Eiro ieviešanas Latvijā RSS

ES iekšējā tirgus komisārs: eiro turpinās pastāvēt un krīzi pārvarēs

Tue, 17 Jan 2012 0:00:00 GMT

Eiropas Savienības (ES) kopējā valūta eiro turpinās pastāvēt un pārvarēs pašreizējo parādu krīzi Eiropas Monetārajā savienībā (EMS), pirmdien pārliecību pauda ES iekšējā tirgus komisārs no Francijas Mišels Barnjē.

"Pašreizējā krīze nav eiro kā valūtas krīze. Eiro turpinās pastāvēt. Pēdējos desmit gados eiro pierādījis sevi kā reāla pasaules mēroga valūta. Un par spīti grūtībām, tā saglabā savu spēcīgumu," viņš sacīja Āzijas finanšu forumā Honkongā.

"Patiesā krīze, kāda sagaida eiro zonu, ir uzticības krīze. Tiek pārbaudīta mūsu [ES] politiskā vienotība, mūsu apņēmība [risināt krīzi] un mūsu spēja konstatēt problēmas," klāstīja Barnjē.

Viņš arī pauda pārsteigumu par reitingu aģentūras "Standard & Poor's" (S&P) lēmumu pazemināt deviņu eiro zonas valstu reitingus. Komisārs uzsvēra, ka, pieņemot savu lēmumu, S&P neesot ņēmusi vērā bezprecedenta pasākumus, kādus eiro zonas valstu valdības īsteno krīzes pārvarēšanai, tostarp bargos taupības pasākumus savu budžeta deficītu un parādu samazināšanai, kā arī apņēmību stingri ievērot budžeta disciplīnu.

Jau ziņots, ka S&P pagājušās piektdienas vakarā pazemināja deviņu eiro zonas valstu reitingus; tostarp augstākā līmeņa kredītreitingu zaudējušas Francija un Austrija. Francijas un Austrijas reitings AAA ir pazemināts par vienu pakāpi ‒ līdz AA+, un šo valstu reitingam noteikta negatīva prognoze. Itālijas, Kipras, Portugāles un Spānijas reitingi samazināti par divām pakāpēm, bet Maltas, Slovākijas un Slovēnijas reitingi ‒ par vienu pakāpi.

S&P arī brīdināja, ka apsver iespējas pazemināt Beļģijas, Igaunijas, Īrijas, Luksemburgas, Nīderlandes un Somijas kredītreitingus.

Reitingu aģentūras paziņojumā teikts, ka starpvaldību līgums par budžeta disciplīnu, kuru gatavojas slēgt visas ES valstis, izņemot Lielbritāniju, "nav radījis pietiekami lielu lūzumu eiro zonas finanšu problēmu risināšanā".

Par to, ka tiks slēgts šāds līgums, ES valstis vienojās samitā decembrī. Līguma projektu paredzēts apspriest ES samitā 30.janvārī, un to iecerēts parakstīt marta sākumā.

Rimšēvičs: Pats sliktākais eirozonai varētu būt jau aiz muguras

Wed, 04 Jan 2012 23:59:59 GMT

Pats sliktākais eirozonai varētu būt jau aiz muguras, intervijā žurnālam "Lietišķā Diena" norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

"Man gan gribētos teikt, ka pats sliktākais eirozonai jau ir aiz muguras, Eiropa lēnām sāk atveseļoties - ir apjautusi kļūdas, visu valstu valdības ir nobažījušās, mazina izdevumus. Es domāju, ka Eiropa kļūs veselīgāka, un tas dos mums iespēju 2014.gadā iestāties eirozonā," akcentē centrālās bankas vadītājs.

Rimšēvičs nepiekrīt atsevišķu ekspertu teiktajam, ka eirozona ir sagaidījusi savu norieta brīdi un jautājums ir vien par to, cik ilgā laikā šī monetārā savienība beigsies. Centrālās bankas vadītājs uzskata, ka cilvēki, kuri nāk klajā ar šādiem paziņojumiem, vēlas gūt popularitāti un piesaistīt uzmanību.

"Tādas prognozes izskan jau vismaz 2-3 gadus, un mēs redzam, ka nekas tamlīdzīgs nenotiek, ka eiro ir un paliek viena no vadošajām pasaules valūtām. Nevienam nopietnam ekonomistam par to, ka eiro nekas slikts šobrīd nedraud, nerodas šaubas," skaidro Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsver, ka Latvijas pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir ļoti reāla. Valdība ir darījusi visu iespējamo, lai šis mērķis būtu sasniedzams. Šī ir pirmā valdība, kas ir skaidri definējusi savā deklarācijā, ka viens no galvenajiem ekonomikas mērķiem un pamatnostādnēm ir eiro ieviešana, un tiek darīts viss, lai šo mērķi sasniegtu.

Tai pašā laikā Rimšēvičs atzīst - nav izslēgta situācija, ka Latvija noteiktajā laikā ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus, bet durvis uz eirozonu vienalga paliek aizvērtas. Latvijai priekšā būs tāds pat uzdevums kā igauņiem - pārliecināt Eiropas vadošās amatpersonas un institūcijas, ka būsim pilnvērtīgi eiro kluba biedri, spēsim bez citu pamudinājumiem īstenot sabalansēta budžeta politiku, parādu samazināšanas politiku.

Komentējot viedokli, ka Latvijai nevajag steigties ar iestāšanos eirozonā, nogaidot, ar ko beigsies tā dēvētā parādu krīze, Rimšēvičs skaidro, ka atsevišķu eirozonas valstu atkopšanās var ilgt daudzus gadus un Latvija nevar atļauties gaidīt desmit vai 15 gadus.

"Bez eiro nevajadzīgi pārmaksāsim par parādu un secen ies tās iespējas valstī pieaudzēt labklājību, ko dod kopīga valūta. Tās ir lietas, ko mums ir nepieciešams šobrīd pašiem skaidri saprast, - eirozona ir stabila, problēmas ir dažām valstīm. Mazām ekonomikām ar fiksētu valūtas kursu - Latvija ir viena no tām, kur pie dažādām svārstībām pasaulē tiek izteikti dažādi prātojumi un spekulācijas, - vajadzētu sekot to Eiropas Savienības valstu piemēram, kas jau ir pieņēmušas lēmumu par iestāju eirozonā," akcentē centrālās bankas vadītājs.

"Cilvēki bieži vien bažījas, jautā, vai, iestājoties eirozonā, mēs neapdraudam savu nākotni. Mana atbilde ir pilnīgi pretēja - iestājoties eirozonā, mēs tiekam uzaicināti pie lielā sarunu galda, kur tiek lemti jautājumi, kur bieži vien izšķiras - Latvijai saņemt vairāk naudas struktūrfondu veidā, kādas būs procentlikmes Eiropā, kas ietekmē arī mūs, un tamlīdzīgas lietas."

Turklāt gadījumā, ja nākotnē notiks eirozonas šķelšanās, Latvija ar savu sabalansēto budžetu un salīdzinoši nelielo ārējo parādu noteikti varētu kļūt par veselīgās eirozonas daļu.

Pētījums: Eiro ieviešanu Igaunijā uzņēmumi vērtē pozitīvi

Thu, 05 Jan 2012 23:59:59 GMT

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmumu, ko apvieno kamera, uzskata, ka eiro ieviešana Igaunijā ir labvēlīgi ietekmējusi to darbu, ceturtdien vēsta nacionālā raidorganizācija EER.

Kompānijas, kuras eiro ieviešanas ietekmi vērtēja pozitīvi, no pārējiem uzņēmumiem atšķīrās ar to, ka lielākā daļa to apgrozījuma rodas Igaunijā.

Kā pozitīvus aspektus šīs kompānijas minēja cenu caurskatāmību, atteikšanos no izmaksu konvertēšanas un aprēķinu vienkāršošanos.

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijas prezidents Mihaels Šteners norādīja, ka uz eiro ieviešanu liktās cerības ir attaisnojušās.

Savukārt 41% aptaujāto uzņēmumu informēja, ka eiro ieviešana nav atstājusi jūtamu ietekmi uz to aktivitātēm.

Tas, iespējams, skaidrojams ar faktu, ka Igaunija veido tikai nelielu daļu no šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma, proti, vidēji 18%.

Tikai 6% uzņēmumu informēja, ka eiro ieviešana ir negatīvi ietekmējusi to darbību.

Lagarda: Eiro šogad nepazudīs

Fri, 06 Jan 2012 23:59:59 GMT

Ir maz ticams, ka eiro šogad izzudīs, piektdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda, taču brīdināja, ka šomēnes paredzētais ziņojums norādīs uz lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi.

"Vai 2012.gads būs eiro beigas? Mana atbilde ir, ka es tā nedomāju," preses konferencē vizītes laikā Dienvidāfrikā sacīja Lagarda. "Pati valūta 2012.gadā, visticamāk, neizzudīs."

"Vai Grieķija 2012.gadā pametīs eirozonu? Eiro partneri ir vairākkārt apstiprinājuši apņemšanos [to nepieļaut]. Mēs varam tikai to atbalstīt," norādīja Lagarda.

Taču viņa brīdināja, ka šī krīze negatīvi ietekmē Āfriku un pārējo pasauli, SVF gatavojoties 25.janvārī publiskot paziņojumu, kas, visticamāk, samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozi.

"Mums vajadzētu gatavoties 2012.gadam, kas nebūs viegls ceļojums, bet gan pūliņu un koncentrēšanās pilns attiecībā uz Eiropas krīzi un tās atrisināšanu," uzsvēra Lagarda. "Āfrikas valstis ir nozīmīga daļa no pasaules ekonomikas. Šīs valstis piedzīvos neveiksmi, ja Eiropas krīze netiks atrisināta."

Latvija cer sagaidīt uzaicinājumu pievienoties eiro zonai 2013.gada pavasarī vai vasarā

Wed, 02 Nov 2011 0:00:00 GMT

Latvija cer sagaidīt uzaicinājumu pievienoties eiro zonai 2013.gada pavasarī vai vasarā, otrdien žurnālistiem pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Viņa atzina, ka FM jau pašlaik aktīvi strādā pie tā, lai 2014.gadā Latvijā varētu ieviest eiro, jo, lai pilnvērtīgi sagatavotos vienotās valūtas ieviešanai, nepieciešams ilgs laika periods.

Pēc Bajāres teiktā, naudas maiņa skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju, tādēļ ir svarīgi, lai viņi būtu informēti par to, kā pāreja uz jauno valūtu notiks.

Paredzēts, ka vienu mēnesi kopš eiro ieviešanas iedzīvotāji varēs norēķinās gan latos, gan eiro. Skaidras naudas uzkrājumus savukārt būs iespējams apmainīt pusgada laikā bez komisijas maksas. Savukārt bezskaidras naudas uzkrājumus bankas konvertēs eiro brīdī, kad notiks pāreja uz jauno valūtu. Turklāt par to nebūs jāmaksā komisijas maksa un maiņa notiks pēc fiksētā kursa.

FM valsts sekretāre sacīja, ka plānota arī paralēla cenu atspoguļošana gan eiro, gan latos, lai cilvēki varētu pierast pie jaunās valūtas un varētu tās arī kontrolēt. Tiks organizēta arī kampaņa "Godīgs tirgotājs", kurā tirgotājus aicinās deklarēt sevi kā uzņēmumus, kuri neizmanto pircēju nezināšanu un pāreju uz eiro savās interesēs.

Bajāre piebilda, ka saistībā ar pāreju uz eiro būs jāgroza aptuveni 100 likumu.

Viņa pastāstīja, ka ne pašvaldībām, ne arī privātajam sektoram netiks segtas izmaksas, kas radīsies eiro ieviešanas dēļ. "Mēs parasti esam tendēti redzēt papildu izmaksas un nenovērtēt papildu ieguvumus, un valsts arī neprasīs privātajam sektoram dalīties ar papildu ieguvumiem no tā, kas radīsies no eiro ieviešanas, piemēram, samazinoties parāda apkalpošanas izmaksām," klāstīja FM valsts sekretāre un norādīja, ka arī Latvijā, tāpat kā citās valstīs, kuras iepriekš pārgājušas uz eiro, darbosies pamatprincips, ka eiro ieviešanas izmaksas ir tirgus dalībnieku izmaksas un tās ir savlaicīgi jāparedz savos izdevumos.

Bajāre arī minēja, ka pievienojoties eiro, Latvija pievienosies Eiropas stabilitātes mehānismam. Indikatīvi Latvijai tajā varētu būt jāiemaksā 30 miljoni eiro gadā, taču šīs izmaksas nepalielinās budžeta deficītu.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, skatot FM sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014.gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014.gadam ir 8,7 miljoni latu.

Latvija plāno pievienoties eiro 2014.gada 1.janvārī.

1,4 miljoni latu komunikācijai par eiro ieviešanu esot adekvāti

Wed, 02 Nov 2011 0:00:00 GMT

Eiro valūtas ieviešanas procesa skaidrošana sabiedrībai ir pietiekami nopietns process, tādēļ 1,4 miljonu latu atvēlēšana komunikācijas pasākumiem ir adekvāta summa, uzskata komunikācijas uzņēmumu grupas SIA "McCann WorldGroup" līdzīpašnieks Ainārs Ščipčinskis.

"Eiro valūtas ieviešana Latvijā skars visus iedzīvotājus, tādēļ informēšanas procesam jābūt pietiekami plašam, lai tas sasniegtu visus. Turklāt informācijas nogādāšana visiem iedzīvotājiem ir diezgan sarežģīts process. Plānotā summa izklausās pietiekami ticama. Pieņemu, ka šo summu kāds noteikti ir izpētījis un tam ir pietiekams pamatojums, bet no savas pieredzes varu teikt, ka tā ir adekvāta," klāsta A. Ščipčinskis.

Komentējot atvēlēto līdzekļu izlietošanu konkrētām aktivitātēm, komunikāciju eksperts norāda, ka par to ir par agru runāt, jo situācija būtu jāizpēta plašāk. Visticamāk, komunikācijā būtu jāizmato vairāki mediji, jo patlaban neesot viena noteikta medija, ar kuru sasniegt un uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus. Lielākā daļa izdevumu komunikācijas kampaņās parasti tiek novirzīta vēstījumu izvietošanai dažādos medijos, nevis pašas ziņas izgatavošanai.

A. Ščipčinskis aicina aplūkot Igaunijas piemēru, jo šajā kaimiņvalstī iedzīvotāju informēšanas kampaņas pasākumi par eiro valūtas ieviešanu esot bijuši pietiekami vērienīgi.

Tad, ja valdība izsludinās konkursu par eiro valūtas ieviešanas kampaņas izstrādi un realizēšanu, "pasūtījums ir pietiekami nopietns, un būtu pilnīgi dabiski, ka "McCann WorldGroup" varētu būt interese par dalību tajā".

Valdība 2013. un 2014. gada valsts budžetos šodien paredzēja papildus bāzes izdevumus 8,7 miljonu latu apmērā, kas būs nepieciešami eiro valūtas ieviešanai Latvijā.

Jaunajai budžeta programmai 2013. gadā paredzēts bāzes izdevumu finansējums 5 787 995 lati, bet 2014. gadā - 2 925 386 lati.

Finanšu ministrija aprēķinājusi, ka kopējie izdevumi, kas būtu sedzami no valsts budžeta Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām, ir 10,5 miljoni latu laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam. Šī summa veidojas, ņemot vērā pašvaldību uzrādītos iespējamos tēriņus.

Plānots, ka Sabiedrības informēšanai un komunikācijai būs nepieciešami 1 400 000 latu, tai skaitā 2013. gadā - 1 000 000 latu un 2014. gadā 400 000 lati, sabiedrības informēšanas un komunikāciju pasākumu realizēšanai.

Ņemot vērā citu dalībvalstu pieredzi un Komisijas ieteikumus, eiro ieviešanai sabiedrības informēšanas un komunikāciju pasākumu realizēšanai Latvijā indikatīvais aprēķins balstās uz pieņēmumu - viens eiro uz valsts iedzīvotāju, tādējādi uz valsts budžetu attiecināmās izmaksas 2013. un 2014. gadam veidos 1,4 miljonus latu.

Valsts informācijas sistēmu, kuras nodrošina valsts funkcijas un tās funkcijas, kas saistītas arī ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem un iestādēm, pielāgošanai eiro ieviešanai būs nepieciešami 3 145 935 lati, tai skaitā 2013. gadā 2 772 239 lati un 2014.gadā - 373 696 lati.

Savukārt izdevumi skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai plānoti 3 931 446 latu apmērā, bet Patērētāju un tirgotāju informēšanai - vēl 236 000 latu.

Eiro Latvija plāno ieviest 2014. gada 1. janvārī.

Pieņem FM izstrādāto indikatīvo izmaksu aprēķinu eiro ieviešanai

Wed, 02 Nov 2011 0:00:00 GMT

Otrdien, 1. novembrī, Ministru kabinets (MK), skatot Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto indikatīvo aprēķinu par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā, akceptēja, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas no 2013. līdz 2014. gadam ir 8,7 miljoni latu.

„Jāuzsver, ka lauvas tiesa no indikatīvajām eiro ieviešanas izmaksām paredzēta valsts pārvaldes informācijas sistēmu, kā arī naudas un maksājumu sistēmas pielāgošanai darījumiem ar eiro, savukārt komunikācijas izmaksu aprēķinos ņemta vērā citu eiro zonas dalībvalstu pieredze," uzsver FM valsts sekretāre Sanita Bajāre.

Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u.c.), indikatīvais izmaksu aprēķins par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai ir 3,1 miljons latu.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas uz valsts budžetu attiecināmās indikatīvās eiro ieviešanas izmaksas veido 3,9 miljonus latu. Minētais finansējums būs nepieciešams skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai.

Ekonomikas ministrija atbilstoši Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupas sanāksmē veiktajai pasākumu ieviešanas analīzei ir sagatavojusi un iesniegusi indikatīvus aprēķinus 236 000 latu apmērā. Finansējums būs nepieciešams tirdzniecības uzņēmumu informēšanai par cenu pārrēķināšanu, regulāru aptauju par eiro ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem veikšanai, svarīgāko preču patēriņa groza noteikšanai, mācību semināru organizēšanai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un komersantiem u.c.

Komunikācijas jomā īpaša uzmanība tika pievērsta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Ņemot vērā Igaunijas, kā arī citu dalībvalstu pieredzi un Eiropas Komisijas ieteikumus, ar eiro ieviešanu saistītu sabiedrības informēšanas un komunikāciju pasākumu realizēšanai Latvijā paredzēto izdevumu indikatīvā aprēķina pamatā ir pieņēmums - viens eiro uz valsts iedzīvotāju, tādejādi uz valsts budžetu attiecināmās izmaksas paredzētas 1,4 miljoni latu apmērā.

Norādītie izmaksu aprēķini ir provizoriski, ņemot vērā, ka pašlaik nav precīzi skaidrs Eiropas vienotās valūtas ieviešanas detalizēts pasākumu apjoms.

MK lēma, ka Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijā un VAS „Latvijas pasts" katru gadu līdz 20.februārim attiecīgā gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā jāprecizē iesniegtie budžeta pieprasījumi valsts budžeta bāzes izdevumu precizēšanai.

Rīkojuma projektu skatīt MK mājaslapā.

FM informē par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un paredz indikatīvo eiro ieviešanas budžetu

Tue, 11 Oct 2011 0:00:00 GMT

Otrdien, 11. oktobrī, Ministru kabinets (MK), izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto atskaiti par paveikto eiro ieviešanai Latvijā, kā arī uzdeva līdz šā gada 17. oktobrim izstrādāt rīkojuma projektu par ilgtermiņa saistību uzņemšanos 2013. - 2014. gadam Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānā paredzēto pasākumu finansēšanai un to iekļaušanu nākamā gada valsts budžetā.

Kā zināms, valdība ir noteikusi 2014. gadu par eiro ieviešanas termiņu Latvijā. FM informēja valdību, ka laikā no 2011. gada 1. februāra līdz 2011. gada 31. jūlijam eiro ieviešanas procesā tika risināti jautājumi par vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) normatīvo aktu pielāgošanu, eiro ieviešanas likuma izstrādi un eiro ieviešanas komunikāciju, kā arī tika sagatavoti aprēķini par indikatīvajām Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā.

Izvērtējot iesniegtos indikatīvos aprēķinus par Eiropas vienotās valūtas ieviešanas izmaksām, paredzams, ka uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam varētu sasniegt 10,5 miljonus latu. Taču, ņemot vērā to, ka pašlaik nav precīzi skaidrs Eiropas vienotās valūtas ieviešanas detalizēts pasākumu apjoms, norādītie izmaksu aprēķini ir provizoriski.

Īstenojot Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna pasākumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas ir atbildīgā iestāde par Valsts pārvaldes informācijas sistēmu pārmaiņu vadību un pielāgošanu Eiropas vienotās valūtas ieviešanai (Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas, Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma, u. c.), ir iesniegusi indikatīvu aprēķinu par informācijas sistēmu pielāgošanu eiro ieviešanai, kur kopējās indikatīvās izmaksas ir 3,6 miljoni lati.

VARAM iesniegtajā indikatīvajā izmaksu aprēķinā papildus ir iekļauta informācija par nepieciešamo finansējumu informācijas sistēmu pielāgošanai pašvaldībām, kas veido 1,3 miljoni latu. Kopējās pašvaldību izmaksas varētu būt lielākas, jo indikatīvo izmaksu aprēķinu visas pašvaldības neiesniedza, jo saskaņā ar eiro ieviešanas plānā paredzēto eiro ieviešanas scenāriju uz pašvaldībām ir attiecināms tirgus dalībnieka statuss, kas neparedz ar eiro ieviešanu saistīto izmaksu segšanu no valsts budžeta. Tāpēc pašvaldībām savlaicīgi eiro ieviešanas izdevumi jāparedz savos budžetos.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupas (NMSDG) iesniegtās uz valsts budžetu attiecināmās indikatīvās eiro ieviešanas izmaksas veido 3,9 miljoni latu. Minētais finansējums būs nepieciešams skaidras naudas apmaiņas (tai skaitā drošības pasākumu nodrošināšanai) un bezskaidras naudas eiro norēķinu ieviešanas nodrošināšanai.

Detalizētu informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu skatīt MK mājas lapā.

Eiropas Komisija izsludina konkursu eiro jubilejas monētas dizaina izstrādei

Tue, 03 May 2011 23:59:59 GMT

2012. gada 1. janvārī paliks 10 gadi kopš eiro banknošu un monētu laišanas apgrozībā, kad eiro sāka kļūt par ikdienas dzīves sastāvdaļu cilvēkiem arvien vairākās eirozonas valstīs.

Par godu eiro desmitgadei Eiropas Komisija 29. aprīlī ir izsludinājusi konkursu par eiro jubilejas monētas dizaina izstrādi. Konkursā ir iespēja piedalīties visiem eirozonas pilsoņiem un tā mērķis būs izstrādāt atbilstošu 2 eiro jubilejas monētas dizainu. Parasti eirozonas valstis apgrozībā laiž „individuālas" jubilejas eiro monētas ar nacionālu dizainu vienā no monētas pusēm, taču par godu eiro jubilejai 2012.gada sākumā visas 17 ES dalībvalstis, kurās tiek lietots eiro, apgrozībā laidīs vienota dizaina monētu, kura tiks veidota pēc dizaina konkursa rezultātiem.

Plašāka informācija par konkursu pieejama mājaslapā http://www.eurocoin-competition.eu/.

Ieguvumi no Latvijas virzības uz eiro

Tue, 26 Apr 2011 0:00:00 GMT

Argumentus par labu eiro ieviešanai Latvijā var dalīt divās daļās - vieni ir ļoti praktiski un katram cilvēkam ikdienā sajūtami ieguvumi un ērtības, otri - makroekonomiski ieguvumi, kas ir nozīmīgi valstij kopumā, bet cilvēki tos izjūt pastarpināti.

Eiro ieviešana ir nevis mērķis, bet līdzeklis - valsts spēja ievērot Māstrihtas kritērijus, pat ja nenotiek pievienošanās eirozonai, pati par sevi ir apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai;
Eiro ieviešana pilnībā likvidē valūtas kursa (lats pret eiro) svārstību riskus, kas īpaši svarīgi ir iedzīvotājiem, kam ienākumi ir latos, bet izdevumi, piemēram, kredīts, eiro. Nebūtu spekulāciju par devalvāciju, spekulanti nevarētu šūpot ekonomiku, nodarot zaudējumus gan uzņēmējiem (ārvalstu partneri pārtrauc sadarbību, jo baidās no devalvācijas, apdrošinātāji atsaka apdrošināt darījumus, jāpāriet uz priekšapmaksu utt), gan iedzīvotājiem (konvertācijas izmaksas, bailēs mainot latus uz valūtām un atkal atpakaļ);
Izdevīgāki - ātrāki un lētāki - pārskaitījumi uz ārzemēm (eiro zonas ietvaros tie būs iekšzemes maksājumi);
Eiro ieviešana nodrošinās gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus ar iespēju saņemt kredītresursus par zemākām cenām, jo stabilizēs un samazinās naudas tirgus procentu likmes Latvijā. Uzņēmējiem tas ir īpaši aktuāli, jo attīstībā ir jāinvestē, bet paši nevaram uzkrāt, tas ir pārāk ilgi, tādēļ pieeja kapitāla tirgiem un investoru interese par Latviju un aizņemšanās izmaksas jo īpaši svarīgas;
Samazināsies valdības parāda apkalpošanas izmaksas, kas dos iespēju valsts budžeta līdzekļus izlietot citiem mērķiem, un tās var pat būt simtos miljonu latu mērāmas summas;
Vienota valūta ir izdevīga tūristiem. Ceļojot pa eiro zonas valstīm, vienas valsts valūta vairs nav jāmaina pret citas valsts valūtu. Tas ceļošanu padara ērtāku un izdevīgāku, jo nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar naudas maiņu saistīto komisijas maksu;
Uzņēmējiem stabilitāte, zemākas darījumu izmaksas, nav valūtu maiņas. Ārējās tirdzniecības pieaugums, jo eiro ieviešana palielinātu ārvalstu tirdzniecības partneru uzticības līmeni Latvijas uzņēmējiem;
Pāreja uz eiro ļaus daudz ērtāk salīdzināt preču un pakalpojumu cenas dažādās valstīs, un tas savukārt pastiprina tirgotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurenci;
Eiro ieviešana pozitīvi ietekmēs Latvijas uzņēmumu akciju cenas, pieprasījumu pēc tām un apgrozījumu - eiro zonas investoru interese par uzņēmumu akcijām pieaug, ja ieguldījumus tajās iespējams veikt viņu pašu valūtā - eiro;
Eiro ieviešana pamudinās vadošās pasaules reitingu aģentūras paaugstināt valsts kredītreitingu, visticamāk vēl pirms pašas eiro ieviešanas. Tas automātiski nozīmēs labvēlīgāku investīciju vidi un izdevīgāku finanšu līdzekļu piesaisti starptautiskajos tirgos;
Pieeja ECB instrumentiem. Ja Latvijā būtu eiro jau 2008. gadā, Parex nebūtu jāglābj, varētu izmantot Eiropas Centrālās Bankas (ECB) eiro likviditātes instrumentus.

Latvija plāno mērenu ekonomisko izaugsmi un spēju ievērot Māstrihtas kritērijus

Tue, 26 Apr 2011 0:00:00 GMT

Ministru kabinets otrdien, 26. aprīlī ir apstiprinājis Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, paredzot Latvijai tuvākajos gados mērenu ekonomikas izaugsmi, stingru un ilgtspējīgu fiskālo politiku un strukturālās reformas, kam loģiski būtu jānoved valsts pie atbilstības Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanas 2014. gadā.

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas ES dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis - Konverģences programmu. Programma līdz 29. aprīlim ir jāiesniedz Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrs Andris Vilks uzsver ekonomiskās un fiskālās politikas kritēriju ievērošanas nepieciešamību:
„Krīze visām ES dalībvalstīm ir sniegusi labu mācību stundu. Mēs Latvijā esam paveikuši smagu darbu, lai pārvarētu finanšu un ekonomisko krīzi un atgrieztos uz izaugsmes un attīstības ceļa. Un šī ceļa gals nav Māstrihtas kritēriju ievērošana un eiro ieviešana. Eiro Latvijā būs tikai būtisks un loģisks solis ceļā uz to, lai mūsu valstī būtu ilgtspējīga ekonomiskā attīstība, kas nes sabiedrībai labklājību, pietuvinot to vidējam Eiropas līmenim."

Jaunās Latvijas Konverģences programmas no 2011.-2014. gadam pamatā ir piesardzīgs makroekonomiskās attīstības scenārijs, kas tika izmantots arī, gatavojot grozījumus 2011. gada budžeta likumā. Tas paredz 2011. gadā 3,3% IKP izaugsmi, 2012.gadā un turpmākajos gados - 4% pieaugumu. Gada vidējās inflācijas prognozes 2011. gadam ir 3,5%, savukārt 2012. gadā inflācija stabilizēsies 2% līmenī, un šāds mērens patēriņa cenu pieaugums saglabāsies arī turpmāk.

Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, ir apstiprināti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem - nodrošināt budžeta deficītu 2012. gadā zem 3 %, bet ar mērķi tiekties uz budžeta deficītu 2,5 % apmērā no IKP, 2013.gadā zem 1,9% no IKP un 2014. gadā zem 1,1 % no IKP.

Šie fiskālie mērķi ir uzskatāmi par būtisku priekšnoteikumu, lai Latvija īstenotu plānu ieviest eiro ar 2014. gada 1. janvāri. Jāuzsver, ka eiro ieviešana ir nevis mērķis, bet līdzeklis - valsts spēja ievērot Māstrihtas kritērijus, pat ja nenotiek pievienošanās eirozonai, pati par sevi ir apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai, kas savukārt veicina investīcijas, samazina valsts parāda apkalpošanas izmaksas utml.

Arī turpmāk Latvija ir stingri apņēmusies realizēt pret-ciklisku fiskālo politiku, uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru, nodrošināt efektīvu un caurskatāmu ES fondu apguvi, turpināt strukturālās reformas tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, valsts aktīvu pārvaldība, valsts sektora pārvalde, uzņēmējdarbības vide, valsts iepirkums, sociālā budžeta ilgtspēja un citās jomās.

MK iesniegtais Latvijas Konverģences programmas 2011.-2014. gadam projekts pieejams MK mājas lapā.

FM informē par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un sāks plānot eiro ieviešanas budžetu

Tue, 08 Mar 2011 0:00:00 GMT

Ministru kabinets (MK) otrdien, 8. martā, skatot Finanšu ministrijas (FM) atskaiti par paveikto eiro ieviešanā Latvijā, uzdeva FM līdz šā gada 30. augustam iesniegt MK indikatīvu aprēķinu par eiro ieviešanas izmaksām 2013. un 2014. gadā.

Kā zināms, valdība ir noteikusi 2014. gadu par eiro ieviešanas termiņu Latvijā. FM informēja valdību, ka laikā no 2010. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. janvārim eiro ieviešanas procesa būtiskākie pasākumi ir īstenoti vienotās eiro maksājumu telpas un eiro ieviešanas komunikācijas jomās.

Tā, piemēram, Latvijas Banka ir ieviesusi vienotās eiro maksājumu telpas prasībām atbilstošu Elektroniskā klīringa sistēmu, kura nodrošina kredīta pārvedumu veikšanu uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Īslandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici un Monako.

Komunikācijas jomā īpaša vērība veltīta Igaunijas eiro ieviešanas pieredzes izpētei. Balstoties uz Igaunijas pieredzi, FM uzsver, ka sabiedrības informēšanas pasākumos iesaistītajām institūcijām būtu jāņem vērā, ka stratēģiskā plānošana par eiro ieviešanas jautājumiem jāuzsāk savlaicīgi, lai varētu iespējami precīzi prognozēt nepieciešamos laika, cilvēku un naudas resursus.

Lai skaidrotu Latvijas sabiedrībai pēdējā laika norises Latvijas tautsaimniecībā, kā arī sakarības starp makroekonomikas stabilitāti, Māstrihtas kritērijiem un eiro ieviešanu, Latvijas Bankas eksperti ir snieguši prezentāciju „Latvijas tautsaimniecība no lata uz eiro" daudzos Latvijas novadu bibliotēkās atvērtajos ES informācijas punktos.

Nākamajā pārskata periodā vidēja termiņa budžeta plānošanas ietvaros ir paredzēts iezīmēt eiro ieviešanas projektam provizoriski nepieciešamo finansējumu. Vienlaicīgi tiks aktualizēts jautājums par Stratēģiskās partnerības un līdzfinansēšanas granta līgumu noslēgšanu ar Eiropas Komisiju.

Naudas un maksājumu sistēmas darba grupa turpinās īstenot vienotās eiro maksājumu telpas plāna uzdevumus, kā arī risinās citus skaidrās un bezskaidrās naudas eiro ieviešanas jautājumus. Savukārt Valsts administrācijas darba grupa atsāks darbu pie koncepcijas par normatīvo aktu sakārtošanu, ieviešot eiro saskaņā ar Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plānu.

Detalizētu informatīvo ziņojumu un protokollēmuma projektu skatīt MK mājas lapā.

Aptauja: Igaunijā pieaudzis atbalsts pārejai uz eiro

Tue, 01 Feb 2011 23:59:59 GMT

Janvārī veiktā aptauja liecina, ka gludā eiro ieviešana palielinājusi Igaunijas iedzīvotāju atbalstu pārejai uz Eiropas vienoto valūtu, vēsta Igaunijas interneta portāls "Delfi".

Igaunijas Finanšu ministrija ziņo, ka, pēc aptaujas datiem, 65% aptaujāto Igaunijas pilsoņu atbalsta eiro ieviešanu, bet visu respondentu vidū atbalsta īpatsvars bija 60%. Atbalsts eiro ir mazāks par 50% neigauņu grupā un to zemu ienākumu personu grupā - attiecīgi 39% un 44%. Kā liecina aptauja, 90% respondentu uzskata, ka pāreja uz eiro noritēja gludi. Trim ceturtdaļām aptaujāto nebija nekādu grūtību saistībā ar pāreju uz jauno valūtu.

Socioloģisko pētījumu kompānija "Faktum & Ariko" Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pasūtīto aptauju veica no 19. līdz 26.janvārim. Aptaujā piedalījās 500 respondentu, un tā tika veikta pa telefonu.

SIA "Latvijas Fakti" sociologa Aigara Freimaņa komentārs par Igaunijā veikto aptauju:
„Par spīti tam, ka dažas dienas pirms eiro ieviešanas Igaunijā pasaules mēdijos bija daudz publikāciju par skeptiķiem, kas Igaunijas pievienošanos eiro salīdzināja ar uzkāpšanu uz Titānika klāja, pati pāreja noritēja gludi. Kā jau allaž, igauņi savus mājas darbus bija paveikuši labi. Aptaujas rāda, ka vairums Igaunijas iedzīvotāju eiro ieviešanu uzskata par pareizu soli. Arī mums nākas atzīt, ka Igaunijas centieni cik vien iespējams ātri integrēties eirozonā ir vainagojušies ar panākumiem. Aptauja atklāj arī to, ka trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju eiro ieviešanu vērtē negatīvi un vairumā gadījumu tie ir cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni. Tas nepārsteidz, jo, kā rāda citu valstu pieredze, pāreja uz eiro nereti ir saistīta ar grūti izskaidrojamu mazumtirdzniecības cenu pieaugumu un Igaunija šai ziņā nebija izņēmums. Tomēr par spīti skepsei un šaubām Igaunija ir spējusi atteikties no nacionālās valūtas -kronas, kas gluži kā lats Latvijā, bija viens no atjaunotās neatkarības simboliem. Var teikt, ka, ieviešot eiro, mūsu kaimiņvalsts atbrīvojas no 20. gadsimta traģiskās vēstures sloga un, cerams, neatgriezeniski pievienojas modernai Eiropai."

EK aicina komersantus paust viedokli par vienotās eiro maksājumu telpas darbību

Wed, 19 Jan 2011 0:00:00 GMT

Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka aicina uzņēmumus piedalīties konsultācijā par vienoto eiro maksājumu telpu - SEPA, lai novērtētu tās darbību. Konsultācija ilgs līdz šī gada 14.februārim.

Vienotā eiro maksājumu telpa - SEPA - ļauj veikt eiro bezskaidrās naudas maksājumus visiem saņēmējiem Eiropā, izmantojot vienu bankas kontu un vienotu maksāšanas līdzekļu kopu. SEPA projekts ir solis pretim faktam, kad jebkurš klients jebkur Eiropā varēs veikt bezskaidrās naudas maksājumus tikpat ātri, droši un vienkārši, kā pašlaik var veikt iekšzemes maksājumus, tādējādi likvidējot iekšzemes un pārrobežu maksājumu atšķirības.

Pašlaik ieviesti divu veidu SEPA maksāšanas līdzekļi: SEPA kredīta pārvedumi (2008.gada sākumā) un SEPA tiešā debeta maksājumi (2009.gada beigās). Eiropas Komisija uzsākusi iniciatīvu, lai noteiktu, ka šo divu SEPA maksāšanas līdzekļu izmantošana eiro maksājumu darījumiem no noteikta datuma ir obligāta. Šīs jaunās tiesību normas attieksies arī uz valstīm, kuru oficiālā valūta nav eiro, taču tikai uz eiro maksājumu darījumiem.

Kopš 2007.gada ar Eiropas Biznesa testa paneļa palīdzību jau veikti trīs apsekojumi par SEPA. Komersantu dalība šajā apsekojumā palīdzēs ECB un tās sadarbības partneriem saprast, kā eiro zonā un ārpus tās norit SEPA ieviešana un cik lielā mērā piedāvātie SEPA maksājumu pakalpojumi atbilst uzņēmumu vajadzībām.

Papildu informācija SEPA Latvija mājas lapā un Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

Andris Vilks: Latvija plāno ieviest eiro 2014. gadā

Thu, 13 Jan 2011 23:59:59 GMT

Ceturtdien, 13. janvārī, finanšu ministrs Andris Vilks iepazīšanās vizītes ietvaros tikās ar Austrijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Hermīni Poppelleri (Hermine Poppeller). Puses pārrunāja tautsaimniecības attīstības tendences Latvijā, eiro ieviešanas plānu Latvijā, pašreizējo Eiropas Savienības valstu ekonomisko un finansiālo situāciju, kā arī turpmāko sadarbību starp abām valstīm.

„Finanšu ministrija turpina darbu pie fiskālās disciplīnas likumprojekta, lai nodrošinātu stingru valsts budžeta disciplīnu. Jau kopš 2008. gada valdība realizē stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai pakāpeniski samazinātu budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3 % no IKP. Sasniedzot šos mērķus, tiks novērsta pārmērīga budžeta deficīta esamība, kā arī tiks izpildīts Māstrihtas budžeta deficīta kritērijs, tādējādi liekot būtisku pamatu Latvijas iespējām 2014. gada 1. janvārī ieviest eiro," informēja finanšu ministrs Andris Vilks.

Tiekoties ar vēstnieci, ministrs arī apliecināja, ka Latvijas valdība turpinās īstenot jau iesāktās strukturālās reformas, lai tās realizētu tuvāko gadu laikā, orientējoties uz valsts aparāta efektīvāku pārvaldību, tādējādi panākot valsts izdevumu ekonomiju.

Tikšanās laikā H. Poppellere pauda atbalstu iesāktajam darbam pie strukturālo reformu realizācijas un apliecināja, ka arī Austrija šobrīd realizē budžeta konsolidāciju, ieviešot strukturālās reformas izglītības un veselības jomās.

Puses pārrunāja arī Latvijas pieredzi finanšu sektora nodevas ieviešanā. Minētās nodevas mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu kopumā, lai nepieciešamības gadījumā finansētu pasākumus, kas mazinātu grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā.

Austrijas vēstniece atzinīgi novērtēja līdzšinējo divpusējo sadarbību, kā arī Latvijas valdības līdz šim paveikto, stabilizējot valsts ekonomisko un finansiālo situāciju.

Cenu atspoguļošana divās valūtās eiro ieviešanas laikā veicina godīgu cenu politiku

Mon, 01 Nov 2010 0:00:00 GMT

Cenu atspoguļošana divās valūtās - nacionālajā valūtā un eiro - Eiropas vienotas valūtas eiro ieviešanas laikā veicina godīgu cenu pārrēķinu un atvieglo patērētāju pārorientēšanos uz citas naudas lietošanu, liecina Igaunijas pieredze.

Prasība atspoguļot cenas divās valūtās ietverta Igaunijas Ekonomikas lietu un komunikācijas ministrijas noteikumos. Tāpat arī Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā paredzēts gan cenu paralēlās atspoguļošanas periods, gan latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods. Latvijā preču un pakalpojumu cenas būs jānorāda gan latos, gan eiro 3 mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un 1 gadu pēc eiro ieviešanas dienas (kas plānota 2014. gada 1. janvārī). Cenas eiro tiks noteiktas pēc oficiālā lata un eiro maiņas kursa, strikti ievērojot matemātiskos noapaļošanas principus. Šāda prasība par cenu norādīšanu abās valūtās paredzēta, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību un ierobežotu preču un pakalpojumu cenu spekulatīvu kāpumu.

Savukārt, lai nodrošinātu pēc iespējas ērtāku skaidrās naudas norēķinu apriti, pēc eiro ieviešanas Latvijā paredzēta vienu mēnesi ilga divu valūtu - lata un eiro - vienlaicīga lietošana. Šajā periodā par precēm vai pakalpojumiem norēķināties varēs gan latos, gan eiro, un tas nozīmē, ka tirgotājiem būs jāpieņem gan latu, gan eiro banknotes un monētas.

Saskaņā ar pēdējo trīs mēnešu laikā veikto pārbaužu rezultātiem, Igaunijā 72% uzņēmumu ievēro prasību par cenu atspoguļošanu divās valūtās. Igaunijas Patērētāju aizsardzības valde nosodījusi to uzņēmumu attieksmi, kuri neievēro pircēju tiesības redzēt cenas eiro blakus cenām kronās. Igaunijas Patērētāju aizsardzības valde kopš septembra veikusi pārbaudes, lai noteiktu, vai tiek ievērota prasība trīs mēnešus atspoguļot cenas divās valūtās. Ja pirmā mēneša laikā pārkāpumi tika konstatēti 47% gadījumu, tad pēc trīs mēnešiem pārkāpumu skaits samazinājies un tādi konstatēti 28% gadījumu. Tādējādi var secināt, ka ar cenu paralēlo atspoguļošanu saistīto pārkāpumu skaits Igaunijā pakāpeniski samazinās.

Tuvojoties eiro ieviešanas datumam Latvijā, cenu obligātās paralēlās atspoguļošanas procesa kontroli un informēšanu par pārbaužu rezultātiem plānots veikt Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kurš nodrošinās arī patērētāju tiesību aizsardzības kontroli un komunikāciju ar patērētājiem un uzņēmējiem. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzraudzīs regulēto sabiedrisko pakalpojumu tarifu izteikšanu eiro, pārliecinoties, lai tarifu noapaļošana tiktu veikta par labu patērētājiem, kā arī informēs plašsaziņas līdzekļus par būtiskāko pakalpojumu tarifiem latos un eiro.

Kā ziņots iepriekš, Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu, realizējot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu sasniegt tādu Latvijas tautsaimniecības un finanšu situāciju, ka Latvijas pievienošanās eiro zonai būtu iespējama no 2014. gada 1. janvāra.

Igaunijas pieredze būs noderīga eiro praktiskajā ieviešanā Latvijā

Wed, 27 Oct 2010 23:59:59 GMT

Igaunijas pieredze, no nākamā gada pievienojoties eiro zonai un nomainot Igaunijas kronu pret Eiropas vienoto valūtu eiro, būs ļoti noderīga Latvijai praktiskajā eiro ieviešanā no 2014. gada. Jau tagad Latvijas speciālisti detalizēti seko līdzi eiro ieviešanas procesam Igaunijā.

Latvijā, tāpat kā Igaunijā, eiro ieviešanas plānā ir paredzēts gan latu un eiro vienlaicīgās apgrozības periods, kad mēnesi varēs vēl norēķināties ar skaidrā naudā pieejamiem latiem, gan periods latu skaidrās naudas nomaiņai pret eiro, gan cenu paralēlās atspoguļošanas periods, gan plaša un savlaicīga sabiedrības informēšanas kampaņa, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz eiro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) un Igaunijas Centrālā banka izdevušas informatīvu bukletu, lai iepazīstinātu Igaunijas iedzīvotājus ar eiro banknošu un monētu dizainu, kā arī iestrādātajiem drošības elementiem. Informatīvais buklets tiks nosūtīts visām Igaunijas mājsaimniecībām. Savukārt Igaunijas valdība apņēmusies mājsaimniecībām izsūtīt kalkulatorus, ar ko būs iespējams pārrēķināt naudas summu no kronām uz eiro.

Tieši tāpat Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā ir paredzēts tiešā pasta sūtījums visām Latvijas mājsaimniecībām, lai tieši un nepastarpināti informētu par visiem nozīmīgākajiem pārejas uz eiro aspektiem. Paredzēts, ka katra Latvijai mājsaimniecība saņems vēstuli par eiro ieviešanu, informatīvu materiālu un eiro maiņas kartiņu. Jau pašlaik mājas lapā www.eiro.lv ir ievietots latu / eiro kalkulators.

Igaunijas Finanšu ministrija augustā uzsāka kampaņu, lai liktu uzņēmējiem neizmantot pāreju uz eiro cenu palielināšanai. Ministrija izstrādājusi īpašu „Godīgu cenu paktu", aicinot uzņēmumus to parakstīt un tādā veidā solot neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos. Igaunijas Finanšu ministrija septembrī informēja, ka paktu parakstījušas jau 168 kompānijas un to saraksts nemitīgi papildinās.

Arī Latvijas Nacionālajā eiro ieviešanas plānā ir paredzēts pastāvīgs cenu monitorings, ko veiktu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī uzlīmju „Godīgs tirgotājs" piešķiršana tirdzniecības uzņēmumiem par cenu pārrēķinu precizitāti.

Igaunijas centrālā banka ir iecerējusi uzņemt dokumentālo filmu par eiro ieviešanu, kā arī izdot piemiņas grāmatas. Bankas muzejā iespējams apskatīt arī to slaveno igauņu skulptūras, kuri attēloti uz Igaunijas kronu banknotēm. Igauņu politikas zinātnieks Agu Ūdeleps pat ir izteicis ideju Tammsāre parku, kas atrodas Tallinas centrālajā daļā, pārdēvēt par Kronas parku, kurā tiktu izvietotas visu uz Igaunijas kronas banknotēm attēloto personu statujas.

Latvijas eiro ieviešanas plānā pašlaik ir paredzēts izveidot izstādi „Eiro neīstenotie meti", kā arī sagatavot Latvijas eiro monētu komplektus numismātiem.

Kā zināms, Latvijas valdība ir pieņēmusi lēmumu, realizējot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu sasniegt tādu Latvijas tautsaimniecības un finanšu situāciju, ka būtu iespējama Latvijas pievienošanās eiro zonai no 2014. gada 1. janvāra.

„Eiro nav pašmērķis. Eiro ir līdzeklis, lai palielinātu pievilcību Latvijas ekonomiskajai videi, jo no investoru viedokļa eiro nozīmē lielāku uzticamību, pārliecību par atbilstību ilgtspējīgas ekonomikas kvalitātei. Tas nozīmē pievilcīgākas procentu likmes, aizņemoties valstij, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. No uzņēmēju skatu punkta Latvijas iekļūšana eiro zonā dos attīstības perspektīvu un starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik vērtē visaugstāk. Protams, nevar aizmirst arī tiešus, ātri izmērāmus ieguvumus kā, piemēram, valūtas maiņas izdevumu izzušana," norāda eiro projekta vadītāja Latvijā Sanita Bajāre.

Latvija pakāpeniski gatavojas eiro ieviešanai 2014. gadā

Tue, 28 Sep 2010 0:00:00 GMT

Valdība otrdien, 28. septembrī tika informēta par laika periodā no 2010. gada 1. februāra līdz 2010. gada 31. jūlijam paveiktajiem un nākošajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai Latvijā.

Šajā laikā būtiskākie pasākumi eiro ieviešanas projekta ietvaros ir īstenoti vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) un eiro ieviešanas komunikācijas jomā. Tāpat arī turpmākajos mēnešos galvenie uzdevumi būs saistīti ar vienotās eiro maksājumu telpas un pakalpojumu attīstību un komunikācijas pastiprināšanu, lai informētu sabiedrību par tautsaimniecības stabilizāciju un soļiem ceļā uz eiro ieviešanu. Kā zināms, Ministru kabinets kā eiro ieviešanas mērķa datumu Latvijā ir nosaucis 2014. gada 1. janvāri.

No uzņēmēju skatu punkta Latvijas iekļūšana eiro zonā dos attīstības perspektīvu un starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik vērtē visaugstāk. Protams, nevar aizmirst arī tiešus, ātri izmērāmus ieguvumus kā, piemēram, valūtas maiņas izdevumu izzušana," norāda eiro projekta vadītāja Latvijā Sanita Bajāre.

Šī gada 27. jūlijā Eiropas Komisija publicēja desmito ziņojumu par praktisko gatavošanos eiro ieviešanai ne-eiro zonas dalībvalstīs, un šoreiz tajā plašāk tika izvērtēts gatavošanās process Igaunijā. Ziņojumā EK kritizēja Igaunijas kavēšanos ar komunikācijas pasākumu īstenošanu un aicināja valsti nekavējoties uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņu, kas šobrīd ir veiksmīgi uzsākta. Papildus EK pauda bažas par eiro projekta centralizētas pārvaldības un pārraudzības trūkumu, ko operacionālā līmenī vajadzētu nodrošināt Eiro projekta vadītajam atbilstoši sākotnēji izveidotai eiro projekta struktūrai (līdzīgi kā tas tiek organizēts Latvijā).

Informatīvais ziņojums (*pdf)

Igaunijas Centrālā banka aicina cilvēkus nodot monētas

Tue, 28 Sep 2010 0:00:00 GMT

Igaunijas centrālā banka "Eesti Pank" līdz eiro ieviešanai nākamā gada sākumā vēlas savākt pēc iespējas vairāk no gandrīz 500 miljoniem pašreiz apgrozībā esošajām monētām, tāpēc tā no 1.oktobra aicina iedzīvotājus nest tās uz banku, vēsta "Eesti Päevaleht Online".

Patlaban apgrozībā atrodas 456 miljoni Igaunija valūtas monētu ar kopējo vērtību vairāk nekā 154 miljonu kronu (6,9 miljonu latu) apmērā.

Sākot no 1.oktobra, privātpersonas var noguldīt monētas to banku kontos bez maksas. Šīs kampaņas mērķis ir šogad savākt vairumu apgrozībā esošu kronu monētu, tādējādi tā būtu viena no lielākajām loģistikas operācijām Igaunijas nesenajā vēsturē.

Pēc eiro ieviešana Igaunijā palielināsies naudassodi

Mon, 06 Sep 2010 23:59:59 GMT

Pēc eiro ieviešanas Igaunijā palielināsies naudassodi par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā un ceļu satiksmes pārkāpumiem, vēsta "Novosti ERR". Naudassodu kāpums skaidrojams ar to, ka viena soda vienība, kas patlaban veido 60 kronas (2,69 latus), pārrēķinot eiro valūtā, tiks noapaļota uz augšu līdz četriem eiro (2,81 latam).

Igaunijas Finanšu ministrijas amatpersonas, kas aktīvi atbalsta godīgu pārreju uz eiro, norāda, ka tas nav pretrunā ar godīgiem preču un pakalpojumu cenu veidošanas principiem. Savukārt Tieslietu ministrija skaidro, ka neliela naudassoda palielināšana ir izdevīga un soda naudas vienībai pēc likuma jābūt precīzai summai, bet to noapaļot uz leju nedrīkst.

"Noapaļošana uz augšu tika veikta saskaņā ar krimināllikuma principiem, jo likumam ir arī pretējs spēks, ja to var pavērst par labu privātpersonai. Ja mēs naudassoda vienību noapaļotu uz leju, proti, veicinātu pārkāpumu īstenošanu, tad mums nāktos pārskatīt iepriekš piešķirtos sodus," sacīja ministrijas pārstāve Astrīda Asi.

Arī Igaunijas Nodokļu maksātāju savienība atbalsta Tieslietu ministriju un uzskata, ka naudassoda vienības noapaļošana godīgus nodokļu maksātājus neietekmēs, bet attiecīgajām varasiestādēm atvieglos darbu.

Igaunijā mājsaimniecībām izsūtīs informatīvus bukletus par eiro

Mon, 06 Sep 2010 23:59:59 GMT

Informatīvajos materiālos iekļauta arī plastikāta kartīte, kas palīdzēs pārrēķināt summu no kronām uz eiro vai otrādi. Viena kartītes puse izskatās kā 20 eiro banknote, bet otrā attēlota visu eiro centu un banknošu vērtība igauņu kronās.

Kā stāsta Igaunijas Centrālās bankas sabiedrisko attiecību pārstāvis Viljārs Rēsks, informatīvais buklets tiks nosūtīts visām Igaunijas mājsaimniecībām. Turklāt tajās pašvaldībās, kur krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars pārsniedz 50%, papildus tiks nosūtīts arī buklets krievu valodā. Iedzīvotājiem bukleti būtu jāsaņem ne vēlāk kā novembra beigās, skaidro amatpersona.

Kā liecina Statistikas biroja sniegtā informācija, Igaunijā ir ap 730 000 mājsaimniecību. Tādēļ ECB un Igaunijas Centrālā banka kopumā gatavojas izsūtīt ap miljonu bukletu, kas tapuši abu institūciju sadarbībā. Arī finansējums tā izdošanai nācis no abām organizācijām.

Savukārt Igaunijas valdība apņēmusies mājsaimniecībām izsūtīt kalkulatorus, ar ko būs iespējams pārrēķināt naudas summu no kronām uz eiro.

Kā ceturtdien preses konferencē atzina ECB prezidents Žans Klods Trišē, viņš ir apmierināts ar Igaunijā veiktajiem sagatavošanās darbiem pirms eiro ieviešanas. Ar nākamā gada 1.janvāri Igaunija kļūs par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiks ieviests eiro.

Kampaņai par godīgu cenu pārrēķinu uz eiro pievienojušās 168 Igaunijas kompānijas

Wed, 01 Sep 2010 0:00:00 GMT

Igaunijas valdības rīkotajai kampaņai par godīgu cenu pārrēķinu uz eiro pievienojušās jau 168 kompānijas, vēsta laikraksts "Postimees Online".

Igaunijas Finanšu ministrijas izstrādāto Godīgu cenu paktu parakstījušas jau 168 kompānijas un to saraksts nemitīgi papildinās, pavēstīja ministrijas eiro komunikācijas projekta vadītājs Ingvars Berenklau. "Kā mēs redzam, pievienošanās paktam noris ļoti aktīvi," sacīja Berenklau, paužot cerības, ka līdz gadu mijai paktam pievienosies vairāki tūkstoši kompāniju.

Kā jau ziņots, Igaunijas Finanšu ministrija 23.augustā uzsāka kampaņu, lai liktu uzņēmējiem neizmantot pāreju uz eiro cenu palielināšanai. Ministrija izstrādājusi īpašu Godīgu cenu paktu, aicinot uzņēmumus to parakstīt un tādā veidā solot neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos.

"Mēs vēlamies saņemt solījumus, ka viņi neizmantos valūtas maiņu, lai palielinātu cenas," skaidroja Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Tea Varaka. Vairums Igaunijas iedzīvotāju saistībā ar eiro ieviešanu baidās tieši no cenu palielināšanas, norādīja Varaka.

"Mēs uzskatām, ka arī uzņēmēju interesēs ir izvairīties no inflācijas un veicināt patērētāju uzticību," norādīja Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Sīms Raije, kas palīdz koordinēt kampaņu.

Kā jau ziņots, Igaunija uz Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu pāries 2011.gada 1.janvārī, pārstājot izmantot Igaunijas kronu. Igaunijas kronas kursu attiecībā pret eiro Eiropas Padome noteica jūlijā - viena eiro vērtība būs 15,65 kronas.

Igaunijas valdība sāk kampaņu pret cenu palielināšanu valūtas nomaiņas procesā

Tue, 24 Aug 2010 23:59:59 GMT

Igaunijas valdība pirmdien uzsāka kampaņu, lai liktu uzņēmējiem neizmantot pāreju uz eiro cenu palielināšanai.

Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Tea Varaka žurnālistiem pavēstīja, ka valdība vēlas, lai tirgotāji paraksta solījumu neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos. "Mēs vēlamies saņemt solījumus, ka viņi neizmantos valūtas maiņu, lai palielinātu cenas," sacīja Varaka.Vairums Igaunijas iedzīvotāju saistībā ar eiro ieviešanu baidās tieši no cenu palielināšanas, skaidroja pārstāve.

Igaunijas valdība uzsākusi uz valsts krievvalodīgajiem mērķētu informācijas kampaņu par eiro ieviešanu

Thu, 19 Aug 2010 0:00:00 GMT

Igaunijas valdība uzsākusi informācijas kampaņu par eiro ieviešanu valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas ir samērā negatīvi noskaņoti pret gaidāmo Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas ieviešanu.

Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi skaidroja, ka valsts krievvalodīgie mediji līdz šim ir bijuši ļoti naidīgi pret eiro ieviešanu, tāpēc valdības organizēta informācijas kampaņa krievu valodā ir ļoti svarīga.

"Turklāt līdz šim krievi vienmēr ir devuši priekšroku ASV dolāram," piebilda Ligi.
Informācijas kampaņu par eiro ieviešanu igauņu un krievu valodā finansēs Eiropas Komisija (EK) un Igaunijas Finanšu ministrija, lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana Igaunijā norisinās bez ekonomiska un emocionāla šoka.

Aptaujas liecina, ka Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū informētība par eiro ieviešanu ir daudz zemākā līmenī nekā igauņu vidū. Vislabāk informēti ir gados jauni cilvēki, bet vecāki iedzīvotāji pārsvarā neizprot valūtas nomaiņu. Gados vecākie cilvēki arī vairāk raizējas, ka eiro ieviešana varētu ietekmēt viņu dzīves standartus, uzskatot, ka valūtas nomaiņa izraisīs cenu celšanos.

Informācijas kampaņa aizsākās šonedēļ ar eiro banknošu paraugu izstādi Narvā, kur vairums iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris

Tue, 16 Mar 2010 23:59:59 GMT

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris - tā otrdien, 16. martā nolēmis Ministru kabinets, akceptējot grozījumus 2006. gada 6. marta rīkojumā Nr.148 „Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu". Tāpat arī atbilstoši valstī notiekošajiem ekonomikas, politikas, administrācijas procesiem precizēts Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns.

Plānā ir iekļauti konkrēti eiro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Plānā iekļautie pasākumi ir attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru.

Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas eiro.

Plānā noteiktie eiro ieviešanas pamatprincipi

Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods
Vienu mēnesi pēc eiro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un eiro vienlaicīga lietošana. Līdz 2014. gada 1. februārim iedzīvotāji varēs veikt norēķinus gan latos, gan eiro. Taču, sākot no 2014. gada 1. janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās eiro ieviešanas dienas notiks vienīgi eiro.

Skaidras naudas apmaiņa
Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:
• sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas - kredītiestādēs, VAS „Latvijas Pasts" nodaļās, Latvijas Bankā, un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas;
• neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā - Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini eiro
Eiro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī citos finanšu instrumentos - akcijās, aizdevumu līgumos u.c. - latos izteiktas summas tiks konvertētas eiro. Visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods
Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību - jebkuru naudas lietotāju - pārejai no lata uz eiro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. decembrim, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī.

Eiro ieviešanas izmaksas
Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki - uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs - plāno un sedz eiro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Valsts budžeta iestāžu eiro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Informēšana par eiro ieviešanu
Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem pietiekami plaša un daudzpusīga informācija par praktiskiem eiro ieviešanas jautājumiem - laiku, pārejas kursu, bezskaidras un skaidras naudas apmaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā.
Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam - orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju - īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām.

Ministru kabinets akceptēja arī informatīvo ziņojumu par laikā no 2009. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. janvārim paveiktajiem un nākošajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas (eiro) ieviešanai Latvijā. Būtiskākais šajā laikā ir aktualizēts Nacionālais eiro ieviešanas plāns ar atbilstošiem termiņiem, sadarbība komunikācijas stratēģijas un komunikācijas pasākumu plāna pilnveides jomā ar Beļģijas centrālo banku, kā arī vienotās eiro bezskaidrās naudas norēķinu telpas (Single Euro Payment Area, SEPA) projekta ieviešana.

Aktualizētais Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns, kā arī informatīvais ziņojums „Par laika periodā no 2009. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. janvārim paveiktajiem un nākošajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" pieejami Finanšu ministrijas mājas lapā un eiro ieviešanas mājas lapā www.eiro.lv.