Eiro ieviešanas Latvijā RSS

Pēc eiro ieviešana Igaunijā palielināsies naudassodi

Mon, 06 Sep 2010 23:59:59 GMT

Pēc eiro ieviešanas Igaunijā palielināsies naudassodi par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā un ceļu satiksmes pārkāpumiem, vēsta "Novosti ERR". Naudassodu kāpums skaidrojams ar to, ka viena soda vienība, kas patlaban veido 60 kronas (2,69 latus), pārrēķinot eiro valūtā, tiks noapaļota uz augšu līdz četriem eiro (2,81 latam).

Igaunijas Finanšu ministrijas amatpersonas, kas aktīvi atbalsta godīgu pārreju uz eiro, norāda, ka tas nav pretrunā ar godīgiem preču un pakalpojumu cenu veidošanas principiem. Savukārt Tieslietu ministrija skaidro, ka neliela naudassoda palielināšana ir izdevīga un soda naudas vienībai pēc likuma jābūt precīzai summai, bet to noapaļot uz leju nedrīkst.

"Noapaļošana uz augšu tika veikta saskaņā ar krimināllikuma principiem, jo likumam ir arī pretējs spēks, ja to var pavērst par labu privātpersonai. Ja mēs naudassoda vienību noapaļotu uz leju, proti, veicinātu pārkāpumu īstenošanu, tad mums nāktos pārskatīt iepriekš piešķirtos sodus," sacīja ministrijas pārstāve Astrīda Asi.

Arī Igaunijas Nodokļu maksātāju savienība atbalsta Tieslietu ministriju un uzskata, ka naudassoda vienības noapaļošana godīgus nodokļu maksātājus neietekmēs, bet attiecīgajām varasiestādēm atvieglos darbu.

Igaunijā mājsaimniecībām izsūtīs informatīvus bukletus par eiro

Mon, 06 Sep 2010 23:59:59 GMT

Eiropas Centrālā banka (ECB) un Igaunijas Centrālā banka izdevušas informatīvu bukletu, lai iepazīstinātu Igaunijas iedzīvotājus ar eiro banknošu un monētu dizainu, kā arī iestrādātajiem drošības elementiem, 03.09.2010. raksta izdevums "Eesti Päevaleht".

Informatīvajos materiālos iekļauta arī plastikāta kartīte, kas palīdzēs pārrēķināt summu no kronām uz eiro vai otrādi. Viena kartītes puse izskatās kā 20 eiro banknote, bet otrā attēlota visu eiro centu un banknošu vērtība igauņu kronās.

Kā stāsta Igaunijas Centrālās bankas sabiedrisko attiecību pārstāvis Viljārs Rēsks, informatīvais buklets tiks nosūtīts visām Igaunijas mājsaimniecībām. Turklāt tajās pašvaldībās, kur krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars pārsniedz 50%, papildus tiks nosūtīts arī buklets krievu valodā. Iedzīvotājiem bukleti būtu jāsaņem ne vēlāk kā novembra beigās, skaidro amatpersona.

Kā liecina Statistikas biroja sniegtā informācija, Igaunijā ir ap 730 000 mājsaimniecību. Tādēļ ECB un Igaunijas Centrālā banka kopumā gatavojas izsūtīt ap miljonu bukletu, kas tapuši abu institūciju sadarbībā. Arī finansējums tā izdošanai nācis no abām organizācijām.

Savukārt Igaunijas valdība apņēmusies mājsaimniecībām izsūtīt kalkulatorus, ar ko būs iespējams pārrēķināt naudas summu no kronām uz eiro.

Kā ceturtdien preses konferencē atzina ECB prezidents Žans Klods Trišē, viņš ir apmierināts ar Igaunijā veiktajiem sagatavošanās darbiem pirms eiro ieviešanas. Ar nākamā gada 1.janvāri Igaunija kļūs par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiks ieviests eiro.

Kampaņai par godīgu cenu pārrēķinu uz eiro pievienojušās 168 Igaunijas kompānijas

Wed, 01 Sep 2010 0:00:00 GMT

Igaunijas valdības rīkotajai kampaņai par godīgu cenu pārrēķinu uz eiro pievienojušās jau 168 kompānijas, vēsta laikraksts "Postimees Online".

Igaunijas Finanšu ministrijas izstrādāto Godīgu cenu paktu parakstījušas jau 168 kompānijas un to saraksts nemitīgi papildinās, pavēstīja ministrijas eiro komunikācijas projekta vadītājs Ingvars Berenklau. "Kā mēs redzam, pievienošanās paktam noris ļoti aktīvi," sacīja Berenklau, paužot cerības, ka līdz gadu mijai paktam pievienosies vairāki tūkstoši kompāniju.

Kā jau ziņots, Igaunijas Finanšu ministrija 23.augustā uzsāka kampaņu, lai liktu uzņēmējiem neizmantot pāreju uz eiro cenu palielināšanai. Ministrija izstrādājusi īpašu Godīgu cenu paktu, aicinot uzņēmumus to parakstīt un tādā veidā solot neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos.

"Mēs vēlamies saņemt solījumus, ka viņi neizmantos valūtas maiņu, lai palielinātu cenas," skaidroja Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Tea Varaka. Vairums Igaunijas iedzīvotāju saistībā ar eiro ieviešanu baidās tieši no cenu palielināšanas, norādīja Varaka.

"Mēs uzskatām, ka arī uzņēmēju interesēs ir izvairīties no inflācijas un veicināt patērētāju uzticību," norādīja Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ģenerāldirektors Sīms Raije, kas palīdz koordinēt kampaņu.

Kā jau ziņots, Igaunija uz Eiropas Savienības (ES) vienoto valūtu pāries 2011.gada 1.janvārī, pārstājot izmantot Igaunijas kronu. Igaunijas kronas kursu attiecībā pret eiro Eiropas Padome noteica jūlijā - viena eiro vērtība būs 15,65 kronas.

Igaunijas valdība sāk kampaņu pret cenu palielināšanu valūtas nomaiņas procesā

Tue, 24 Aug 2010 23:59:59 GMT

Igaunijas valdība pirmdien uzsāka kampaņu, lai liktu uzņēmējiem neizmantot pāreju uz eiro cenu palielināšanai.

Igaunijas Finanšu ministrijas pārstāve Tea Varaka žurnālistiem pavēstīja, ka valdība vēlas, lai tirgotāji paraksta solījumu neizmantot pāreju uz eiro mantkārīgos nolūkos. "Mēs vēlamies saņemt solījumus, ka viņi neizmantos valūtas maiņu, lai palielinātu cenas," sacīja Varaka.Vairums Igaunijas iedzīvotāju saistībā ar eiro ieviešanu baidās tieši no cenu palielināšanas, skaidroja pārstāve.

Igaunijas valdība uzsākusi uz valsts krievvalodīgajiem mērķētu informācijas kampaņu par eiro ieviešanu

Thu, 19 Aug 2010 0:00:00 GMT

Igaunijas valdība uzsākusi informācijas kampaņu par eiro ieviešanu valsts krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas ir samērā negatīvi noskaņoti pret gaidāmo Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas ieviešanu.

Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi skaidroja, ka valsts krievvalodīgie mediji līdz šim ir bijuši ļoti naidīgi pret eiro ieviešanu, tāpēc valdības organizēta informācijas kampaņa krievu valodā ir ļoti svarīga.

"Turklāt līdz šim krievi vienmēr ir devuši priekšroku ASV dolāram," piebilda Ligi.
Informācijas kampaņu par eiro ieviešanu igauņu un krievu valodā finansēs Eiropas Komisija (EK) un Igaunijas Finanšu ministrija, lai nodrošinātu, ka eiro ieviešana Igaunijā norisinās bez ekonomiska un emocionāla šoka.

Aptaujas liecina, ka Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju vidū informētība par eiro ieviešanu ir daudz zemākā līmenī nekā igauņu vidū. Vislabāk informēti ir gados jauni cilvēki, bet vecāki iedzīvotāji pārsvarā neizprot valūtas nomaiņu. Gados vecākie cilvēki arī vairāk raizējas, ka eiro ieviešana varētu ietekmēt viņu dzīves standartus, uzskatot, ka valūtas nomaiņa izraisīs cenu celšanos.

Informācijas kampaņa aizsākās šonedēļ ar eiro banknošu paraugu izstādi Narvā, kur vairums iedzīvotāju ir krievvalodīgie.

Eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris

Tue, 16 Mar 2010 23:59:59 GMT

Eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014. gada 1. janvāris - tā otrdien, 16. martā nolēmis Ministru kabinets, akceptējot grozījumus 2006. gada 6. marta rīkojumā Nr.148 „Par Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu". Tāpat arī atbilstoši valstī notiekošajiem ekonomikas, politikas, administrācijas procesiem precizēts Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns.

Plānā ir iekļauti konkrēti eiro ieviešanas pasākumi, lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Plānā iekļautie pasākumi ir attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru.

Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas eiro.

Plānā noteiktie eiro ieviešanas pamatprincipi

Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods
Vienu mēnesi pēc eiro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un eiro vienlaicīga lietošana. Līdz 2014. gada 1. februārim iedzīvotāji varēs veikt norēķinus gan latos, gan eiro. Taču, sākot no 2014. gada 1. janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās eiro ieviešanas dienas notiks vienīgi eiro.

Skaidras naudas apmaiņa
Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:
• sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas - kredītiestādēs, VAS „Latvijas Pasts" nodaļās, Latvijas Bankā, un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas;
• neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā - Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini eiro
Eiro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī citos finanšu instrumentos - akcijās, aizdevumu līgumos u.c. - latos izteiktas summas tiks konvertētas eiro. Visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods
Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību - jebkuru naudas lietotāju - pārejai no lata uz eiro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. decembrim, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī.

Eiro ieviešanas izmaksas
Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki - uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs - plāno un sedz eiro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Valsts budžeta iestāžu eiro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Informēšana par eiro ieviešanu
Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem pietiekami plaša un daudzpusīga informācija par praktiskiem eiro ieviešanas jautājumiem - laiku, pārejas kursu, bezskaidras un skaidras naudas apmaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā.
Atbilstoši plānā definētajam pamatprincipam - orientācija uz sliktāk pozicionēto iedzīvotāju - īpaša uzmanība tiks pievērsta noteiktām sabiedrības grupām, piemēram, iedzīvotājiem, kuri mīt finanšu pakalpojumu ziņā grūti sasniedzamos reģionos, pensionāriem un personām ar īpašām vajadzībām, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri neizmanto informāciju latviešu valodā, kā arī citām komunikācijas kampaņas mērķa grupām.

Ministru kabinets akceptēja arī informatīvo ziņojumu par laikā no 2009. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. janvārim paveiktajiem un nākošajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas (eiro) ieviešanai Latvijā. Būtiskākais šajā laikā ir aktualizēts Nacionālais eiro ieviešanas plāns ar atbilstošiem termiņiem, sadarbība komunikācijas stratēģijas un komunikācijas pasākumu plāna pilnveides jomā ar Beļģijas centrālo banku, kā arī vienotās eiro bezskaidrās naudas norēķinu telpas (Single Euro Payment Area, SEPA) projekta ieviešana.

Aktualizētais Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns, kā arī informatīvais ziņojums „Par laika periodā no 2009. gada 1. augusta līdz 2010. gada 31. janvārim paveiktajiem un nākošajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem Eiropas vienotās valūtas ieviešanai Latvijā" pieejami Finanšu ministrijas mājas lapā un eiro ieviešanas mājas lapā www.eiro.lv.

Eiro ieviešanai nav sakara ar nodokļu likmēm

Fri, 12 Mar 2010 23:59:59 GMT

Eiropas vienotās valūtas eiro ieviešanai nav tieša sakara ar nodokļu likmēm Latvijā, un eiro ieviešanas procesa dēļ nav nepieciešama ne likmju paaugstināšana, ne arī samazināšana, kā arī jebkāda cita veida nodokļu harmonizācija.

Diskusijās publiskajā telpā pēdējā laikā ir izskanējušas maldinošas spekulācijas par to, ka eiro ieviešanas dēļ Latvijā nāksies paaugstināt nodokļus, jo vidēji eiro zonas valstīs nodokļu slogs ir augstāks nekā Latvijā.

Finanšu ministrija atgādina, ka eiro ieviešanai ar nodokļu paaugstināšanu nav saistības, jo visas ar nodokļu harmonizāciju ar Eiropas Savienības (ES) normām saistītās izmaiņas Latvijā ir ieviestas līdz ar pievienošanos ES.

Tā kā Latvija eiro ieviešanu ir definējusi kā vidēja termiņa mērķi, mūsu valstij būs jāatbilst Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka ierobežojumus valsts parāda, valsts budžeta deficīta un inflācijas lielumam. Lai sasniegtu kritērijos noteikto budžeta deficīta līmeni zem 3% no iekšzemes kopprodukta, Latvija tuvāko divu gadu laikā ir apņēmusies veikt būtisku fiskālo konsolidāciju. Viens no tās instrumentiem ir iespējama nodokļu pārskatīšana. Tas likumsakarīgi novedīs pie Māstrihtas kritēriju izpildes kā eiro ieviešanas priekšnoteikuma, tomēr neatkarīgi no eiro ieviešanas vai neieviešanas, šie konsolidācijas pasākumi ir realizējami ilgtspējīgas ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai. Turklāt eiro ieviešana būs neatņemama šīs ilgtermiņa ekonomiskās stabilitātes bāze.

Pievienošanās eiro zonai Latvijai sniegtu vairākus būtiskus ieguvumus, kā valūtas konvertācijas izmaksu neesamība eiro zonas ietvaros, izslēgts valūtas risks, palielināta investoru uzticība un investīciju ieplūde, kā arī galvenais - tiktu veicināta makroekonomiskā stabilitāte, veicināta ekonomikas izaugsme un konkurētspēja, kā arī finanšu tirgu integrācija.

Latvijas Banka rīko diskusiju par eiro jautājumiem

Mon, 08 Mar 2010 23:59:59 GMT

2010.gada 22.februārī Latvijas Banka rīkoja ekspertu diskusiju "Eiro 2014 - kādēļ Latvijai vajadzīgs šāds mērķis, un kā to sasniegt", kurā apspriesti aktuālie jautājumi saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Diskusijas ietvaros apspriests valdības plānotais ceļš Māstrihtas kritēriju sasniegšanai un kas jādara, lai tos sasniegtu, Latvijas īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumi eiro ieviešanas rezultātā, kā arī iespējamie ieguvumi vēl pirms eiro ieviešanas, eiro ieviešana Igaunijas kontekstā u.c. aktualitātēm.

Izvērsta informācija par diskusiju, t.sk. prezentācijas un video ieraksti pieejami Latvijas Bankas mājaslapā.

Eiropas Komisija rīko eiro fotokonkursu jauniešiem

Tue, 16 Feb 2010 23:59:59 GMT

Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts rīko fotokonkursu par eiro tematiku jauniešiem.

Konkursa nosacījumi, darbu iesniegšanas termiņi u.c. informācija par fotokonkursu pieejama mājaslapā http://euroinphoto.eu/regulation/index_lv.htm

Eiro jeb Māstrihtas kritēriji ir pamats drošai ekonomikas ēkai

Tue, 16 Feb 2010 0:00:00 GMT

Pasaules uzņēmēju, investoru, finanšu tirgus acīs eiro zonas valsts statuss pats par sevi uzliek zināmu kvalitātes zīmogu, ka šīs valsts ekonomika ir sasniegusi ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr daudzi skeptiķi šobrīd norādīs uz Grieķijas kā eiro zonas valsts problēmām, kas zināmā mērā atbilstu teicienam, ka izņēmumi apstiprina likumsakarības. Vienkārši sakot, šī situācija pierāda, ka vienotā monetārā politika negarantē vienādu rezultātu, jo valstis īsteno patstāvīgu fiskālo jeb budžeta un nodokļu politiku.

Tieši tādēļ Eiropas līgumā iekļauti Māstrihtas kritēriji, kas uzliek noteiktu latiņu valsts budžeta deficītam un parāda apjomam. Ja valsts tos pilda - un nevis īsu brīdi, bet ievērojot kā ilgtermiņa stratēģiju - tad tai ir iespēja ilgtspējīgai, drošai attīstībai. Ja nepilda, tad rada problēmas sev un citiem apkārtējiem. Māstrihtas kritērijus ekonomikā var salīdzināt ar būvnormatīviem celtniecībā - ja pamatos neizmanto pareizās stiprības cementu, tad māja, lai cik skaista un ērta tā kādu brīdi būtu bijusi, sāk ļodzīties, un labākajā gadījumā pamatus vēl var pagūt ātri nostiprināt.

Tātad, lai ieviestu eiro, Latvijai jāizpilda Māstrihtas kritēriji. Ja šie kritēriji būtu izpildīti gadus trīs iepriekš, Latvija ne tikai jau būtu veiksmīgi pievienojusies eiro zonai, bet arī nebūtu tagad tik krasi izjutusi pasaules krīzi, krītot tik dziļā bedrē.

Eiro nav pašmērķis. Eiro ir līdzeklis, lai palielinātu pievilcību Latvijas ekonomiskajai videi, jo no investoru viedokļa eiro nozīmē lielāku uzticamību, pārliecību par atbilstību ilgtspējīgas ekonomikas kvalitātei. Tas nozīmē pievilcīgākas procentu likmes, aizņemoties valstij, uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Protams, šis kvalitātes sertifikāts šobrīd tiek nopietni pārbaudīts ar Grieķijas piemēru, un viens no jautājumiem ir, vai tam uzticēsies turpmāk. Taču nepārspīlēsim. Būtiskāka par pašu faktu, Grieķijas krīzi ir rīcība - kā eiro zona esošo situāciju risinās. No vispārējas pieredzes varu apgalvot, ka veiksmīga seku novēršana pozitīvi ietekmē attīstību nākotnē. Kā tai triviālajā piemērā ar stjuarta izlieto kafiju - katram var gadīties, bet svarīgi, kā šis darbinieks un aviokompānija negadījumu atrisina.

No uzņēmēju skatu punkta Latvijas iekļūšana eiro zonā dos pilnīgi citu attīstības perspektīvu un starptautiskās attiecības ar partneriem, kā arī ievērojami lielāku stabilitāti darbībai Latvijā. Tieši stabilitāti bizness pašlaik vērtē visaugstāk. Protams, nevar aizmirst arī tiešus, ātri izmērāmus ieguvumus kā, piemēram, valūtas maiņas izdevumu izzušana.

Eiro nav arī nekāda panaceja, kas pati no sevis stabilizēs ekonomiku un pabiezinās mūsu maciņus. Atkal piesaucot tādas eiro zonas valstis kā Grieķijai, Itālija, Spānija, kur novērojamas lielākas vai mazākas problēmas ar ekonomiku - gan valsts, gan biznesa līmenī, var secināt, ka iemesls ir vēlmē dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Tieši tādēļ prasības, kas jāizpilda, lai ieviestu eiro, ir svarīgi padarīt par savas ekonomikas un finanšu pārvaldības pamatu.

Eiro ieviešanas mērķa datuma noteikšana, kas tuvākajā laikā būs valdības darba kārtības jautājums, ir nepieciešama vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ar to valsts apliecina apņemšanos sakārtot savas finanses - sev, saviem pilsoņiem, uzņēmumiem, investoriem, starptautiskajai sabiedrībai. Un, otrkārt, tas dod skaidru atskaites punktu, kad valsts iestādēm, uzņēmumiem, finanšu institūcijām būs jāpaveic sagatavošanās darbi praktiskai eiro ieviešanai.

Kopš neatkarības atgūšanas Baltijas valstis lielos stratēģiskos plānus gan attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā, gan NATO ir īstenojušas kopā. Dažkārt Latvijai mobilizēties mērķu sasniegšanā palīdzēja tieši apziņa, ka tūlīt kaimiņi igauņi iestāsies bez mums - tas mums bija kā belziens ar āmuru pa pieri - pēkšņi spējām sasparoties un paveikt visu. Tagad, ieviešot eiro, Igaunija diezgan pārliecinoši stūrē uz eiro 2011. gadā, Latvija - 2014. Igaunijas paveiktais mums būs apliecinājums, ka kāda no Baltijas valstīm to var izdarīt, un zināmā mērā tas mums būs skaidrs pierādījums, ka šim ceļam ir iespējams pozitīvs rezultāts. Tas arī kalpos kā stabilizējošs faktors visā reģionā un signāls pasaulei, ka, ņemot vērā Baltijas valstu līdzību, drīz procesi sakārtosies arī abās pārējās valstīs.

Uz kuģa kapteinim ir galvenā atbildība par noteiktā kursa noturēšanu, taču kuģis tikai tad veiksmīgi turpinās peldēt, ja saskanīgi darbosies visa komanda. Tieši tāpat ir ar eiro ieviešanu - ne jau tikai valdības rokās ir šā mērķa sasniegšana vai nesasniegšana. Mums jāapzinās arī katra personīgais ieguldījums - gan ar darbiem, gan ar padomiem.

"Latvijas Avīze" un EK pārstāvniecība Latvijā rīko publisko diskusiju "Eiro ieviešana Latvijā – problēmas, ieguvumi un zaudējumi"

Tue, 13 Oct 2009 23:59:59 GMT

Š.g. 2.oktobrī Ciblas novada Pušmucovā rīkoto Grāmatu svētku ietvaros "Latvijas Avīze" un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā rīkoja publisko diskusiju "Eiro ieviešana Latvijā - problēmas, ieguvumi un zaudējumi". Vairāk par diskusijas gaitu un saturu lūdzam skatīt šeit

Valdība iepazīstas ar ziņojumu par eiro ieviešanas gaitu par laika posmu no 01.02.2009. līdz 31.07.2009.

Wed, 23 Sep 2009 23:59:59 GMT

22.septembra Ministru kabineta sēdē valdība iepazīstināta ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu "Informatīvais ziņojums par laika periodā no 2009.gada 1.februāra līdz 2009.gada 31.jūlijam paveiktajiem un nākošajā atskaites periodā plānotajiem uzdevumiem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā" (PDF, 113.62kb).

Darbu sāk Nacionālā SEPA Latvija interneta lapa - SEPALatvija.lv

Thu, 02 Jul 2009 0:00:00 GMT

Sāk darboties SEPALatvija.lv interneta lapa, kuras mērķis ir informēt vienoto eiro maksājumu izmantotājus - patērētājus, uzņēmumus, valsts pārvaldes iestādes, bankas, sistēmu nodrošinātājus un tehnoloģiju nodrošinātājus - par SEPA (single euro payments area - vienotā eiro maksājumu telpa), dodot iespēju veikt komunikāciju un noskaidrot:

• vispārīgo SEPA projekta nozīmi un norišu gaitu Eiropā un Latvijā;

• iesaistīto pušu viedokļus par SEPA projektu Latvijā, t.sk. publiskās apņemšanās piedāvāt un lietot SEPA produktus;

• iesaistīto pušu ieguvumus;

• informāciju par SEPA produktiem, SEPA infrastruktūru, standartiem u.c. SEPA sastāvdaļām;

• SEPA projekta juridisko ietvaru;

• SEPA projekta ieviešanas progresu, izmantojot SEPA indikatorus;

• SEPA projekta ieviešanas procesa pašnovērtējuma rezultātus;

kā arī iepazīties ar

• dažādām publikācijām un paziņojumiem saistībā ar SEPA projektu.

Valdība iepazīstas ar ziņojumu par eiro ieviešanas gaitu par laika posmu no 01.08.2008. līdz 31.01.2009.

Wed, 23 Sep 2009 23:59:59 GMT

Lai sniegtu pārskatu par paveikto darbu izpildi un informētu par turpmākajiem plāniem vienotās Eiropas valūtas - eiro ieviešanai Latvijā, Finanšu ministrija izskatīšanai otrdienas, 24. marta, Ministru kabineta sēdē bija iesniegusi kārtējo informatīvo ziņojumu. Pārskata periodā no 2008. gada 1. augusta līdz 2009. gada 31. janvārim īpaša uzmanība tika veltīta sabiedrības informēšanai un izglītošanai par eiro ieviešanu Latvijā.

Lai veicinātu izpratni par lata nomaiņu ar eiro Latvijā, pagājušā gada nogalē tika atklāta interneta mājas lapa www.eiro.lv. Lapa ir strukturēta pēc mērķa kategorijām, piedāvājot informāciju konkrētām mērķauditorijām - iedzīvotājiem, uzņēmējiem un žurnālistiem. Interneta vietnē publicētā informācija apmeklētājiem pieejama trīs valodās - latviešu, angļu un krievu. Mājas lapā ir gan saturiska informācija par iecerēto eiro ieviešanas procesu, gan analītiski raksti un intervijas, kā arī fotogrāfiju galerijas un īpašs eiro kalkulators.

Laikā no 2008. gada septembra līdz oktobrim Valmierā, Daugavpilī un Rīgā Finanšu ministrijas organizētā pasākuma „Finanšu forums Latvijai 90" ietvaros tika sniegta informācija par eiro ieviešanu Latvijā. Auditorija, kura sastāvēja no pašvaldību pārstāvjiem, žurnālistiem, uzņēmējiem un citiem interesentiem, tika iepazīstināta ar eiro ieviešanas scenāriju, kā arī tika sniegtas atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. Aktuālākie jautājumi bija par lata un eiro kursu, kā arī valūtu nomaiņas procesu.

Lai izstrādātu vienotās eiro maksājumu zonas (SEPA) nacionālo ieviešanas plānu, izveidota īpaša darba grupa, kurā strādā pārstāvji no Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes, Komercbanku asociācijas, Valsts kases, kā arī citi.

Pārskata periodā arīdzan tika uzsākts aktualizēt Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plānu, papildinot to ar regulējumu par atlikuma izdošanu vienīgi eiro, izņemto gadījumus, kad tas nav iespējams praktisku apsvērumu dēļ. Plānā atjaunota ar sabiedrības informēšanu saistīta sadaļa, pamatojoties uz aktualizēto eiro ieviešanas komunikācijas stratēģiju, kā arī papildināta skaidras un bezskaidras naudas norēķinu sadaļa.

Eiro ieviešanas procesa virzību uzrauga šim mērķim izveidotā vadības komiteja, kura darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vadībā, un komitejas uzdevums pašreiz ir koordinēt un uzraudzīt "Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna" izpildi. Komitejas padotībā izveidotas piecas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai, kuru darbu koordinē Eiro projekta vadītāja. Papildu informācija interneta vietnē: www.eiro.lv.

Slovākijā noslēdzies kronas un eiro vienlaicīgās apgrozības periods

Fri, 16 Jan 2009 0:00:00 GMT

Piektdien, 16.janvārī, Slovākijā beidzies kronas un eiro vienlaicīgās apgrozības periods, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) sagatavotā informācija. Sākot no 17. janvāra, norēķināties Slovākijā varēs tikai ar eiro valūtas palīdzību.

Bankas Slovākijā turpinās bez komisijas maksas veikt kronu banknošu apmaiņu pret eiro līdz 2009. gada 31. decembrim, savukārt monētu apmaiņa tiks veikta līdz 2009. gada 30. jūnijam. Slovākijas nacionālā banka turpinās iepirkt kronas banknotes neierobežotu laiku, bet monētu iegāde ilgs līdz 2013. gada beigām.

Visu iesaistīto pušu savlaicīga un prasmīga sagatavošanās nodrošinājusi gludu un ātru eiro ieviešanas procesu Slovākijā. Vairāk nekā divas trešdaļas no apritē esošām naudas vienībām jau ir ar eiro nominācijām. Kā informē ECB, skaidrās naudas nomaiņa tiek veikta saskaņā ar plānu un būtiski incidenti vai viltošanas gadījumi nav novēroti.

Valdība groza Latvijas Konverģences programmu 2008.–2011. gadam

Tue, 13 Jan 2009 23:59:59 GMT

Otrdien, 13. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēta Finanšu ministrijas (FM) precizētā Latvijas Konverģences programma 2008.-2011. gadam. Konverģences programmā ietverta vispusīga informāciju par dalībvalsts vidējā termiņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku, valsts finanšu kvalitāti un institucionālajām pazīmēm. Arī eiro ieviešanas mērķa datums tiks nosaukts, pamatojoties uz Konverģences programmu.

Konverģences programmā tika veiktas izmaiņas atbilstīgi 2008. gada decembrī pieņemtajai ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai un 2009. gada valsts budžeta grozījumiem. Saskaņā ar atjaunoto Konverģences programmu no 2008. līdz 2010. gadam ir sagaidāms IKP samazinājums, ko izraisīs privātā patēriņa un investīciju līmeņa turpmāka samazināšanās. FM prognozes liecina, ka ekonomikas tempu atjaunošanās sāksies 2010. gada beigās un 2011. gadā. Būtiskākā loma izaugsmes atjaunošanā būs tirgojamām nozarēm, kas palielinās savu konkurētspēju gan ārējos, gan iekšējos tirgos. Sagaidāms, ka investīciju apjoms sāks pieaugt 2011. gadā, tāpat arī privātā patēriņa pieaugums atjaunosies tikai 2011. gadā.

Prognozēts, ka 2009. gadā pieprasījuma krituma iespaidā inflācija turpinās samazināties. Tomēr inflācijas kritums būs pakāpenisks, un 2009. gada sākumā sagaidāms tās pieaugums, kas saistīts ar nozīmīgiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa likmju palielinājumiem. Savukārt 2010. un 2011. gadā var sagaidīt turpmāku pakāpenisku inflācijas samazinājumu, kas tiek pamatots ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, darba algas mērenāku pieaugumu un produktivitātes kāpumu.

Programmā aplūkots scenārijs, kad makroeko¬nomiskā korekcija un tautsaimniecības struktūras pielāgošanās jaunajai situācijai notiek 2009. un 2010. gada laikā, izaugsmei atsākoties 2010. gada beigās un turpinoties 2011. gadā. Tomēr programmā atzīmēta arī virkne risku, kas var aizkavēt tautsaimniecības attīstību, ka arī padziļināt ekonomikas kritumu.

Konverģences padome sniedz iespēju Eiropas Padomei novērot, analizēt un koordinēt dalībvalstu budžeta pozīcijas un, pamatojoties uz to, Padome savā atzinumā var ieteikt attiecīgajai valstij īstenojamos politikas pasākumus. Šī procesa mērķis ir nodrošināt stingrāku budžeta disciplīnu, uzraugot un koordinējot budžeta politiku eiro zonā un ES.'

Konverģences programma

No apgrozības izņemti 354 tūkstoši viltoto eiro banknošu

Mon, 12 Jan 2009 0:00:00 GMT

Eiropas Centrālās bankas informācija liecina, ka 2008. gada 2. pusgadā kopumā no apgrozības tika izņemti 354 000 viltotu eiro banknošu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem no apgrozības izņemto banknošu skaits pieaudzis par aptuveni 13%.

Tomēr viltošanas apmēri joprojām ir nelieli, jo pieaug arī apgrozībā esošo īsto banknošu skaits (2008. gada 2. pusgadā - vidēji 12 miljardi.) Tāpēc sabiedrība var uzticēties eiro banknošu un to pretviltošanas elementu kvalitātei. Vienlaikus Eirosistēma, t.i., Eiropas Centrālā banka (ECB) un 16 eiro zonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem būt uzmanīgiem un pārbaudīt saņemto banknošu īstumu.
Agrāk visbiežāk viltoja 50 eiro banknotes, bet 2008. gada 2. pusgadā visbiežāk tika viltotas 20 eiro banknotes. Trīs vidējo nominālvērtību (20 eiro, 50 eiro un 100 eiro) banknotes kopā veidoja apmēram 94% no visiem viltojumiem.

Lielais vairākums (98%) viltojumu 2008. gada 2. pusgadā atklāts eiro zonas valstīs. Tikai aptuveni 1% atklāts ārpus eiro zonas esošajās ES dalībvalstīs un atlikušais 1% - citos pasaules reģionos.

Eirosistēma joprojām velta daudz pūļu, lai nodrošinātu, ka gan sabiedrība, gan profesionālie skaidrās naudas apstrādātāji ir labi informēti par to, kā atpazīt viltotu banknoti. Viltojumus var viegli atšķirt no īstām banknotēm, izmantojot Eirosistēmas publikācijās, ECB interneta lapā un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta lapās aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot. Bet, ja rodas šaubas, aizdomīgā banknote jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ikvienam, kam radušās aizdomas, ka viņa rīcībā nonācis viltojums, jāinformē vai nu policija vai - ja to pieļauj valsts prakse - attiecīgā nacionālā centrālā banka, sniedzot pēc iespējas sīkākas ziņas par banknotes izcelsmi.

Eiropas Centrālās bankas sagatavota informācija

Slovākija pievienojas Eiro zonai

Tue, 13 Jan 2009 23:59:59 GMT

Šodien, 1. janvārī, Slovākijā ieviests eiro. Tādējādi to ES dalībvalstu skaits, kuras lieto vienoto Eiropas valūtu, pieaudzis līdz 16. Eiropas Centrālā banka (ECB) ir gandarīta par tālāku eiro zonas paplašināšanos.

Pēc eiro ieviešanas Slovākijā Národná banka Slovenska kļūst par pilntiesīgu dalībnieci Eirosistēmā – euro zonas centrālo banku sistēmā, ko veido ECB un (ar šodienu) 16 euro ieviesušo ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB). Saskaņā ar Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem Národná banka Slovenska veikusi atlikušo iemaksas daļu ECB kapitālā un iemaksu ECB ārējo rezervju aktīvos.

Slovākijas monetāro finanšu iestāžu (MFI) integrācija eiro zonas banku sistēmā 2009. gada 1. janvārī jau ņemta vērā publikācijā par eiro zonas likviditātes vajadzībām un piedāvājuma etalonsummā 2008. gada 29. un 30. decembrī. Eirosistēmas darījumu partneri no Slovākijas varēs piedalīties Eirosistēmas atklātā tirgus operācijās, kas izziņotas pēc 2009. gada 1. janvāra.

To Slovākijā esošo MFI saraksts, uz kurām attiecas rezervju prasības, publicēts ECB interneta lapā. Turpat publicēti arī citās eiro ieviesušajās ES dalībvalstīs esošo MFI saraksti. To Slovākijā izvietoto aktīvu saraksts, kuri ir atbilstošs Eirosistēmas kredītoperāciju nodrošinājums, arī atrodams ECB interneta lapā.

Eiropas Centrālās Bankas informācija

Notiek dialogs starp Latviju un Skandināviju

Thu, 18 Dec 2008 23:59:59 GMT

Trešdien, 10. decembrī, finanšu ministrs Atis Slakteris Stokholmā tikās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu ministriem. Tikšanās laikā tika prezentēta vakar valdībā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma, kā arī tās ietvaros paredzētie grozījumi valsts budžetā 2009. gadam.

„Sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja tos tautsaimniecības stabilizēšanas pasākumus, kas ietverti Latvijas plānā. Pēdējo dienu laikā Skandināvijas valstis ir uzsākušas intensīvu dialogu ar Latviju par iespēju iesaistīties finanšu atbalsta sniegšanā kopā ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu. Ir iespējams, ka Zviedrija būs Ziemeļvalstu finanšu atbalsta koordinators," pēc sanāksmes sacīja finanšu ministrs Atis Slakteris.

Plāno izmaiņas nodokļu politikā

Fri, 19 Dec 2008 23:59:59 GMT

Otrdien, 9. decembrī, skatot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, valdība lēma par nodokļu politikas izmaiņām. Grozījumi plānoti likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, likumā par akcīzes nodokli, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju un veicinātu ieguldījumus ražošanā, ar izmaiņām nodokļu politikā plānots turpināt nodokļu akcenta pārdali no tiešajiem ar ražošanu saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem.

Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz pazemināt nodokļa likmi par 2% punktiem līdz 23%. Paredzams, ka izmaiņas veicinās valsts ekonomisko attīstību, samazinot darbaspēka izmaksu daļu, kas saistīta ar nodokļu maksājumiem.

Lai izlīdzinātu akcīzes nodokļu likmi Baltijas valstīm, izmaiņas likumā par akcīzes nodokli paredz palielināt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem likmi līdz 825 latiem par 100 litriem absolūtā spirta, savukārt nodokļa likmi vīnam un raudzētajiem dzērieniem plānots palielināt līdz 40 latiem par 100 litriem. Tā kā stiprie alkoholiskie dzērieni ir kaitīgi veselībai, akcīzes nodoklis ir instruments, lai ierobežotu tā patēriņu.

Akcīzes nodokli plānots palielināt arī svinu nesaturošam benzīnam līdz 269 latiem par 1000 litriem, svinu saturošam benzīnam - 300 latiem, petrolejai - 234 latiem, dīzeļdegvielai - 234 latiem, naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem - 90 latiem. Tāpat paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmi kafijai no 50 līdz 100 latiem par 100 kilogramiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2 līdz 4 latiem par 100 litriem.

Izmaiņas PVN likumā paredz palielināt standartlikmi no 18 % līdz 21 %, kā arī samazināto PVN likmi 5 %, kas pašreiz ir, paaugstināt līdz 10%.. Samazinātā PVN likme 10 % apmērā turpmāk tiks piemērota tikai medikamentu piegādēm, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē.

Darbu sāk eiro.lv portāls

Wed, 21 Jan 2009 23:59:59 GMT

Piektdien, 19. decembrī, atklāts eiro ieviešanai Latvijā veltītais interneta portāls www.eiro.lv. Šajā interneta vietnē iedzīvotāji turpmāk varēs iegūt nepieciešamo informāciju par plānoto lata nomaiņu uz eiro un citiem aktuāliem notikumiem, kas būs saistīti šo pāreju.

Tā kā naudas maiņa skars visus Latvijas iedzīvotājus, portāls veidots trijās valodās un tajā uzrunātas galvenās auditoriju grupas. Noderīgu informāciju eiro.lv atradīs uzņēmēji, iedzīvotāji, tūristi, ārzemnieki, žurnālisti un citi. Interneta vietne veidota atraktīva un mūsdienīga - apmeklētājiem tiks piedāvātas gan dažādas fotogrāfiju galerijas, gan īpašs eiro kalkulators, gan analītiski un pētoši materiāli, kā arī praktiski izmantojama informācija. Tāpat ikviens mājas lapā varēs uzdot sev interesējošos jautājumus par eiro ieviešanu un saņemt atbildi.

„Svarīgi ir palīdzēt sagatavoties lata nomaiņai uz eiro, tādēļ portālā sniegsim praktiski izmantojamus padomus un ieteikumus. Norādīsim uz reālām iespējām, kas Latvijai pavērsies pēc eiro ieviešanas, un skaidrosim eiro ieviešanas procesa norisi. Īstenojot šo pāreju no vienas valūtas uz otru, ir svarīgi, lai cilvēki justos droši un pārliecināti par to, ka eiro ieviešana neradīs viņiem zaudējumus un kā rezultātā viņi būs ieguvēji," akcentē eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre.

Mērķa datums, kad Latvijā tiks ieviests eiro vēl nav oficiāli noteikts, tomēr citu valstu pieredze liecina - jo ātrāk uzsākta iedzīvotāju informēšana, jo sekmīgāk noritējusi pāreja uz eiro. Par to, kad Latvija pievienosies eiro zonai, lems valdība, pamatojoties uz Konverģences programmas makroekonomiskiem rādītājiem un to atbilstību Māstrihtas līguma kritērijiem.

„Saeimas tikko apstiprinātā ekonomikas stabilizācijas programma paredz īstenot stingru monetāro politiku un konkrētu valdības rīcību, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus un nodrošinātu eiro ieviešanu Latvijā maksimāli ātri - jau 2012. gadā," norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Pārejot no lata uz eiro, sevišķi nozīmīga būs komunikācija ar sabiedrību. Tā kā katru gadu palielinās interneta lietotāju skaits, eiro.lv būs ikvienam sabiedrības pārstāvim pieejams informācijas kanāls. Lai pāreja uz eiro notiktu pēc iespējas efektīvāk un iedzīvotājiem ērtāk, to ietekmēt ir katra paša spēkos, laicīgi iepazīstoties ar informāciju par eiro ieviešanas gaitu un tai atbilstoši sagatavojoties.

Slovākija gatavojas ieviest eiro

Fri, 19 Dec 2008 23:59:59 GMT

Slovākija gatavojas no 2009. gada 1. janvāra ieviest eiro valūtu, un šobrīd valstī notiek pēdējie priekšdarbi šīs pārejas īstenošanai. Decembra sākumā Slovākijas pasta nodaļās, komercbankās un centrālā bankā tika uzsākta eiro pārdošana pret kronām, kas izraisīja lielu rindu veidošanos.

Slovākijas naudas kaltuvē uzsākta savu eiro ražošana jau šī gada augustā, kuru dizains tika noteikts tautas nobalsošanā. Uz vienu un divu eiro monētām tiek attēlots Slovākijas ģerbonis. Savukārt uz desmit, 20 un 50 centu monētām būs attēlota Bratislavas pils, bet uz viena, divu un piecu centu monētām tiks attēlots Krivana kalns, kas simbolizē valsts suverenitāti.

Slovākijā kopš augusta veikalos notiek paralēlā cenu atspoguļošana, kad patērētāji tiek informēti par cenu gan kronās, gan eiro. Tas palīdz iedzīvotājiem adaptēties un pierast pie jaunās valūtas. Līdzīgs pasākumu kopums sagaida Latviju, kad pietuvosies eiro ieviešanas datums, kas valdībai jāpaziņo vismaz divus gadus iepriekš pirms plānotā mērķa datuma.