par šo biznesu. Daļa uzņēmēju bija pārsteigti par iedzīvotāju godīgumu un atsaucību, tomēr daļa sastapās ar pircēju rīcību, kuri izmantoja šo iespēju savā labā.

 

 

 

Papildu informācija:

Ināra Rubene

LR Finanšu ministrijas

Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja

Tālrunis: 67095417,e-pasts: inara.rubene@fm.gov.lv

Elīna Kalniņa

Komunikācijas aģentūras/ Edelman Affiliate

Eiro komunikācijas koordinatore

Tālr. 22018527, e-pasts: elina.kalnina@ka.lv

 

Eksperiments „Naudu vai patiesību?” apliecina: kopumā Latvijas iedzīvotāji rīkojas godīgi

 

Lai pārbaudītu iedzīvotāju godīgumu, oktobrī tika veikts eksperiments „Naudu vai patiesību?”, kur nejauši sastaptiem cilvēkiem piedāvāja mest gaisā monētu un minēt, kas uzkritīs – cipars vai ģerbonis. Ja minējums bija pareizs, monētu varēja paturēt. Eksperimenta āķis – pētnieks rezultātu nepārbaudīja, tādējādi atbildes patiesumu atstājot cilvēka paša ziņā – teikt patiesību vai to „pielāgot” naudas iegūšanai savā īpašumā.

Pētījums tika veikts četrās Rīgas vietās: pie Brīvības pieminekļa, Centrāltirgus apkaimē, Āgenskalna tirgū un t/p Alfa, pavisam iesaistot 295 dalībniekus. Eksperimentā tika izmantotas trīs nominālu monētas: 20 santīmu, 50 santīmu un 1 lata.

Varbūtības teorijas paredzamais iznākums ir 50-50. Latvijā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēki visumā ir godprātīgi, rezultātiem atklājot attiecību 54-46. Jeb precīzāk – 53,9% gadījumu eksperimenta dalībnieks paturēja monētu, savukārt 46,1% atzina, ka nav uzminējis un naudu atdeva.

Pētījums arī uzrāda, ka tādi faktori kā ģeogrāfiskā vieta, nodarbinātības statuss vai naudas summa var ietekmēt eksperimenta rezultātus. Piemēram, Rīgas Centrāltirgus apkaimē „pareizo” atbilžu īpatsvars bija par 16% lielāks (kopā 66,7%) nekā trīs pārējos rajonos. Arī nodarbinātība varētu ietekmēt cilvēka godaprātu – eksperimentā 70% bezdarbnieku „laimēja” monētu, kas ir vidēji par 17% vairāk nekā strādājošie. Turklāt metot 20 santīmus cilvēki „uzminēja” retāk nekā 50 santīmu un lata gadījumā, kas iezīmē noslieci iegūt īpašumā lielāka nomināla monētas.

Eksperimentu īstenoja Rīgas Ekonomikas augstskolas students Kalvis Altens profesora Ivara Austera vadībā.

 

Uzņēmēju viedoklis un secinājumi pēc dalības „Godīguma dienā”

 

Ēdināšanas uzņēmumaEcoCatering” īpašnieks un šefpavārs  Rihards Frīdenbergs-Kalniņš:

„Kopējā klientu reakcija par iespēju maksāt, cik vēlies, bija visnotaļ pozitīva un lielākoties daudzos izraisīja smaidus – nesastapām nevienu negatīvu komentāru vai rīcību. Kas noteikti bija jūtams klientu sejās, ka tas ir interesants un mazliet pat sarežģīts uzdevums – klientam pašam novērtēt mūs un mūsu pakalpojuma cenu. Lielākā daļa klientu (75%) pieņēma lēmumu samaksāt tieši tādu summu, kāda tā ir ikdienā, 19% samaksāja vairāk – tie pamatā bija mūsu regulārie klienti, bet 6% - mazāk.”

Aušanas darbnīcas „Lude” īpašniece Zane Bojāre:

„Tā kā paklājs nav gluži lieta, ko pērk spontāni un ikdienā, „Godīguma diena” „Ludē” aizritēja ļoti mierīgi, un pārliecinājāmies, ka cilvēku izpratne par godīgu cenu ir ļoti atkarīga no tā, ko viņi zina par konkrēto produktu, tā tapšanu un cik tas viņiem ir nepieciešams. „Lude” ļoti labprāt piedalītos līdzīgā kampaņā atkal un ceram, ka 1. oktobris arī nākamgad pulcēs kopā uzņēmējus – avantūristus un godīgus pircējus, lai pierādītu, ka Latvijas sabiedrībā ar godīgumu viss ir kārtībā.”

Ķīmiskās tīrītavas „Tvaikonis” īpašnieks Andris Pudāns:

„Mūsu apģērbu pieņemšanas punktā puse no klientiem norēķinājās godīgi – samaksājot pilnu summu, vai nedaudz vairāk, savukārt otra puse izmantoja iespēju maksāt krietni mazāk, nekā pakalpojums ir vērts. No kādas klientes saņēmām arī skumju atziņu: „Mēs esam pārāk nabadzīgi, lai būtu godīgi”. Lai arī šai dienā apgrozījums bija vairāk nekā trīs reizes lielāks kā parasti, peļņa saglabājās ikdienas līmenī.”

„IT Observer” valdes loceklis Kārlis Bērziņš:

„„IT Observer” GPS pakalpojumu specializētajā Novero.LV e-veikalā „Godīguma dienā” 1. oktobrī iegriezās par apmēram 30% vairāk apmeklētāju kā ikdienā, bet kopumā mūsu pārdošanas apjomi nav būtiski auguši, un ieņēmumu līmenis ir zem vidējiem rādītājiem. Tomēr uzskatām šo eksperimentu par izdevušos, jo tas radīja iespēju mūsu pastāvīgajiem klientiem ietaupīt, bet jaunajiem ļaus bez riska iepazīties ar mūsu pakalpojumiem.”

Saules muzeja autore un direktore Iveta Gražule:

„Mūsu pieredze ir ļoti pozitīva, jo vidējais par ieeju samaksātais naudas apjoms gandrīz sakrīt ar mūsu norādīto cenu par ieejas biļetēm. Gan mēs paši, gan visi apmeklētāji vērtēja „Godīguma dienu” kā ļoti neparastu un interesantu ideju, nākotnē vēlot plašāku informāciju par šo notikumu. Mēs labprāt piedalīsimies atkal un no sirds pateicamies katram mūsu apmeklētājiem par godīgu attieksmi un pozitīvām emocijām!”

„EuroPark Latvia” valdes loceklis Mārtiņš Meisītis:

„Klientu apmeklējums un apgrozījums būtiski neatšķīrās no vidējā, bet nemaksātāju skaits tomēr bija par aptuveni 25% lielāks nekā ikdienā un secinām, ka lielāka daļa klientu brīvas izvēles gadījumā izšķirtos maksāt mazāk nekā pēc cenrāža. Mūsu secinājums ir, ka principa „Maksā, cik vēlies” sekmes ir atkarīgas no biznesa specifikas un klienta izpratnes par šo biznesu.”

„RigaBrain” saimnieks, smadzeņu autotreniņu pārzinātājs Pēteris Urtāns:

„Novērojām, ka cilvēki nevēlējās pārmaksāt un tai pat laikā palikt mums parādā, tā kā ļoti vērtīgi bija norādīt rekomendējošo summu. Mēs turpināsim būt interesentiem pieejami pēc ziedojuma principa arī turpmāk. Ja runā par peļņu naudas izteiksmē, tad šī diena tāda nebija. Toties gandarījums un prieks par to, ka mūs ir apmeklējuši cilvēki, kuriem varbūt tādas iespējas pirms tam nav bijušas, dodot šo iespēju, ir nenovērtējams.”