Eiro ieviešanas Latvijā RSS

ELVI veikalos eiro cenu zīmes sāks uzstādīt 1. augustā

Wed, 22 May 2013 0:00:00 GMT

”Nacionālais mazumtirgotājs ELVI ir izgatavojis jaunās eiro cenu zīmes, un, sākot no 1. augusta, būs gatavs uzsākt esošo nomaiņu,” paziņoja SIA „Pārtikas Tirdzniecības apvienība”, kas ir ELVI franšīzes turētājs, komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Izmaksas, kas rodas, gandrīz 90 ELVI veikalus sagatavojot pārejai uz eiro, ir ap 50 000 Ls, un tās sevī ietver gan biznesa uzskaites sistēmu pielāgošanu, konvertācijas rīka Ls-EUR izveidi, datu bāzu konvertāciju, kā arī POS sistēmu pielāgošanu paralēlo cenu atspoguļošanai u.c. tehniskos uzlabojumus.

“Nepieciešamos tehniskos darbus, kas saistīti ar POS sistēmu pielāgošanu plānojam veikt jūnijā un jūlijā, veikalos POS sistēmu pielāgošanu plānojam veikt augustā, septembrī, lai pāreja uz eiro noritētu pēc iespējas raitāk,” turpina L.Vārtukapteine. “Šobrīd vairs ir tikai atlicis sagaidīt oficiālo uzaicinājumu par iestāšanos eirozonā 9. jūlijā, kā arī uzzināt fiksēto maiņas kursu, ko noteiks Eiropas Savienības (ES) Padome, un atbilstoši kuram nacionālo valūtu Latvijai būs jāaizstāj ar eiro. Pēc tā veiksim cenu pārrēķinu, kas notiks saskaņā ar Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) apstiprināto Godīgas eiro ieviešanas tirdzniecībā kodeksu - veicot pārrēķinu no latiem uz eiro, mēs saglabāsim vai samazināsim vidējo piecenojumu precēm.”

Eiro ieviešanas kārtības likums paredz, ka paralēla cenu atspoguļošana abās valūtās tiks veikta trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc pārejas no latiem uz eiro. Tas nozīmē, ka eiro cenu zīmēm ar eiro jābūt redzamām visos veikalos jau šā gada 1. oktobrī.

Gatavojoties eiro ienākšanai Latvijā, ELVI ir notikušas jau vairākas apmācības un sapulces, kurās darbinieki ir informēti gan par riskiem, kas var rasties, apkalpojot pircējus, izmantojot eiro valūtu, gan par citiem ar valūtas pāreju saistītiem jautājumiem.

Līdzīgi kā ar PVN izmaiņām pēdējo četru gadu laikā, arī šoreiz ELVI veikali visas ar cenu atspoguļošanu saistītās izmaksas segs paši un pircējiem par šīm izmaiņām nebūs jāmaksā.

Skaidras naudas izņemšanas pakalpojums veikalos, kurš ir pieejams kopš šī gada aprīļa sākuma, tiks saglabāts arī pēc pāriešanas uz eiro.

Oriģinālraksts pieejams bizness.lv.

Liepājā informēs par eiro ieviešanu

Wed, 22 May 2013 0:00:00 GMT

Lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniegtu plašu informāciju par gaidāmo eiro ieviešanu, Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un Europe Direct informācijas centriem Latvijas pilsētās sākusi dokumentālās filmas par eiro "Dzīvot labāk" demonstrēšanu, pēc kuras iedzīvotāji varēs tikties ar eiro ekspertiem un uzzināt visu sev aktuālo, bet uzņēmēji un pašvaldību darbinieki - piedalīties seminārā par eiro ieviešanas vadlīnijām.

Pirmais informatīvais seminārs un filmas seanss uzņēmējiem notiks Liepājā ceturtdien, 23.maijā, plkst.15 LTRK Liepājas nodaļas namā (Graudu iela 17/19, Liepāja). Gan filmas noskatīšanās, gan semināri visiem interesentiem tiek piedāvāti bez maksas.

Kopumā maijā un jūnijā filmas seansi un semināri plānoti astoņās Latvijas pilsētās – Liepājā, Jēkabpilī, Ventspilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā un Rīgā.

Semināra informatīvajā daļā par eiro ieviešanas praktiskajiem aspektiem stāstīs Eiro projekta darba grupu pārstāvji no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Bankas, kuri atbildēs arī uz visiem neskaidrajiem jautājumiem un ir gatavi iesaistīties diskusijā.

Aizvadītajos mēnešos Finanšu ministrija kopā ar sadarbības partneriem daudz un dažādus seminārus par eiro ieviešanu organizējusi Rīgas uzņēmējiem, stāsta Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. "Lielāko uzņēmēju interesi raisa jautājumi par cenu atspoguļošanu, grāmatvedību, kases aparātu pielāgošanu u.c. Tie ir būtiski jautājumi par pārejas periodu, kas noteikti ir svarīgi uzņēmējiem arī citās Latvijas pilsētās, tāpēc ceram uz interesi un atsaucību," saka D.Kalsone.

Par grāmatvedības uzskaites vadlīnijām Liepājas uzņēmējus informēs Arta Priede, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta nodaļas vadītājas vietniece, Eiro projekta Grāmatvedības apakšgrupas vadītāja. Par nodokļu maksājumu vadlīnijām stāstīs Daina Robežniece, Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos. Valūtas kursu piemērošanas vadlīnijas skaidros Jānis Caune, Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis, bet par kases aparātu pielāgošanas vadlīnijām informēs Agate Kalniņa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore.

Oriģinālraksts pieejams rekurzeme.lv.

Seminārs uzņēmējiem par praktiskajām eiro ieviešanas vadlīnijām

Wed, 22 May 2013 23:59:59 GMT

Informācija par eiro ieviešanas praktiskajām vadlīnijām

Lai apspriestu eiro ieviešanas vadlīnijas, kurās rodamas atbildes uz visiem svarīgākajiem jautājumiem par to, kā praktiski un efektīvi ieviest eiro, Finanšu ministrija aicina uz semināru par eiro ieviešanas vadlīniju praktisko piemērošanu. Seminārs notiks š.g. 22.maijā, plkst. 10:00 Valsts ieņēmumu dienesta Lielajā zālē, Smilšu ielā 1/4, 2.stāvā.

Semināra informatīvajā daļā finanšu eksperti no valsts iestādēm, kas atbild par eiro ieviešanu, iepazīstinās ar prasībām grāmatvedības, nodokļu u.c. jomu piemērošanai saistībā ar pāreju uz eiro, kā arī aicinās uz domu apmaiņu par vadlīniju piemērošanas neskaidrajiem jautājumiem.

Semināra programma:

10:00-10:05 Semināru atklāj – Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone;

10:05-10:30 Grāmatvedības vadlīnijas – Arta Priede, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta nodaļas vadītājas vietniece, Grāmatvedības jautājumu darba apakšgrupas vadītāja;

10:30-11:00 Valūtas kursa piemērošanas vadlīnijas – Jānis Caune, Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis, Grāmatvedības jautājumu darba apakšgrupas pārstāvis;

11:00-11:30 Nodokļu maksājumu vadlīnijas – Daina Robežniece, Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos, Grāmatvedības jautājumu darba apakšgrupas pārstāve;

11:30-12:00 Kases aparātu pielāgošanas vadlīnijas – Kristīne Ābola, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja;

12:00-12:30 Cenu atspoguļošanas vadlīnijas – Maija Ziediņa-Brigmane, EM Konkurences, tirdzniecības un patērētāju tiesību nodaļas vecākā referente.

12 interesanti fakti par gaidāmo latu nomaiņu pret eiro

Tue, 21 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijas pievienošanās eirozonai tiek plānota 2014.gada 1.janvārī, un tas būs nozīmīgs brīdis ne tikai mūsu valstij kopumā, bet arī ikvienam iedzīvotājam. tomēr saistībā ar gaidāmo latu nomaiņu pret eiro, iedzīvotājiem ir virkne jautājumu. Portāls mammamuntetiem.lv piedāvā iepazīties ar 12 interesantiem faktiem, kas būtu jāzina par eiro ieviešanu.

1.Eiro nenozīmē identitātes zaudēšanu

Latvijas eiro rotās tautumeitas simbols un Latvijas Republikas ģerbonis. Uz sānu joslas divu eiro monētai būs Latvijas valsts himnas pirmā rinda.

2. Visi lati tiks apmainīti - netiks zaudēts neviens lats! Eiro pāreja NAV naudas reforma.

3.Naudu Latvijas Bankā varēs apmainīt vienmēr - arī pēc desmit un vairāk gadiem. Pārējās bankās - 6 mēnešus bez maksas.

4.Eiro ieviešana nav salīdzināma ar pāreju uz latiem - algas un uzkrājumi nezaudēs savu vērtību.

5.Eiro ieviešana kalpos par apliecinājumu spēcīgai ekonomikai un paredzamai valsts politikai, tādējādi vairojot Latvijas pievilcību investoru acīs.

6.Augstāki valsts kredītreitingi nozīmē drošāku investīciju vidi un lielāku investoru uzticību.

Eiro pāreja NAV naudas reforma.

7.Investīcijas - ekonomikas attīstība: jaunas darbavietas, lieli projekti, sekmīga mazo uzņēmumu darbība. Eiro ieviešana nozīmē vairāk investīciju - ražošanas un darbavietu

8.Nauda, kas atrodas bankas kontā, no latiem uz eiro tiks konvertēta līdz ar pirmajām 2014.gada minūtēm. Tas notiks automātiski pēc valsts oficiāli noteiktā valūtas maiņas

kursa un bez komisijas maksas.

9.Maksājumu karte nebūs jāmaina, pat ja tagad tā ir piesaistīta latu kontam.

Latvijas eiro rotās tautumeitas simbols un Latvijas Republikas ģerbonis.

10.Visiem līgumiem, kas ir noslēgti bankā, būs tā saucamais pēctecības princips - tas nozīmē, ka tie nebūs jāpārslēdz.

11.Uzkrājumi - noguldījuma summa, uzkrātie procenti latos automātiski tiks konvertēti eiro, saglabāta tiks arī līgumā noteiktā procentu likme.

12.Latus pirmās divas nedēļas būs iespējams izmantot kā maksāšanas līdzekli (atlikums tiks izdots eiro). Pēc tam gan visi norēķini notiks tikai eiro, lai arī vēl pusgadu latus

pret eiro bez komisijas maksas būs iespējams samainīt visās komercbankās, savu kārt trīs mēnešus arī Latvijas pastā.

Materiāls tapis pēc "Swedbank" izdotā ikkmēneša izdevuma "Mana nauda" materiāliem.

Oriģinālraksts pieejams mammamuntetiem.lv.

Baltijas Asamblejas prezidijs: eiro ieviešana Latvijā stiprinās valsts makroekonomisko politiku un konkurētspēju

Mon, 20 May 2013 0:00:00 GMT

Eiro ieviešana Latvijā 2014.gada 1.janvārī ir loģisks solis ceļā uz ciešāku Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un stiprinās valsts makroekonomisko politiku un konkurētspēju, teikts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas (BA) prezidija pieņemtajā paziņojumā.

Paziņojumā augstu novērtēts Latvijas panāktais progress Māstrihtas kritēriju izpildē.

Vienlaikus paziņojumā uzsvērts, ka eiro ieviešana sekmēs visa Baltijas reģiona ekonomisko izaugsmi, palielinās investīciju un eksporta apjomus, mazinās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī garantēs lielāku noturību pret ekonomikas satricinājumiem. Oficiāls uzaicinājums Latvijai ieviest vienoto Eiropas valūtu apliecinās eirozonas valstu gatavību un vēlmi uzņemt savā lokā tās ES dalībvalstis, kuras izpildījušas Māstrihtas kritērijus.

Atzīmējot, ka eiro ieviešana Igaunijā neapšaubāmi ir attaisnojusies un to apliecina pieaugošais sabiedrības atbalsts Eiropas vienotajai valūtai, BA prezidijs akcentē, ka eiro ieviešana Igaunijā nodrošina lielāku stabilitāti un atbalstu valsts tautsaimniecībai, sekmēja jaunu darbavietu rašanos, labvēlīgi ietekmēja eksportu un vairoja drošību.

Paziņojums pieņemts pirmdien, 20.maijā, Baltijas Asamblejas prezidija locekļiem piedaloties Eiropas jūras dienai veltītajā konferencē Maltā.

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Oriģinālraksts pieejams Saeimas mājaslapā.

Ilmārs Rimšēvičs: Ja nebūs pašreizējais kurss, mēs eirozonā nestāsimies!

Tue, 21 May 2013 0:00:00 GMT

Eiro nāk uz Latviju. Vai to grib kāds vai ne, bet valdība, Saeima un Latvijas banka pievienošanos eirozonai mums cenšas "pārdot" kā obligātās apdrošināšanas polisi. Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču iztaujāja Voldemārs Krustiņš, Guntars Kļavinskis un Ivars Bušmanis. 

I. Bušmanis: – Valsts precīzi pēc grafika iet nenovēršamo ceļu uz eiro, kam tautas vairākums netiek līdzi. Šaubās, bažījas, daži rosina referendumu. Vai jūsu skatījumā kaut kas politiski vai tehniski var patraucēt Latvijas ceļā uz eiro?

Ilmārs Rimšēvičs: – Jūs noteikti gribat atrast to, kas varētu patraucēt?

– Ikvienā plānā jārēķinās ar pretestību, negaidītiem šķēršļiem.

– Šobrīd lēmums par Latvijas pieņemšanu eirozonā vēl nav pieņemts. Divas ES institūcijas – Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka – pašlaik skrupulozi izvērtē Latvijas gatavību eirozonai. Te nedaudz jāpaciešas līdz vērtējumam jūnija sākumā vai vidū, jo šis speciālistu slēdziens kalpos par pamatu vairākām ES institūcijām lēmuma pieņemšanai, kur gala vārdu varētu teikt visu ES valstu ekonomikas un finanšu ministri.

– Lēmums no Latvijas puses taču ir pieņemts?

– Latvija iesniegusi pieprasījumu pēc šā izvērtējuma. Tas nozīmē, ka Latvijas puse pauž skaidru un nepārprotamu vēlmi pievienoties eirozonai.

– Tātad Latvija ir nolēmusi iestāties, un mums jāgaida uz ES institūciju gatavību uzņemt?

– Jā, jāsagaida ES valstu – mūsu sadarbības partneru – atbilde.

– Vai politiski pārsteigumi, piemēram, referenduma rīkošana, nav sagaidāmi?

– To nespēju pareģot – viss kas ir iespējams. Šobrīd vissvarīgākais ir skaidrot iedzīvotājiem, kādi ir eiro plusi un mīnusi un kādi ir izšķiršanās stūrakmeņi.

Nevienam nevaram pārmest, ka cilvēki ir bažīgi un nogaidoši: parādu krīze virknē Eiropas valstu pēdējā gada laikā ir radījusi ļoti lielu negatīvās informācijas plūsmu: neiedziļinoties šķiet – tā ir kopīgās valūtas radīta krīze un eirozona sabruks, Grieķiju izmetīs vai Kipru, un Vācija pati varētu eirozonu pamest.

Tas dara bažīgu, taču īstenībā neviena valsts no eirozonas nepošas izstāties un saimniekošanas kļūdas tiek novērstas, bet tur, kur problēmas ielaistas, tas vēl prasīs gadus.

Par to pašu Vāciju pamanīju zīmīgu faktu: 35% Vācijas iedzīvotāju aptaujās neatbalsta valsts atrašanos eirozonā, bet vienlaikus, izveidojoties jaunai partijai par Vāciju bez eiro, tai ir tikai 3% atbalsts. Latvijā, lēni un mierīgi skaidrojot, atbalsts eiro pieaug – no 20 – 25% gada sākumā, bet tā joprojām nav vismaz puse. Igaunijā atbalsts eiro pirms iestāšanas bija nedaudz mazāks par pusi, bet šobrīd – divus gadus pēc eiro ieviešanas – atbalsts audzis līdz 65%.

Es ceru, ka, neskatoties uz grūtībām, kam iet cauri eirozona, un dažādu viedokļu sadursmei, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju pamazām saredzēs eiro iespējas, tā pozitīvās puses. Arī to, ka ir lieki pierakstīt eiro vainu par visām Eiropas ķibelēm, bet tikpat nevietā ir cerēt, ka eiro būs brīnumnūjiņa, kas atrisinās visas Latvijas saimnieciskās problēmas.

Tikmēr daļa iedzīvotāju bažīgi atceras bēdīgo pieredzi ar naudas reformām padomju laikā. Citi dzirdējuši, ka eiro ieviešanas pirmajā vilnī 2002. gadā vietumis tirgotāji to izmantoja cenu celšanai.

Tām valstīm, kas pārgājušas uz eiro pēdējos gados, valsts un nevalstiskās organizācijas mācījušās no šīs pieredzes, ir uzmanījušas cenas, un inflācija eiro ieviešanas dēļ ir kāpusi tikai par 0,2 – 0,4 procentpunktiem.

– Jūsuprāt, iedzīvotāji vairāk uztraucas par vājo eirozonu, nevis par stiprā lata zaudēšanu?

– Te ir vairākas strāvas: eirozonas parādu krīze, konfiscējošu naudas reformu pieredze un bažas par cenu pieaugumu.

– Padomju gados Brjanskas Transporta mašīnbūves institūtu beidza kāds students, kuru norīkoja darbā uz Rīgas Vagonu rūpnīcu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņš izveidoja savu firmu, kura stabili strādā jau 20 gadus. No šī cilvēka mutes neparasti ir dzirdēt vārdus, ka "nacionālā valūta ir pēdējais neatkarības bastions" un, "ja skatās no neatkarības aspekta, pāreja uz eiro ir nepareiza". "Kad jautājums ir par brīvību, tad nevar skatīties no izdevīgi – neizdevīgi pozīcijām," tā uzskata Boriss Gluhmans, firmas "Reaton" prezidents. Vai, atsakoties no lata, vairs nepaliks neatkarības pazīmes?

– Esmu drusku izbrīnīts, ka tik augsta ranga pieredzējis uzņēmējs spriež tik aplami. 17 valstis ir apvienojušās, lai atvieglotu tirdzniecību un izvairītos no valūtas kursa svārstībām, lai koordinētu ekonomisko politiku globalizācijas laikmetā un viena valsts nekarotu ar otru ar saviem valūtas kursiem.

Manuprāt, eiro tieši ir tas projekts, kas tuvina ekonomisko brīvību un atbrīvo uzņēmējus no galvassāpēm par konvertāciju, kredītņēmējus – no bažām par to, vai valūta netiks devalvēta. Tādas ar neapbruņotu aci saskatāmas lietas. Tie, kas to neredz, veido Lata aizsardzības biedrību.

Ne viens vien no viņiem Latvijai visgrūtākajā krīzes posmā – 2008. un 2009. gadā neticēja latam un skrēja tos mainīt pret eiro.

– Boriss Gluhmans jau piesaka, ka nerunā izdevīgi–neizdevīgi kategorijās. Viņa jautājums liek pārjautāt: vai valsts rīcībā vēl paliek kādi neatkarīgas valsts ekonomiski instrumenti?

– Vai jūs man varat parādīt kādu no 17 eirozonas valstu vadītājiem, kurš būtu atzinis, ka valsts ir zaudējusi neatkarību? Mēs par maz skolās mācām ekonomiku. Tad saprastu, ka tieši pievienošanās eirozonai mums nodrošinās lielāku neatkarību: tā lētāk un ātrāk varam atdot valsts parādu. Mēs nebūsim vairs lūdzēja lomā, kad nakts laikā jāzvana Starptautiskajam valūtas fondam: glābiet mūs! Ja Latvija 2005. – 2007. gadā būtu savedusi savas finanses kārtībā un 2008. gadā būtu iestājusies eirozonā, mēs varētu aizņemtos no Eiropas Centrālās bankas bez jelkādām problēmām.

V. Krustiņš: – Pēc kara, kad sāku mācīties Jaunpils vidusskolā ekonomiku jeb grāmatvedību, kā toreiz to sauca, man pasniedza skolotājs Muzikants. Pirms kara viņš bijis Latvijas Bankas galvenā grāmatveža vietnieks. Tādu izsūtīto, Rīgā nevēlamo skolotāju bija daudz. Pat Staļina laikā Muzikants mums mācīja kapitālistisko grāmatvedību – par pirkšanu un pārdošanu. Vai tagad skolās ekonomiku māca?

– Māca, bet entuziasti. Jo nav tādas valsts atbalstītas politikas ekonomikai kā obligātam priekšmetam skolās. Apmēram 60 līdz 70 procentu skolu ekonomiku māca, bet tas ir brīvprātīgi.

– Valsts bankas funkcijas taču mainīsies?

– Latvijas Bankas funkcijas nemainīsies, pat paplašināsies. Vienīgā atšķirībā: līdzšinējie lēmumi par monetāro politiku, par procentu likmēm tika pieņemti Rīgā, bet turpmāk gatavošanās likmju noteikšanai būs sarežģītāka un bankas speciālistiem būs jāpārzina arī eirozonas valstu ekonomika un jāprot argumentēt, kāpēc Latvijas interesēs būtu paaugstināt vai samazināt procentu likmes.

Visas pārējās funkcijas – ārvalstu rezervju pārvaldīšana, statistika, starpbanku maksājumu un skaidras naudas nodrošināšana – paliek. Mēs arī būsim pilnvērtīga Latvijas valsts centrālā banka.

– Kāda nozīme zelta un valūtas rezervēm? Ja nu nāksies atgriezties pie lata...

– Latvijas zelts paliek Latvijas Bankas rīcībā. Nekas šīs rezerves nevar atņemt. Turklāt tās tiks vairotas, jo katras valsts centrālās bankas zelta un valūtas rezerves kalpo par nodrošinājumu apgrozībā esošajai naudai.

– Kas būs mazāk?

– Nekas. Mūsu ietekme palielināsies. Mūsu cilvēki tiks pārstāvēti Eiropas Centrālajā bankā, piedalīsies Eiropas lēmumu gatavošanā.

– Un jūs būsit svarīgākais starp Latvijas cilvēkiem Eiropas Centrālajā bankā?

– To rādīs laiks. Pāreja uz kopīgo valūtu nozīmē, ka no mazas piepūšamās laiviņas, kas ir piesaistīta bāzes kuģim, uzkāpsim uz tā klāja. Tas nodrošinās lielāku stabilitāti, augstākus valsts kredītreitingus, zemākas procentu likmes un piesaistīs lielākas investīcijas. Igaunija ir tam piemērs.

Ja Latvija būs eirozonā, tad varēsim piedalīties lēmumu pieņemšanā, kuri šobrīd top bez mums, bet mūs ietekmē. Tad varēsim to kaut nedaudz, bet ietekmēt. Ar vienu balsi – tieši tikpat, cik ir Vācijai vai Igaunijai. Tas ir klubs, kas nosaka Eiropas politiku.

I. Bušmanis: – Ja Latvija tēmē uz iestāšanos eirozonas klubā, varbūt tā iekšienē vajadzētu izveidot, piemēram, mazāku klubiņu no tām četrām valstīm, kuras ievēro Māstrihtas kritērijus.

– Nav slikta doma. Latvijas stāsts ir pamanīts, bet daudziem tas ir neparocīgs. Kad mums vaicā, kāds tad būs Latvijas pienesums eirozonā, mēs atbildam, ka nākam kā nopietna, sevi pārvaldīt spējīga valsts.

Kamēr krīze eirozonā nav beigusies, Latvija ar savu piemēru varētu rādīt pietiekami svaigu un interesantu pieeju diskusijā par krīzes pārvarēšanas ceļiem. Daudzās valstīs joprojām dominē uzskats par nodokļu celšanu, par budžeta izdevumu nesamazināšanu, par dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, palielinot parādu.

Viena no eirokrīzes mācībām – Māstrihtas kritēriju izpilde sargā no krīzēm. Un otrādi: tieši lielo valstu vaļīgums, 2004. un 2005. gadā pārkāpjot Izaugsmes un stabilitātes pakta noteikumus, un valstis netika brīdinātas un sodītas, zināmā mērā novedis pie pašreizējās situācijas. Es domāju, ka pieredzēsim, kā gadu no gada arvien vairāk eirozonas valstu iekļaujas Māstrihtas kritērijos.

– Iedzīvotāji, gaidot eiro ieviešanu, skatās savā maciņā. No vienas puses, maciņš būs pilnāks – vairāk naudaszīmju, turklāt tās būs lielākas pēc izmēra. No otras puses, vai eiro dos ieguvumu mājsaimniecībām?

– Eiro nav brīnumzāles, kas liks nākamajā dienā kaut kam būtiski mainīties, bet Latvija, pirmkārt, būs demonstrējusi, ka caurcaurēm pieder Eiropas kodolam. Tas ļaus nākotnē tādos brīžos, kā 2008. gada septembrī, Latvijai nejusties vientuļai un nepiedzīvot tik dziļu kritumu. Tie, kas runā pozitīvi par eiro, to uztver kā apdrošināšanas polises iegādi šādiem krīzes gadījumiem.

Jā, varētu pagaidīt divus trīs gadus un tad stāties, bet tad jābūt gataviem atbildēt uz jautājumu: vai jūs stājaties tikai tad, kad kļūst slikti? Tas būtu tas pats, kas pirkt veselības apdrošināšanas polisi dienu pirms ārsta apmeklējuma.

– Vai tad pēc pāris gadiem iespējams vien tas sliktais scenārijs? Ja, kā premjers saka, mūsu valsts ir uz izaugsmes ceļa un mūs sagaida ekonomikas izrāviens, tad izaugsmes neatņemams pavadonis būs inflācija. Ne jau slimības gaidas, bet pārāk veselīga iešana var būt šķērslis eiro ieviešanai. Ja izaugsme būs straujāka kā vidēji Eiropā, tad arī inflācija varētu būt lielāka kā vidējā...

– Jums jābeidz baidīt cilvēkus ar inflāciju. Pēdējo gadu notikumi liecina par pretējo: Latvija jau trešo gadu pēc kārtas ir straujāk augošā ekonomika Eiropā, vienlaikus – ar vienu no zemākajiem inflācijas līmeņiem. Ja mēs prātīgi turpināsim saimniekot ar savu budžetu, tad nekāda inflācija Latviju neapdraudēs.

Tas nozīme, ka esam atraduši pareizu saimniekošanas modeli, kas nodrošina izaugsmi. Tas nav saistīts ar eiro, bet ar pasaules cenu konjunktūru.

– Jūsuprāt, tikai ar prātīgu budžeta plānošanu vien var izvairīties no inflācijas?

– Esmu par to simtprocentīgi pārliecināts. Ja Latvijā 2006. un 2007. gadā tiktu piekopta atbildīga fiskālā politika, kad, pieredzot strauju izaugsmi, netiktu nauda pārdalīta uzreiz dažādām institūcijām, algām pieaugot par 20%, pat 25% gadiem gadā, tad mēs nepiedzīvotu tik dziļu krīzi. Lai nepazaudētu darbiniekus, privātais sektors bija spiests celt algas, un algu un cenu spirāle aizgāja uz augšu. Budžets ir pats galvenais valsts finanšu vadības instruments, it īpaši fiksēta valūtas kursa apstākļos.

G. Kļavinskis: – Jā, arī no mūsu redakcijas uz valsts iestādēm pārgāja kādi pieci seši darbinieki, jo nebijām spējīgi pacelt algas tādā līmenī.

I. Bušmanis: – Vai tad privātuzņēmumu darbinieki metās strādāt uz valsts iestādēm vien? Lielākā daļa devās un joprojām ir darbā ārzemēs, ar ko bija patiesā konkurence. Pret to budžets nevar pasargāt.

– Latvijas valsts nekad nebūs spējīga sacensties ar ārvalstu algām. Runa ir par ko citu: kad cilvēkiem bija lieli ienākumi, viņi devās uz bankām aizņemties, kur viņus labprāt kreditēja, veicinot būvniecības bumu. Šāda ķēde – ar naudu, kas nav segta ar saražotu preci vai pakalpojumu, rada konkurētspējas sabrukumu ilgtermiņā. Ja vienu gadu izaugsme ir bijusi par 10 procentiem, tad nedrīkst uzskatīt, ka tāda tā būs vēl 10 gadus. Latvijas izaugsmes optimālais līmenis ir 4,5 – 5,5%.

Ja Latvija turpinās prātīgi saimniekot ar finansēm un tuvākajos gados sasniegs ilgi gaidīto bezdeficīta budžetu, tad Latvijai nedraudēs nekādas inflācijas izaugsmes. Ļoti ceram, ka Latvijā, esot eirozonā, būs lielāka saimnieciskā aktivitāte, kā dēļ šeit pieaugs algas, bet tās būs bāzētas uz lielāku produktivitāti.

Ja cilvēki vairāk spēs saražot un pārdot, viņiem ir jāmaksā lielākas algas.

– Latviju tur aizdomās kā šaubīgu eirozonas kandidātvalsti, jo mūsu bankās esot pārāk daudz nerezidentu naudas. Vai svešā nauda ir pamatots drauds vai arī tā ir veco rietumvalstu banku konkurences cīņa par šo naudu?

– Latvija ir atbildējusi uz visiem šiem jautājumiem, pilnībā noraidot jebkādu paralēļu vilkšanu starp Kipru un Latviju. Kipras banku sektors ir astoņreiz lielāks nekā valsts ekonomika, bet Latvijas banku sektors ir tikai pusotrreiz lielāks par tautsaimniecību. Kiprā visas bankas piesaista nerezidentu naudu, Latvijā – ap trešdaļu. Manuprāt, banku uzraugs Finanšu un kapitāla komisija to skaidrojusi visās sanāksmēs un papildu jautājumus neesam saņēmuši.

– Vai tagad visas 17 eirozonas valstis atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai?

– Cik man zināms, jā.

– Jā, premjers brauca uz šaubīgo Franciju un saņēma atbalstu, bet kā ar citiem?

– Mums nav negatīvu signālu. Mūsu informācija liecina, ka valstis tik tiešām atbalsta Latvijas uzņemšanu, bet sagaidīsim Konverģences ziņojumus.

G. Kļavinskis: – Kādi nākamie soļi pēc konverģences ziņojuma? Kad būs skaidrs, vai Latviju uzņems eirozonā?

– Viens vienīgs datums: 9. jūlijā ECOFIN Padome apstiprinās šo uzaicinājumu. Tā būs tā diena, kad gūsim apstiprinājumu par maiņas kursu. Mūsu rīcībā nav ziņu, ka tas varētu būtu savādāks. Arī Igaunijā apstiprināja Igaunijas centrālās bankas noteikto kursu. Formālā un ceremoniālā atbildība to nosaukt ir šai sanāksmei.

V. Krustiņš: – Bankas noteiktais lata kurss pret eiro ir drošs?

– Jā, kurss būs 0,702804 lati par eiro. Ja tas nebūs tāds, mēs būsim pret eiro ieviešanu.

– Tomēr komercbankās, dzirdēju, tas kurss varēs atšķirties.

– 31. janvārī Saeima likumā precīzi noteica kārtību: tā nauda, kas cilvēkiem kontos, komercbankās tiks samainīta pēc šā paša noteiktā kursa. Punkts.

I. Bušmanis: – Un mājās zeķē noglabāto?

– Tieši tāpat. Sešus mēnešus varēs mainīt jebkurā komercbankā pēc šā paša kursa.

– Pēc kādiem gadiem, pārmūrējot krāsni, atrodu latus...

– Tad, iespējams, komercbankās mainīs ar komisijas naudu. Taču Latvijas Banka pēc šā paša kursa un bez komisijas maksas latus pret eiro mainīs neierobežotu laiku.

V. Krustiņš: – Vai arī turpmāk izdosiet vecās labo laiku monētas: pieclatniekus, divlatniekus?

– Latvijas Banka arī turpmāk varēs izlaist jubilejas un piemiņas monētas – ar eiro nominālu.

– Man viena cienījama kundze izteica vēlēšanos saglabāt 500 latu naudaszīmi. Jūs jau visu naudu sagriezīšot un sadedzināšot.

– Lats būs arī pēc pārejas bez ierobežojuma laikā apmaināms pret eiro un būs jāglabā tikpat droši. Naudas glabāšanas izmaksas ir gana lielas, tāpēc racionālākais ir to iznīcināt. Kaut arī to darīsim ar rūgtumu sirdī.

Vai kundzei jāmaina visa nauda? Nebūt ne. Latvijas gadījumā noteikti nebūs kā ar cara laika cara naudu, kura vēlāk kļuva bezvērtīga un tika līmēta zem tapetēm. Ja vēlaties atstāt naudu bērnu, mazbērnu īpašumā, tad varat veidot kolekciju. Ja kādreiz viņi vēlēsies kolekciju pārdot vai apmainīt pa daļām pret eiro, tad to Latvijas Bankā varēs pēc šā paša noteiktā kursa, neko nezaudējot. Kolekcija pat varētu būt vēl vērtīgāka nekā tās nominālvērtība.

Oriģinālraksts pieejams la.lv.

LTV: Par eiro ieviešanu runāsim visu gadu!

Mon, 20 May 2013 0:00:00 GMT

Neskatoties uz to, ka galvenā sabiedrības aktualitāte šobrīd ir pašvaldību vēlēšanas, Latvijas televīzija (LTV) aktīvi informējot iedzīvotājus arī par plānoto eiro ieviešanu, vortālam “7guru.lv” apgalvojuši televīzijas pārstāvji. Viņi norāda, ka diskusijas par iespējamās valūtas maiņas plusiem un mīnusiem turpināšoties visa gada garumā.

Jautās ekspertiem un iedzīvotājiem

LTV pārstāvji vortālam “7guru.lv” darījuši zināmu, ka noraida Valsts Kancelejas (VK) Komunikācijas departamenta eiro komunikācijas projekta vadītājas Margrietas Ulmanes nesen izteiktos pārmetumus, ka sabiedriskie mediji neizrādot pietiekami daudz iniciatīvas “kvalitatīvas, jēgpilnas diskusijas par eiro ieviešanu” veidošanā. Televīzijas darbinieki uzsver, ka eiro ieviešanas tematika esot iekļauta LTV 2013. gada sabiedriskajā pasūtījumā, tāpēc LTV sniedzot plašu un objektīvu informāciju “par fiskāliem un monetāriem jautājumiem, kas interesējot iedzīvotājus par gaidāmo eiro ieviešanu”.

“Par šiem jautājumiem diskusijas notiek sabiedriskā pasūtījuma finansējuma ietvaros - raidījumos “Sastrēgumstunda” un “100. panta preses klubs”. Aktualitātes tiek iekļautas ziņu izlaidumos un informatīvajā rīta programmā “Labrīt, Latvija”,” stāsta LTV1 informatīvi dokumentālo raidījumu redaktore Sarmīte Plūme. Viņa piebilst, ka LTV1 pārraida producentu apvienības “HansaMedia” veidoto izglītojošo raidījumu “Naudas zīmes. Ekonomikas ABC”, kā arī izveidojusi vairākas videofilmas par citu valstu pieredzi pēc eiro ieviešanas (Igaunijā un Slovākijā) vai esot ceļā uz valūtas nomaiņu (Lietuvā un Čehijā).

Savukārt sadarbībā ar Latvijas reģionālajām televīzijām esot sagatavots raidījums”Dzīve ar vai bez eiro? Latvijas reģioni”, kas atklājot dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju daudzpusīgos viedokļus par gaidāmo eiro ieviešanu. “Šis raidījums dod bāzi turpmākajām diskusijām par vienotas Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā,” pārliecināti ir LTV pārstāvji. Tāpat tikuši pārraidīti arī divi analītiski raidījumi “Eiro.CV” par eiro valūtas vēsturi, attīstību un eirozonas valstu kopējo finanšu atbildību, problēmām un risinājumiem šodien.

Ieguvumus un riskus vērtēs visu gadu

LTV valdes loceklis programmas attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs uzsver, ka nepiekrīt M. Ulmanei, kura sacījusi, ka jēgpilna diskusija par eiro ieviešanu esot iespējama vien līdz 2013. gada vidum, kad būs zināms Eiropas komisijas (EK) oficiālais lēmums par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, jo pēc tam uzmanība būšot jāvelta iedzīvotāju izglītošanai praktiskos valūtas nomaiņas jautājumos. Pēc LTV valdes locekļa domām, visa gada garumā būšot nozīmīgi gan kliedēt nepamatotas bažas, gan skaidrot iespējamos eiro ieviešanas riskus.

“LTV neuzskata, ka ir aktuāli par eiro ieviešanu diskutēt tikai līdz jūlija sākumam. Arī pēc EK lēmuma būs tikpat svarīgi turpināt runāt un saidrot jaunās valūtas ieviešanas procesu, runājot par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz ekonomiku, inflācijas palielināšanos, dzīves līmeņa pasliktināšanos un nabadzības pieaugumu, nacionālās valūtas zaudējuma emocionālajiem aspektiem, budžeta deficītu - un, protams, arī tādiem varbūtējiem ieguvumiem kā cenu stabilitāte, iespējamais investīciju pieaugums, iedzīvotāju ērtības ceļojot, kā arī daudziem un dažādiem citiem jautājumiem, kas saistīti ar šo tematu,” skaidro S. Ņesterovs. “Nozīmīgo eiro tematiku plānojam savos raidījumos iekļaut arī turpmāk.”

S. Ņesterovs noraida M. Ulmanes pārmetumus par to, ka sabiedriskie mediji neesot izrādījuši pietiekami lielu interesi par ekspertiem un informatīvo saturu, ko to raidījumu vajadzībām varot piedāvāt valsts institūcijas. “Raidījumu dalībniekus - ekspertus, analītiķus komentētājus, sabiedrības pārstāvjus - izvēlas LTV redaktori un žurnālisti. Esam atvērti sadarbībai ar ikvienu valsts iestādi vai sabiedrisko organizāciju, lai objektīvi skaidrotu Latvijas iedzivotājiem gaidāmās pārmaiņas,” teic S. Ņesterovs, gan neprecizējot, vai LTV raidījumu veidotāji paši izrādījuši iniciatīvu par iespējamo sadarbību ar valsts institūcijām.

Oriģinālraksts pieejams 7guru.lv.

Apaļojot cenas eiro, zoodārzs un teātri pārkāptu likumu

Sun, 19 May 2013 0:00:00 GMT

Rīgas zooloģiskais dārzs, arī Latvijas teātri un muzeji varētu masveidā pārkāpt likumu par eiro ieviešanu.

Šāda loģika izriet no šo iestāžu plāniem arī pēc eiro ieviešanas pieturēties pie noapaļotām biļešu cenām, pēc konvertācijas gan solot dažām apmeklētāju grupām tās “apaļot” uz leju, bet dažām - arī uz augšu. Finanšu ministrija šādu “kalibrācijas” pieeju neatbalsta, tas veicināšot cenas veidošanās necaurspīdīgumu, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gatavs iestādes sodīt.

Piemēram, šobrīd ieeja pieaugušajiem Rīgas zooloģiskajā dārzā maksā 4 latus. Pēc precīzā kursa, tai būtu jāmaksā 5 eiro 69 centus, taču zoodārza vadība grib šīs biļetes cenu noapaļot uz sešiem eiro. Tādējādi pieaugušajiem cena pēc eiro ieviešanas pieaugtu par aptuveni 20 santīmiem, taču, lai zoodārzam nepārmestu, ka tas uz eiro rēķina grib iedzīvoties, bērnu biļešu cenas, piemēram, tiktu apaļotas uz leju. Zoodārza vadība skaidro, ka “apaļošana” ir tikai ērtības labad. Zvērus gadā apmeklējot aptuveni 300 tūkstoši cilvēku. Viņi pārsvarā norēķinās skaidrā naudā, un centu skaitīšanu ievērojami paildzinātu darbu kasē.

“Šis process var izraisīt rindas, kas stāv no zoodārza vārtiem līdz pat tramvaja pieturai,” norāda Rīgas zooloģiskā dārza valdes loceklis Edgars Vītols.

Viņu plāns gan ir apdraudēts. Likums par eiro ieviešanu nepieļauj cenas tik tālu apaļošanu. To drīkst darīt, sākot tikai ar trešo ciparu aiz komata. (Ja pakalpojuma cena ir pieci lati, bet eiro kurss par vienu latu ir 0,702804, tad cena eiro sanāk 7,1143591. Trešais cipars aiz komata ir četri, tātad tiek apaļots uz leju, un cenai jābūt 7 eiro 11 centiem.)

Izrādās, ka cenas “apvīlēt” tādā paša manierē iecerējuši arī teātri un muzeji, un Kultūras ministrija (KM) to atbalsta. “Ja, piemēram, mēs runājam par dažiem santīmiem aiz komata, tad, protams, cena ir jānoapaļo – tas būtu loģiski,” norāda KM pārstāve Ieva Līne. Piemēram, Nacionālais teātris pieļauj, ka noapaļošanas dēļ cenas varētu pieaugt skatītājiem pirmajās rindās, bet tālakājās – samazināties.

Pagaidām vēl oficiāli nav zināms, kā rīkosies, piemēram, Rīgas satiksme ar transporta biļetēm, kuru cenas arī ir apaļas. No “de facto” aptaujātajiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem tikai “Latvijas Valsts meži”, kuri apsaimnieko Tērvetes dabas parku, apgalvoja, ka rīkosies precīzi, kā liek likums. Ja vajag divus ciparus aiz komata, tad arī būšot.

Finanšu ministrijas Eiro ieviešanas projekta vadītāja Dace Kalsone skaidro, ka likuma mērķis tieši ir šī precīzā kārtība, jo “apaļošana” rada cenu pāreju necaurspīdīgumu, turklāt tās rezultātā kādai iedzīvotāju daļai cenas pieaugs. “Tieši tāpēc, lai šīs cenas nepieaugtu, mums ir prasība, lai tiktu piemērota precīza matemātika. Igaunijā, piemēram, cilvēki atzina, ka jūtas daudz mierīgāk, ja redz, ka aiz komata ir divi cipari,” skaidro D. Kalsone.

To, kā uzņēmumi pildīs likuma prasības, kontrolēs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuram pat piešķirts soda instruments. Ja norādītā cena neatbildīs normatīvo aktu prasībām, tad uzņēmumu var sodīt ar administratīvo sodu līdz 500 latiem.

Tiesa, tajā pašā laikā gan Finanšu ministrija, gan arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka Latvijā, izņemot atsevišķus sektorus, kopumā ir brīvais tirgus, cenas regulēt nevar, un, ja uzņēmējs grib, tās var mainīt kaut katru dienu.

Oriģinālraksts pieejams diena.lv.

Policija gatavojas eiro viltotāju apkarošanai

Sat, 18 May 2013 23:59:59 GMT

Kā izsargāties no viltotas naudaszīmes nonākšanas makā? Vienkāršākā atbilde – labi jāzina, kā naudaszīmei jāizskatās. Pievienojoties eirozonai, Latvijas iedzīvotājiem šādu zināšanu varētu trūkt, un to savā labā var censties izmantot starptautiskie noziedzīgie grupējumi. Īpaši naska uz šādām izdarībām esot mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu mafija. Tādēļ policija jau tagad gatavojas naudas viltotāju apkarošanai.

No 2014. gada latu, visticamāk, aizstās eiro. Tomēr daudzi Latvijas iedzīvotāji šo naudu nav pat turējuši rokās, tādēļ cīņa ar eiro viltotājiem kļūs arvien svarīgāka. Cīņai ar naudas viltotājiem bija veltīta šonedēļ Rīgā notikusī likumsargu konference. Tajā piedalījās desmit dažādu valstu policisti un centrālo banku pārstāvji. Kā secinājuši Eiropas likumsargi, visbiežāk tiek viltotas tieši 20 un 50 eiro banknotes – kopumā tās veido vairāk nekā 80% no visu viltojumu skaita. Viltojumu kopsumma desmit gados bijusi iespaidīga, Latvijas Televīzijai atzina Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai jeb OLAF Eiro aizsardzības nodaļas priekšnieks Johans Hovs:

„Kopš šīs valūtas ieviešanas 2002. gadā mēs esam atklājuši viltotas naudaszīmes 500 miljonu eiro vērtībā. Bet tā ir tikai redzamā daļa, mēs, protams, nezinām, cik viltotas naudas ir izgatavots kopumā. Statistika arī rāda, ka 2012. gada otrajā pusgadā viltošanas apjoms ir palielinājies.”

Arī Latvijas likumsargi nesen atklāja kādu grupējumu, kas viltojis eiro monētas. Tomēr Latvijā veidotie viltojumi ir ļoti sliktas kvalitātes, tādēļ tie viegli atpazīstami. Piemēram, velkot pa papīru, monētas atstāj tumšas svītras. Vislabākā aizsardzība no viltotājiem ir elementāra piesardzība. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzīst, ka tiek viltoti arī lati. Jautāts, vai naudas viltotāji jau tam gatavojas eiro ienākšanai, viņš atjokoja: “Es nezinu, vai noziedznieki gatavojas, bet mēs gatavojamies noteikti.” Policijas priekšnieks prognozēja, ka pēc jaunās valūtas ieviešanas tās viltošanas apmēri Latvijā pieaugs.

Kad konference jau bija beigusies, naudas viltošanas apkarošanas eksperts Raitis Kalnačs piekrita ar Latvijas Televīziju dalīties ar svaigākajām atziņām: “Kā jau kolēģi minēja, īpaši somu kolēģi, 80% viltotas naudas izplatītāju ir lietuvieši. Katrā ziņā tā būs tranzīta valsts, no kuras arī nāks viltotā nauda. Jo šobrīd Eiropā lielāko viltotā nauda nāk no Neapoles grupas, Itālijas, kur tiek lielākais daudzums viltots. Lietuviešu noziedzīgā grupa viņu tālāk mums transportēs, kad būsim ieviešanas stadijā, kad cilvēki nebūs vēl iepazinušies ar eiro.”

No ārvalstīm varētu tikt ievestas galvenokārt banknotes, bet pašmāju viltotāji varētu pārmesties uz eiro monētu viltošanu. Lai no viņiem pasargātos, jāpievērš uzmanība vairākām naudas drošības pazīmēm – pieredze rādot, ka viltotāji parasti mēģina precīzi atdarināt tikai vienu no tām, ar pārējām paslinkojot.

Oriģinālraksts pieejams lsm.lv.

Par cenu pieaugumu pēc eiro ieviešanas aicina neraizēties

Fri, 17 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijas ekonomiskie rādītāji ir labi, un Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas jau kopš pērnā septembra izpilda visus Māstrihtas kritērijus, kas nepieciešami eiro ieviešanai, – tādi izteikumi dzirdami Briseles gaiteņos, apspriežot Latvijas uzņemšanu ES vienotās valūtas valstu saimē. 

Tiesa, joprojām jūtama piesardzība, vai Latvija, par spīti teicamajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, ir gatava eiro. Bažas rada bēdīgā pieredze, kad eirozonā tika uzņemtas valstis, kas, iespējams, nebija gatavas eirozonai, un tāpēc nebija pelnījušas tur būt (Grieķija, Kipra, Portugāle). Tādēļ kuluāros saklausāms piesardzīgs tonis, sak, vai Latvijas pašreizējie ekonomiskie rādītāji spēs savas pozīcijas noturēt arī ilgtermiņā.

Piebalgs: neko sliktu neesmu dzirdējis

Zināms, ka līdz šim lielāko piesardzību par Latvijas uzņemšanu eirozonā paudusi Francija. Taču pēc Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās ar franču prezidentu Fransuā Olandu Parīzē šīs bažas esot mazinātas un Francijas jāvārds Latvijai neizpalikšot. Turklāt franču apsvērumi galvenokārt ir politiski, nevis ekonomiski.

ES attīstības komisārs Andris Piebalgs atzīst, ka Briseles attieksmē pret Latvijas pievienošanos eirozonai "neko sliktu" neesot dzirdējis.

"Nedomāju, ka vajadzētu būt jebkādām problēmām, tāpēc esmu piesardzīgi optimistisks. Taču pagaidīsim jūnija sākumu," tā Latvijas izredzes uz pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) konverģences ziņojumu komentēja A. Piebalgs.

Viņš skaidroja, ka pirms uzaicinājuma pievienoties eirozonai Briselē galvenokārt tiek vērtēti divi lielumi – Latvijas ekonomisko rādītāju stabilitāte ilgtermiņā un iedzīvotāju attieksme pret eiro. "Neviens neapšauba pašreizējo datu pareizību, taču diskusijas un interpretācijas varētu rasties, vērtējot to stabilitāti," pauda ES komisārs. Komentējot Latvijas iedzīvotāju līdzšinējo attieksmi pret pievienošanos eirozonai 2014. gada 1. janvārī, A. Piebalgs atzina – te vēl daudz darāmā. "Jautājums par iedzīvotāju piesardzīgo attieksmi pret eiro jāuzdod valdībai. Nedomāju, ka pagaidām negatīvā attieksme pret eiro būtu šķērslis, taču [Briselē] būs jautājums – kāpēc cilvēki ir tik piesardzīgi," prātoja A. Piebalgs. "Iedzīvotāju domas ir pirmais atskaites kritērijs." Viņš uzsver, ka nav pamata runām par eirozonas sabrukumu. "Jā, ES ekonomiskā attīstība ir ļoti lēna, taču eirozonas valstīs atbalsts eiro ir samērā augsts – aptuveni 66 procenti. Arī krīzes laikā atbalsts eiro saglabājās 65 līdz 70 procentu robežās," norādīja ES komisārs.

Eiro cenu kāpumu būtiski neietekmējot

EK un Eiropas Centrālās bankas konverģences ziņojumi tiek gaidīti 5. jūnijā, bet gala lēmums par Latvijas dalību eirozonā tiks pieņemts 9. jūlijā ES Padomē. Pēc tam jau Latvijai būs jāveic virkne tehnisku pasākumu ES vienotās valūtas ieviešanai.

Lielākās bažas rada iespējamais cenu kāpums. Taču, kā skaidro nesen eirozonai pievienojušos valstu – Slovākijas un Igaunijas – pārstāvji, eiro ietekme uz dzīves sadārdzināšanos neesot būtiska. Abās valstīs ar eiro ieviešanu saistītais cenu kāpums esot bijis aptuveni 0,2 līdz 0,3 procenti.

EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis no Slovākijas Antons Jevaceks atzīmē, ka valstī, kas eiro pievienojās krīzes kulminācijas brīdī 2009. gadā, inflācija pat samazinājusies. A. Jevaceks arī prāto, ka Latvijā eiro ieviešana varētu būt vieglāka nekā Slovākijā, jo lats ir piesaistīts eiro.

"Tā neapšaubāmi ir priekšrocība. Slovākijā eiro ieviešana bija kā režīma maiņa. Nedomāju, ka Latviju eiro ieviešanas dēļ piemeklēs šoks, jo jūsu ekonomikai vairs nevajadzēs pielāgoties. Tā jau to ir izdarījusi," uzskata ES ekonomists. Viņš arī stāsta, ka produktu cenu līmeņa apmēri Slovākijā pirms un pēc eiro ieviešanas bijuši "diezgan tuvi". Vienlaikus pēc pievienošanās vienotās valūtas blokam bezdarbs valstī saglabājies augsts, palielinājies budžeta iztrūkums. A. Jevaceks atklāj, ka arī Slovākijā bijuši aicinājumi lēmumu par pievienošanos eirozonai lemt referendumā, taču partijām, kas virzījušas šādu ieceri, neesot bijusi politiskā vara, lai to īstenotu.

Savukārt EK Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta pārstāvis Boduēns Lamīns, kurš piecus gadus strādājis Igaunijā par ekonomistu, skaidro, ka šajā valstī cenu kāpumu eiro ieviešanas brīdī drīzāk ietekmējusi naftas un patēriņa produktu sadārdzināšanās visā pasaulē. Vienlaikus viņš atzīmē, ka cenu kāpumu ietekmējušas nodokļu izmaiņas, piemēram, akcīzes nodokļa palielināšana. Tiesa, kā slovāki, tā igauņi joprojām pret eiro attiecas pozitīvi – sabiedriskās domas aptaujas nemainīgi rāda, ka eiro atbalstītāju ir vairāk nekā pretinieku.

Oriģinālraksts pieejams la.lv.

Oksfordas universitātes profesors: Latvijas ekonomika no eiro tikai iegūs

Sat, 18 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijas ekonomika no pievienošanās eiro zonai būs tikai ieguvēja un, jo ātrāk Latvija ieviesīs eiro, jo labāk, sestdien žurnālistiem sacīja Oksfordas universitātes profesors un bijušais Pasaules Bankas viceprezidents Ians Goldins (Ian Goldin).

«Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuru ļoti ietekmē globālās ekonomikas notikumi, taču tai arī ir lielas izaugsmes iespējas. Patlaban veidojas divu ātrumu Eiropa, un Latvijai jāizvēlas, vai tā vēlas piederēt Eiropas kodolam vai perifērijai. Latvijas interesēs ir būt vairāk iekļautai Eiropā, nevis mazāk, un jo ātrāk Latvija pievienosies eiro zonai, jo labāk,» klāstīja Goldins.

Viņš atzīmēja, ka ilgtermiņā Latvijā tikai iegūs, ieviešot vienoto Eiropas valūtu. «Katram lielam lēmuma, kas valstīm jāpieņem, ir ieguvumi un to cena. Šajā gadījumā cena būtu striktāka pakļaušanās dažādiem Eiropas regulējumiem, bet tas, manuprāt, ilgtermiņā būs ieguvums Latvija,» teica profesors.

Pēc Goldina sacītā, eiro zona ir ilgtspējīga, taču tās valstīm jāspēj uzturēt stabilas makroekonomikas. «Ar Māstrihtas kritērijiem viss ir kārtībā, tās ir labas vadlīnijas. Problēmas eiro zonā sākās, kad valstis nolēma, ka var konkrētos kritērijus neievērot. Neskatoties uz problēmām Dienvideiropas valstīs, pirmās, kuras sāka neievērot Māstrihtas kritērijus, bija Vācija un Francija, tādējādi rādot negatīvu piemēru citām valstīm. Visiem ir jāspēlē pēc vieniem noteikumiem neatkarīgi no tā, cik bagāts vai nabadzīgs esi - kad daži izdomā spēlēt pēc saviem noteikumiem, sākas problēmas,» stāstīja profesors.

Viņš uzsvēra, ka patlaban visas Eiropas interesēs ir būt vienotai, tāpēc bažas, ka eiro zona vai Eiropas Savienība varētu sabrukt nav pamatotas.

Latvija plāno ieviest eiro no 2014.gada.

Goldins ir Oksfordas universitātes profesors, Oksfordas universitātes pētniecības skolas jeb Martina skolas direktors, Davosas ekonomikas foruma padomnieks, bijušais Pasaules Bankas viceprezidents, kā arī bijušais Dienvidāfrikas eksprezidenta Nelsona Mandelas padomnieks.

Oriģinālraksts pieejams tvnet.lv.

Edgars Rinkēvičs: tiek veikts milzīgs darbs, lai tiktu atbalstīta Latvijas dalība eirozonā

Sat, 18 May 2013 0:00:00 GMT

Ir paveikts un vēl aizvien notiek liels darbs, lai tiktu atbalstīta Latvijas dalība eirozonā, intervijā aģentūrai LETA saka ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs(RP).

Viņš gan brīdina, ka neteiks "hop", pirms grāvim nebūs pārlekts pāri. "Es domāju, ka līdz pat pēdējam mirklim - to es gribu īpaši uzsvērt - mēs nekad neteiksim "hop", pirms nebūsim pārlēkuši pāri grāvim."

Ārlietu ministrs norāda, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) vizītē Parīzē gūts ļoti pozitīvs atbalsts - ja konverģences ziņojums tiks vērtēts pozitīvi, tad Francija - viena no ietekmīgām eirozonas un Eiropas Savienības (ES) valstīm - atbalstīs Latvijas pievienošanos eirozonai 2014.gada 1.janvārī.

"Es šobrīd nevaru konkrēti komentēt viedokli, kas vēl tikai top Eiropas Centrālajā bankā (ECB) un Eiropas Komisijā (EK), bet katrā gadījumā mūsu pārstāvniecība ES, mūsu nozaru ministrijas ir ļoti daudz strādājušas, lai viedoklis būtu pozitīvs un objektīvs."

Rinkēvičs atzīst, ka Latviju Māstrihtas kritēriju izpildes ilgtspējas ziņā vērtēs stingrāk nekā valstis, kuras stājās eirozonā pirms sešiem, septiņiem gadiem. "Nākamā gada valsts budžeta gatavošana, ieviestā fiskālās disciplīnas sistēma rāda, ka mēs ņemam nopietni pagātnes mācības. Bet, protams, par šo diskusija notiek, un vēl būs ne tikai ar EK un ECB ekspertiem jārunā, bet par šo jautājumu būs jārunā arī mūsu finanšu ministram un Ministru prezidentam attiecīgajos formātos. Šie jautājumi ir, tie ir leģitīmi, un mēs sniedzam uz tiem atbildes."

Ministrs nepiekrīt starptautiskajā presē vilktajām paralēlēm starp Latviju un Kipru. "Dažreiz man ir sajūta, ka, ja slavenajam [Nobela prēmijas laureātam ekonomikā Polam] Krugmanam nebūtu tāda Latvijas piemēra, to vajadzētu steigšus izdomāt. Nemitīgi rakstot par Latviju, par Baltiju un mums nemitīgi par to runājot, mēs viens otram radām papildu publicitāti. Tas varbūt nav pats sliktākais stāsts, bet mēs visi labi zinām, ka Latvijas krīzes pārvarēšana ir interesanta ne tikai politiķiem, bet arī akadēmiķiem, ekonomistiem. Diskusija par to, vai mūsu stāsts var tikt attiecināts arī uz lielo valstu ekonomikām vai tas ir tikai mazo valstu ekonomiku stāsts, manuprāt, ir interesanta akadēmiska un politiska diskusija, kuru dažreiz mēs redzam iepītu arī mūsu eirozonas paplašināšanas stāstā."

Latvija kopš 2012.gada septembra izpilda visus ekonomiskos Māstrihtas kritērijus, tāpēc valdība šā gada marta sākumā nolēma vērsties EK un ECB ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā. Institūciju sagatavotie konverģences ziņojumi tiek gaidīti jūnijā, bet 9.jūlijā ES Padomē plānots pieņemt gala lēmumu par Latvijas dalību eirozonā. Tikmēr valdība jau veic visdažādākos pasākumus, rēķinoties, ka eiro mūsu valstī tiks ieviests no 2014.gada 1.janvāra.

Oriģinālraksts pieejams delfi.lv.

FM izsludina eiro kampaņas mediju iepirkumu

Fri, 17 May 2013 23:59:59 GMT

Piektdien 17. maijā izsludināts atklāts konkurss informatīvo materiālu izvietošanai medijos Eiro ieviešanas komunikācijas projekta ietvaros. Šī iepirkuma ietvaros paredzēts nodrošināt vietu un laiku informācijas izplatīšanas kanālos un loģistikas pakalpojumus, lai īstenotu eiro informatīvo materiālu izplatīšanu dažādām mērķgrupām visās Latvijas mājsaimniecībās.

„Mūsu uzdevums padarīt eiro ieviešanu ērtu, vienkāršu un saprotamu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, tādēļ informācijas izvietošanas plānošana un nodrošināšana medijos ir svarīga sabiedrības informēšanas darba daļa. Mums jānodrošina, ka informācija dažādos informācijas kanālos sasniedz visus Latvijas iedzīvotājus, aptverot dažādas sabiedrības grupas. Eiro ieviešana vienlīdz attiecas uz visiem, un augsts informētības līmenis ir svarīgs aspekts bažu kliedēšanai, ko izraisa valūtu nomaiņa.” – stāsta Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene.

Konkurss ir atklāts un tajā piedalīties aicināts visplašākais pretendentu loks – fiziskas vai juridiskas personas, kā arī personu apvienības, kurām iepriekšējo trīs gadu laikā ir bijusi pieredze integrētu komunikāciju kampaņu plānošanā un vismaz vienas tādas integrētu komunikāciju kampaņas plānošanā, kura ir gan sociāli orientēta, gan divvalodīga (paredzēta latviešu un krievu valodās runājošām auditorijām). Līguma summa ir līdz LVL 177 000, kas tiek segta Eiropas Komisijas granta līguma ietvaros.

Pretendentu pieteikumi tiek gaidīti līdz šā gada 1. jūlijam pulksten 11:00. Konkurss izsludināts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā www.iub.gov.lv; plašāka informācija par iepirkumu, prasībām pretendentiem un pieteikumu iesniegšanas kārtību atrodama Finanšu ministrijas mājaslapā www.fm.gov.lv un www.eiro.lv

Fona informācijai

Aprīļa sākumā jau tika izsludināts konkurss vienotas eiro komunikācijas stratēģijas izstrādei un realizācijai, uz kuru var pieteikties līdz 28. maijam; līdz 27. maijam tiek gaidīti arī pieteikumi izsludinātajam eiro komunikācijas poligrāfijas iepirkumam.

Mediju kontaktiem:

Jolanta Sermā
67083960
Jolanta.Serma@fm.gov.lv

Frederiks Ozols
67083937
Frederiks.Ozols@fm.gov.lv

Iepirkuma dokumenti pieejami Finanšu ministrijas mājaslapā.

Vairāk informācijas Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir gatavas pārejai uz eiro

Fri, 17 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijas Bankas maksājumu sistēmas ir gatavas pārejai uz eiro, kas plānota nākamā gada janvārī, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja centrālajā bankā.

Latvijas Bankas padome šodien noteica latu maksājumu sistēmām papildu darbadienu šā gada 30.decembrī, tādējādi samazinot gada nogalē sākto un nepabeigto latu maksājumu un maksājumu karšu darījumu skaitu, kā arī pabeidzot gada nogalē notikušo finanšu darījumu norēķinus latos.

Šīs izmaiņas paredz Latvijas Bankas padomes šodien apstiprinātie grozījumi "Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā" un "Dalības kārtībā Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā". Grozījumi veikti, lai nodrošinātu savlaicīgu Latvijas Bankas maksājumu sistēmu sagatavošanu pārejai no norēķiniem latos uz norēķiniem eiro, ja Latvija saņems uzaicinājumu pievienoties eirozonai.

Pievienojoties eirozonai, "Dalības kārtība Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā" zaudēs spēku un sistēmiski nozīmīgās starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS) darbība tiks pārtraukta. Starpbanku liela apjoma reālā laika norēķinus eiro finanšu tirgus dalībniekiem nodrošinās TARGET2-Latvija (TARGET2 sistēmas Latvijas komponentsistēma).

TARGET2 ir viena no lielākajām maksājumu sistēmām pasaulē. Kopā ar Latvijas dalībniekiem TARGET2 eiro maksājumus reālajā laikā veic vairāk nekā 1000 finanšu iestāžu no Eiropas valstīm. Sistēmā sasniedzamas vairāk nekā 50 800 finanšu iestāžu, informē Latvijas Banka.

Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības un finanšu sistēmas ciešo saikni ar eirozonu un eiro lomu Latvijas valsts, finanšu sistēmas un uzņēmumu darbībā, Latvija pievienojās TARGET2 jau 2007.gadā. Kopš 2008.gada Latvijas Banka nodrošina arī neliela apjoma maksājumu sistēmas - Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) - norēķinus eiro. EKS ir vienīgā Latvijā funkcionējošā klīringa (neto norēķinu) sistēma liela skaita klientu kredīta pārvedumu veikšanai latos un eiro. EKS norēķiniem eiro darbojas saskaņā ar TARGET2 darbadienu kalendāru. Tādējādi Latvijas Bankas maksājumu sistēmas, kas ir vitāli svarīgas gan valsts finanšu sistēmas darbībai, gan uzņēmumu un privātpersonu norēķiniem, ir gatavas pārejai uz eiro, kas plānota 2014.gada 1.janvārī, informē Latvijas Banka.

Oriģinālraksts pieejams nra.lv.

Māstrihtas kritēriji. 2013. gada aprīļa dati

Fri, 17 May 2013 0:00:00 GMT

Māstrihtas kritēriju izpilde – Latvijas 2013. gada aprīļa dati

Konverģences kritēriji	Kritērija vērtība 2013. gada aprīlī	Latvijas sniegums 2013. gada aprīlī
Budžeta bilance (% no IKP)	-3,0	-1,2¹
Valdības parāds (% no IKP)	60,0	40,7¹
Pēdējo 12 mēnešu vidējā gada inflācija (%)	2,7	1,3²
Valsts vērtspapīru ilgtermiņa procentu likme (%)	5,51	3,84⁴
Valūtas kursa režīms (%)	+/-15	+/-1⁵

Avots:
1 Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvalde: http://www.csb.gov.lv/notikumi/visparejas-valdibas-budzeta-deficits-2012-gada-samazinajies-lidz-12-no-ikp-36441.html
2 Eurostat: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=prc_hicp_mv12r&lang=en
3 Pieņemot, ka procentu likmju kritēriju veido Zviedrijas, Latvijas un Īrijas rādītāji
4 Eurostat: http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?dataset=irt_lt_mcby_m&lang=en
5 Latvijas Banka: http://www.bank.lv/monetara-politika/valutas-kursa-politika/valutas-kursi

Papildus informācija Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas mājas lapās.

Vairāk par Māstrihtas kritēriju izpildi šeit.

Ilmārs Rimšēvičs cer, ka vasaras beigās atbalsts eiro Latvijas sabiedrībā augs līdz 50%

Thu, 16 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs cer, ka vasaras beigās Latvijas sabiedrībā atbalsts eiro būs audzis līdz 50%.

Viņš atzīmēja, ka pašlaik atbalsts eiro ieviešanai ir audzis līdz 36% salīdzinājumā ar gada sākumu, kad atbalsts bija 20-25%. Turklāt līdz šim nav notikusi nekāda eiro ieviešanas kampaņa.

Finanšu ministrija aktīvāku skaidrojošo eiro ieviešanas kampaņu varētu sākt jūlijā vai augstā, kas ļaus daudziem Latvijas iedzīvotājiem saņemt gaidīto informāciju. Ja lēmums par Latvijas uzņemšanu eirozonā būs pozitīvs, Latvijas iedzīvotāji uzzinās valūtas piesaistes kursu, kas varētu kliedēt daudzas līdz šim pastāvošās bažas, atzīmēja Rimšēvičs. Tad arī amatpersonas varēs sākt aktīvāku skaidrojošo darbu, kam vajadzētu sekmēt lielāku sabiedrības atbalstu.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka ir nepieciešams laiks kampaņas sagatavošanai, jo ir jārīko iepirkuma procedūras, konkursi.

Viņš uzsvēra, ka nav ne mazāko šaubu, ka Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr iestāšanās eirozonā nav formāla Māstrihtas kritēriju izpilde un automātiska attiecīgās valsts uzņemšana. Valstis tiek padziļināti vērtētas pēc dažādiem iespējamiem kritērijiem, un tad kopumā top konverģences ziņojums, kas atspoguļo valsts gatavību uzņemšanai Eiropas Monetārajā savienībā.

«Mums pašiem liekas, ka esam gatavi,» sacīja Rimšēvičs, atzīstot, ka jāsagaida konverģences ziņojumi, kuros būs ļoti precīzi atspoguļots citu vērtējums par Latviju.

Kā ziņots, pētījumu aģentūras TNS šā gada aprīlī veiktā Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem aptauja liecina, ka Latvijā pēdējā pusgada laikā, no pagājušā gada oktobra līdz šā gada aprīlim, par desmit procentpunktiem audzis to iedzīvotāju īpatsvars, kam ir pozitīva attieksme pret pāreju no lata uz eiro.

Šā gada aprīlī pret pāreju uz eiro Latvijā pozitīvi noskaņoti kopumā bija 36% iedzīvotāju, to skaitā 29% iedzīvotāju bija «drīzāk pozitīva» un 7% «ļoti pozitīva» attieksme.

Negatīva attieksme pret eiro ieviešanu aprīlī bija 62% iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014.gada janvārī.

Oriģinālraksts pieejams apollo.lv.

Audzis uzņēmēju atbalsts eiro ieviešanai

Thu, 16 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijas pāreju uz eiro atbalsta 44,9% uzņēmēju, savukārt pagājušā gada decembrī tie bija 41,2% uz ņēmēju, liecina bankas Citadele un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja Citadele Index.

Visvairāk atbalsts eiro ieviešanai palielinājies lielo uzņēmumu vidū, kuru apgrozījums ir lielāks par vienu miljonu latu. Ja pagājušā gada decembrī pozitīvu attieksmi eiro ieviešanai pauda 59% šīs grupas uzņēmēju, tad šā gada 1. ceturksnī atbalstītāju skaits ir palielinājies par 13% un sasniedz jau 72%.

Ja 2012.gada nogalē izteikti pozitīvāk noskaņoti eiro ieviešanai bija eksportējošie uzņēmēji, tad šā gada 1. ceturksnī tik krasas atšķirības eksportējošo un neeksportējošo uzņēmēju vidū vairs nav vērojamas: Latvijas pāreju no lata uz eiro šā gada 1. ceturksnī atbalsta 48% eksportējošo uzņēmēju un 45% neeksportējošo uzņēmumu vadītāju. Pirmajā ceturksnī pieaugusi arī to uzņēmēju daļa, kam attieksme pret pāreju uz eiro ir neitrāla – šo atbildi minēja 24,5% uzņēmēju. Savukārt līdz 1,2% robe žai, salīdzinot ar 2,2% pērnā gada decembrī, samazinājies to uzņēmēju skaits, kuriem nav viedokļa par Latvijas pievienošanos eirozonai.

Eiro skeptiķu skaits ir samazinājies. Pirmajā ceturksnī 12,8% uzņēmumu vadītāju drīzāk neatbalstīja eiro ieviešanu, bet 2012.gada decembrī šo atbildi pauda 15,7% uzņēmumu vadītāju. Savukārt nemaz neatbalsta lata pāreju uz eiro 16,5% uzņēmēju, bet pērnā gada decembrī tie bija 19,3%.

«Iespējams, ka labvēlīgāku attieksmi pret eiro ieviešanu Latvijā veicinājusi situācijas stabilizācija pašā eirozonā. Par spīti nemieriem Itālijas politiskajā frontē un Kipras finanšu problēmām šā gada sākumā un ieilgušajai recesijai reģionā, investoru viedoklis par Eiropas perifērijas valstu maksātspēju kopš pagājušā gada rudens ir turpinājis mērķtiecīgi uzlaboties un eirozonas izjukšana ir pilnībā pazudusi no dienas kārtības un ziņu virsrakstiem,» saka bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Pētījumu martā sadarbībā ar banku Citadele veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, apkopojot 750 dažādu nozaru un lieluma Latvijas uzņēmumu vadītāju sniegtās atbildes.

Oriģinālraksts pieejams db.lv.

Jērans Pēršons: Latvijai jāizmanto meža industrijas eksporta potenciāls; eiro ieviešana eksportu veicinās

Wed, 15 May 2013 23:59:59 GMT

Rīga, 15.maijs, NOZARE.LV. Mežrūpniecības industrija tās eksporta potenciāla dēļ patlaban izvērsusies par vienu no perspektīvākajiem ekonomikas virzieniem, šodien starptautiskajā konferencē "Invest in forest" atzina Zviedrijas bijušais premjerministrs un Zviedrijas valsts mežu īpašnieka "Sveaskog" valdes priekšsēdētājs Jērans Pēršons.

"Latvijai meža produkcija ir viens no svarīgākajiem eksporta veidiem ar augstu potenciālu. Mans ieteikums ir sekot Zviedrijas piemēram, kas arī ir "zaļa" valsts ar 75% mežu un kas ļoti veiksmīgi eksportē koksni. Eksports vispār ir mazo valstu ekonomikas veiksmes pamats, un meža industrija ir sektors, kas tam vislabāk piemērots," sacīja Pēršons.

Viņš atzina, ka līdzās meža industrijai Latvijas eksporta potenciāls ir arī medicīnas, ķīmijas, tekstila un pārtikas industrijām.

Tāpat ekspolitiķis norādīja, ka mežrūpniecības eksportu nākotnē vēl vairāk veicināšot Latvijas pievienošanās eirozonai.

"Jā, eiro patlaban nav perfekts, tomēr ar to ir jārēķinās. Latvijas eksportam eiro ir absolūti nepieciešams, un pievienošanās eiro zonai noteikti veicinās ne tikai eksporta, bet arī visas ekonomikas augšupeju," sacīja Pēršons.

Kā ziņots, šodien un rīt Rīgā notiek starptautiska konference par investīcijām meža nozarē Baltijas jūras reģionā "Invest in forest". Konferences tematika pakārtota Eiropas mežiem bagātāko valstu - Baltijas, Skandināvijas, Vācijas un Polijas - meža nozares konkurētspējas aspektiem pasaules tirgus kontekstā.

Pirmajā konferences dienā dalībnieki diskutē par nozares attīstības tendencēm pasaules ekonomikas kontekstā, tostarp par koksnes tirgus apskatu, kā arī prezentēs jaunāko globālo mežu investīciju apskatu. Aktīvu pārvaldītāji diskutēs par investīciju produktiem attiecībā uz mežu aktīviem, tiks prezentēta reģiona investīciju un mežu īpašumu darījumu prakse Somijā.

Otrajā konferences dienā paredzētas sesijas, kas veltītas inovācijām, mežu īpašumu vērtēšanas praksei attīstītajos un jaunajos tirgos, reģiona nozīmīgāko nozares uzņēmumu vadītāju diskusija. Konference noslēgsies ar prezentācijām par investīcijām lauksaimniecības zemēs Eiropas reģionā.

Delegātu vidū ir arī Zviedrijas "Europeiska Skogsfonden", Jaunzēlandes "Dana", Igaunijas "Graanul Invest", Vācijas "Latifundum Management GmbH", Lietuvas "LAWIN Lideika, Petrauskas, Valiūnas", Zviedrijas "Skandia Life Insurance", Islandes "Norvik", "Ernst&Young Baltic", "Latvijas Valsts mežu", "Swedbank", Somijas "TornatorOy" un "UPM-Kymmene Corporation, Forest", kā arī Zviedrijas "SEB Wealth Management" un Dānijas "International Woodland Company" pārstāvji.

Konferenci rīko SIA "Invest Forest" sadarbībā ar Zviedrijas privāto investīciju starpniecības kompāniju "Areal" un korporatīvo finanšu un kapitāla tirgus pakalpojumu un konsultāciju uzņēmumu "Catella Corporate Finance".

Konferences partnere ir Rīgas Ekonomikas augstskola.

Oriģinālraksts pieejams kapitals.lv.

Aptauja: Iedzīvotāji par pāreju uz eiro vēl nedomā; darīs to pēdējā brīdī

Wed, 15 May 2013 0:00:00 GMT

Lai arī plānotā pāreja uz eiro tuvojas, pusei (50%) Latvijas iedzīvotāju pagaidām nav konkrētu plānu rīcībai ar skaidro naudu, liecina «Swedbank» sadarbībā ar pētījumu aģentūru «TNS Latvia» veiktā aptauja.

Savukārt pēc Latvijas uzaicinājuma pievienoties eirozonai 42% iedzīvotāju plāno doties uz komercbanku filiālēm, lai tur skaidru naudu latos iemaksātu kontā vai apmainītu pret eiro banknotēm.

Kā norāda bankā, satraucošu šo faktu dara tas, ka piektdaļa (20%) atzinusi: uz banku filiālēm dotos tikai šī gada decembrī un 2014.gada janvārī, kad, kā liecina arī citu valstu pieredze, filiālēs rodas garas rindas.

«Iedzīvotājiem pāreja uz eiro būs salīdzinoši vienkārša. Vismierīgāk var justies tie, kuri naudu glabā bankā un prot norēķinus veikt bezskaidrā naudā, jo banka pārejas naktī automātiski pēc oficiālā maiņas kursa konvertēs latus uz eiro. Tiem, kuri glabā skaidru naudu, gan nepieciešams laikus plānot un rīkoties, lai neattaptos milzu rindās banku filiālēs vai pasta nodaļās. Īpaši būtiski pārdomāt savlaicīgu rīcību attālāku lauku teritoriju iedzīvotājiem. Viņiem var būt apgrūtināta piekļuve banku filiālēm un pasta nodaļām, vai nokļūt Latvijas Bankas filiālēs,» uzsvēris «Swedbank» valdes loceklis Latvijā un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

42% respondentu skaidrās naudas jautājumu risinātu komercbanku filiālēs - 26% samainītu latus pret eiro skaidrā naudā, bet 16% skaidro naudu iemaksātu bankas kontā vai noguldītu depozītā. Savukārt tikai 11% iedzīvotāju skaidro naudu ieskaitītu kontā, izmantojot naudas iemaksas bankomātus.

Septiņi procenti latus pret eiro mainītu valūtas maiņas punktos un četri procenti dotos mainīt naudu uz Latvijas Pasta filiālēm, liecina pētījuma rezultārti.

Savukārt 13% respondentu atzīmēja, ka nesteidzas pašlaik plānot rīcību ar skaidru naudu, jo pēc eiro ieviešanas Latvijas Bankas filiālēs varēs nomainīt latus uz eiro bez komisijas maksas neierobežotā laika posmā.

Interesanti, ka desmit procenti iedzīvotāju vēlas saglabāt latu monētas piemiņai, seši procneti aptaujāto to plāno darīt arī ar latu banknotēm.

Oriģinālraksts pieejams apollo.lv.

Izveidota mājas lapa uzņēmējiem eiro ieviešanas atbalstam

Wed, 15 May 2013 0:00:00 GMT

No 9. maija Latvijas uzņēmējiem pieejams vēl viens interneta resurss eiro ieviešanas procesa nodrošināšanai – www.euroiekartas.lv. Tajā jebkurš uzņēmējs var pēc dažādiem kritērijiem izvērtēt, kādas skaidrās naudas apstrādes iekārtas viņam būs nepieciešamas, gatavojoties valūtas maiņas procesam, portālu Diena.lv informēja pilna apjoma biznesa drošības risinājumu uzņēmums Hansab valdes priekšsēdētājs Māris Lūks.

Jaunajā mājas lapā var iepazīties ar Latvijas uzņēmējiem pieejamo skaidrās naudas apstrādes tehniku, kas atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasībām un iekļauta ECB sertificēto iekārtu sarakstā. Pieejamā tehnika tajā sadalīta pēc funkcionalitātes, dodot iespēju ērti atlasīt un salīdzināt dažādus naudas skaitītājus un viltojumu detektorus atkarībā no uzņēmuma vajadzībām. Tāpat mājas lapā būs vienkopus atrodama arī cita informācija par drošas eiro ieviešanas jautājumiem.

Savlaicīga plānošana un risku apzināšana, kā arī sertificētu naudas apstrādes iekārtu izmantošana ļaus uzņēmumiem, kuru ikdiena saistīta ar skaidrās naudas apstrādi, efektīvi sagatavoties valūtas maiņas procesam.

Hansab, kas nozīmīgu pieredzi eiro ieviešanā ieguvis ne tikai kaimiņvalstī Igaunijā, bet arī citās Eiropas valstīs, ir pārliecinājies, ka valūtas maiņas procesā ieguvēji ir tie, kuri savlaicīgi nodrošinājušies ar atbilstošu naudas skaitīšanas un autentifikācijas tehniku, kā arī ieguldījuši līdzekļus darbinieku apmācībā.

Oriģinālraksts pieejams diena.lv.

Ints Ķuzis: Latvijā pieaugs eiro viltojumu skaits

Tue, 14 May 2013 0:00:00 GMT

Latvijā pēc pievienošanās eirozonai pieaugs atklāto viltojumu skaits, taču Latvijas policija gatavojas novērst šādas nelikumības, uzskata Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Rīgā no šodienas līdz ceturtdienai, 16.maijam, notiek Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes sadarbībā ar Valsts policiju organizētā konference, kas veltīta eiro aizsardzībai pret viltojumiem.

Tās atklāšanā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka eiro Latvijai nebūt nav pašmērķis, bet līdzeklis, lai palielinātu Latvijas ekonomikas vides pievilcību un radītu lielāku pārliecību par uzticamību ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā, ka eiro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, ir nepieciešami saskaņoti viltošanas novēršanas pasākumi. Lai arī viltojumu skaits ir neliels un tam ir tendence samazināties, tā tomēr ir globāla valūta, kuras drošībai jāpievērš pastiprināta uzmanība, uzskata ministrs.

Vācijas Federālās kriminālpārvaldes Ekonomisko, finanšu un noziegumu pret īpašumu apkarošanas grupas priekšniece Martina Linka savā uzrunā uzsvēra, ka viltotas naudas izplatība noved pie ekonomiskiem zaudējumiem un grauj cilvēku uzticēšanos maksāšanas līdzekļiem. Eiro viltojumu apkarošana notiek gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī, tāpēc starp valstu tiesībsargājošām iestādēm nepieciešama sadarbība un informācijas apmaiņa. Viņa atgādināja, ka pēdējos gados Austrumeiropā atklātas vairākas šīs valūtas viltošanas vietas.

Savukārt Eiropas Komisijas Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) Eiro aizsardzības nodaļas priekšnieks Johans Kau uzsvēra, ka pagājušā gada beigās parādījās vairāk viltotas naudas un tās kvalitāte paaugstinās. Organizētā noziedzība izmanto arvien vairāk paņēmienus, lai izvērstu savus rūpalus. Arī viņš uzsvēra tiesībsargājošo un citu iestāžu savstarpējās sadarbības lomu viltojumu apkarošanā.

Ķuzis pēc konferences atklāšanas žurnālistiem pastāstīja, ka, neskatoties, ka patlaban Latvijā maksāšanas līdzeklis ir nacionālā valūta lats, policija ikdienā atrod arī viltotus eiro. Viņš atgādināja, ka policisti janvārī Rīgā un tās apkārtnē par viena lata un divu eiro monētu viltošanu aizturējusi trīs jaunu cilvēku grupējumu. Izmeklētāji uzskata, ka noziedzīgais grupējums izgatavojis 3825 viltotas divu eiro monētas un 289 viena lata monētas.

Eiro daudziem iedzīvotājiem būs jauna valūta, un to viltojumu apkarošana nepieciešama, jo, neskatoties uz to, ka Latvijā lats ir ilgstoši lietots, joprojām atrodas neuzmanīgi cilvēki, kuriem "prasti viltojumi tiek iesmērēti".

Lai arī Eiropas dienvidos vairāk tiek konstatēti eiro viltojumi, Ķuzis nešaubās, ka, pievienojoties eirozonai, viltotas nauda ieplūšana Latvijā pieaugs. "Es nezinu, vai noziedznieki gatavojas [Latvijas pievienošanai eirozonai], bet mēs gatavojamies noteikti," uzsvēra VP priekšnieks.

Jau ziņots, ka konferences mērķis ir savstarpēja informācijas apmaiņa un sadarbības veicināšana starp policijas, tieslietu un finanšu institūcijām no vairākām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no Ukrainas un Krievijas. Konferences laikā tiks runāts par aktuālo eiro banknošu un monētu viltošanas un viltotas naudas apkarošanas situāciju gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kā arī par starptautisko sadarbību viltotas naudas apkarošanas jomā.

Šī ir jau ceturtā konference pēc kārtas, un Latvija šogad par sadarbības partneri izvēlēta, jo plānots, ka ar nākamā gada 1. janvāri tā kļūs par eirozonas dalībnieci. Konferencē piedalās 60 dalībnieki no policijas un tieslietu struktūrām, kā arī nacionālajām bankām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Ukrainas un Krievijas, kā arī no tādām Eiropas institūcijām kā "Europol" un "Eurojust", Eiropas Centrālā bankas un OLAF.

Latvijas Bankas eksperti prognozē, ka pēc Latvijas pievienošanās eirozonai pieaugs atklāto viltojumu skaits, taču situācija nebūs dramatiska.

Pirms vairākiem mēnešiem "Hansab" veiktas aptaujas rezultāti atklāj, ka 66% iedzīvotāju uzskata, ka eiro nav drošs pret viltojumiem, 49% baidās, ka nespēs atpazīt viltojumus, kas ir diezgan liels procents. Savukārt 56% aptaujāto nezina, kā rīkoties, atklājot viltojumu.

Latvijas Bankas statistika liecina, ka no 2002. līdz 2012.gadam Latvijā tika atklāti 915 eiro viltošanas gadījumi.

Oriģinālraksts pieejams delfi.lv.

Eiro informatīvais tālrunis karsts

Tue, 14 May 2013 23:59:59 GMT

Kā parasti dienās, kad aktualizējas jautājumi par eiro ieviešanu, arī otrdien viens pēc otra pienāca zvani uz eiro informatīvo tālruni. Pagaidām paralēli tiešajiem pienākumiem, uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, bet drīzumā tiks slēgts līgums ar firmu, kas uzvarēja konkursā un par atbilžu sniegšanu saņems 46 tūkstošus latu.

Eiro informatīvais tālrunis darbojas jau vairāk nekā trīs mēnešus un zvanītāju jautājumi kļūst ar katru dienu arvien āķīgāki. Vēl aizvien iedzīvotājus visvairāk satrauc, cik eiro viņi dabūs par katru savu latu. „Tas kurss ir īstenība ļoti labi noteikts, tas ir tas, pie kā mums jau vairāk nekā piecus gadus ir piesaiste eiro valūtai, tas ir 0,702804,” skaidro FM Eiro komunikācijas projektu vadītājs Imants Frederiks Ozols.

Kopš informatīvā tālruņa ieviešanas zvanītāju skaits mazliet krities, toties jautājumi kļuvuši padziļinātāki, zvana arī uzņēmēji. Nereti arī paši ministrijas darbinieki nevar uz tiem atbildēt un nākas konsultēties ar nozaru profesionāļiem. Visbiežāk gan, tāpat kā pirms trim mēnešiem, cilvēki zvana, lai noskaidrotu, kurā datumā paredzēts eiro ieviest, un lūdz izrēķināt, kādi būs viņu ienākumi pēc valūtas konvertācijas.

„ Viņš bija sapratis - cik viņam šobrīd ir latos, tik viņam būs arī eiro. Tad mēs viņam izskaidrojām, ka nē, ka eiro viņam tomēr būs vairāk nekā ir lati, tā kā pārrēķinot pēc kursa, nākamajā dienā viņš mums atzvanīja – tajā brīdī viņš bija ļoti priecīgs. Bet nākamajā dienā viņš mums atzvanīja un teica: jūs mani ar eiro neuzpirksiet,” par kādu zvanītāju stāsta Ināra Rubene, FM Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja.

Nereti uz informatīvo tālruni zvana nevis neskaidrību mākts, bet ar mērķi darīt zināmu savu viedokli par eiro ieviešanu. Jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēku atbalsts eiro ieviešanai pieaug un šobrīd lata nomaiņu uz eiro atbalsta 36% Latvijas iedzīvotāju. Pēc zvanītāju uzdotajiem jautājumiem gan par to nevarot spriest. „Tas, ko viennozīmīgi var secināt, ka cilvēkiem jautājumi kļūst konkrētāki un jau par lietu, nevis par to, kā būtu, ja būtu,” stāsta Rubene.

Paredzams, ka vairāk tīri praktisku jautājumu iedzīvotāji sāks uzdot pēc 9.jūlija, kad Latvija plāno saņemt oficiālu uzaicinājumu pievienoties eirozonai, bet mēnesi pēc eiro ieviešanas informatīvais tālrunis savu darbību pārtrauks.

Oriģinālraksts zinas.ltv.lv.

Uzņēmējus un valsts iestāžu darbiniekus sāk aktīvi izglītot par eiro ieviešanas praktiskajiem jautājumiem

Tue, 14 May 2013 23:59:59 GMT

Lai atvieglotu gaidāmo eiro ieviešanu, Finanšu ministrija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Latvijas Banku sākusi īstenot semināru un apmācību programmu par eiro ieviešanas jautājumiem dažādām sabiedrības grupām – uzņēmējiem, iedzīvotājiem, valsts iestāžu darbiniekiem u.c.

Par semināriem liela interese

Otrdien, 14.maijā, tika rīkots seminārs Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas pārstāvjiem un citiem interesentiem par eiro ieviešanas vadlīnijām, skaidrojot to, kā praktiski un efektīvi organizēt latu aizstāšanu ar eiro. Pilnā zāle un lielā dalībnieku atsaucība apliecināja, ka uzņēmēji jau pilnā sparā sākuši gatavoties valūtas nomaiņai. Seminārs raisīja tik lielu interesi, ka LDDK biedriem izsludināts papildseminārs 22.maijā, bet ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas biedriem - 29.maijā. Plašāka informācija un pieteikšanās atrodama www.eiro.lv.

„Tiekoties ar uzņēmējiem visā Latvijā, pēdējā pusgada laikā ir ļoti strauji pieaugusi interese par jautājumiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu - no valūtas maiņas un dubulto cenu norādīšanas jautājumiem līdz kases aparātu pārprogrammēšanai un citām praktiskām lietām. Sadarbība ar Finanšu ministriju un citām institūcijām ir nopietns pamats, lai šos jautājumus uzņēmējiem izskaidrotu un sniegtu atbalstu līdz eiro ieviešanai un arī jaunās valūtas lietošanas sākumposmā,” uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Vēl viens seminārs par eiro ieviešanu otrdien tika rīkots Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reģionālo nodaļu vadītājiem. Drīzumā sekos arī Nodarbinātības Valsts aģentūras nodaļu vadītāju apmācība, bet turpmāk – arī Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības iestāžu un kapitālsabiedrību darbinieku, kas strādā valsts apkalpojošajā sektorā, izglītošana eiro jautājumos.

Visvairāk jautājumu par cenu atspoguļošanu

Jāatgādina, ka aprīļa beigās finanšu ministrs Andris Vilks svinīgi nodeva lietošanā eiro ieviešanas vadlīnijas uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts iestādēm. Vadlīnijas, kā arī Finanšu ministrijas rīkotie semināri visā valstī ļauj saņemt augstas kvalitātes profesionāļu konsultācijas bez maksas par dažādiem eiro ieviešanas aspektiem, kas maksimāli samazina ar eiro ieviešanu saistītās izmaksas.

„Eiro ieviešana ir pārmaiņu projekts, un viss jaunais sākumā ir neizzināts, svešāds, tāpēc raisa bažas un vēlmi norobežoties. Mūsu galvenais uzdevums ir atbildēt uz jautājumiem un sniegt kompetentu informāciju, lai eiro jautājumi kļūtu saprotami un pārejas process būtu ērts un vienkāršs,” uzsver Margrieta Ulmane, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta eiro komunikācijas projekta vadītāja.

Uzņēmēju semināra informatīvajā daļā finanšu eksperti no valsts iestādēm, kas atbild par eiro ieviešanu, iepazīstināja ar prasībām grāmatvedības, nodokļu u.c. jomu piemērošanai saistībā ar pāreju uz eiro. Visvairāk jautājumu izskanēja par cenu atspoguļošanas jautājumiem – ko rakstīt cenu zīmēs, kādas prasības jāievēro cenu paralēlās atspoguļošanas periodā u.c.

Par Valūtas kursa piemērošanas vadlīnijām seminārā informēja Jānis Caune, Latvijas Bankas galvenais grāmatvedis; par Cenu atspoguļošanas vadlīnijām - Linda Rinkule, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta direktore; par Kases aparātu pielāgošanas vadlīnijām - Kristīne Ābola, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja; par Grāmatvedības vadlīnijām – Dina Šaknere, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vecākā referente un Arta Priede, Finanšu ministrijas Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece; par Nodokļu maksājumu vadlīnijām – Daina Robežniece, Finanšu ministrijas konsultante nodokļu likumdošanas koordinācijas jautājumos.

Latvija izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai 2014.gadā. Latvijas valdība cer, ka šā gada 9. jūlijā Eiropas Ministru padome lems par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai, un tad arī visa sabiedrība saskaņā ar eiro ieviešanas stratēģiju saņems izsmeļošu informāciju par praktiskajiem soļiem, aizstājot latus ar eiro.

Plašāka informācija par eiro ieviešanas vadlīnijām atrodama http://www.eiro.lv/lat/saites.

Kontakti:
Ināra Rubene
Finanšu ministrijas
Eiro komunikācijas biroja vadītāja,
Tālr. 67095417 inara.rubene@fm.gov.lv

Uzņēmēju viedokļi par eiro ieviešanu

Edīte Beliha, Lattelecom Finanšu procesu vadītāja

Eiro ieviešanas vadlīnijas uzņēmējiem ir svarīgas, jo atvieglo ar valūtas nomaiņu saistīto procesu īstenošanu. Pozitīvi ir tas, ka vadlīnijās iekļauti praktiski piemēri, kādi nav atrodami ne Eiro ieviešanas kārtības likumā, ne Ministru kabineta noteikumos. Ļoti labi sagatavotas ir vadlīnijas grāmatvedības jomai, valūtas kursa piemērošanai. Taču ir jomas, par kurām vēl ir jautājumi, piemēram, par cenu paralēlās atspoguļošanas periodu, konkrēti – cenu atspoguļošanu reklāmas materiālos. Par šiem jautājumiem esam iesnieguši priekšlikumus arī Finanšu ministrijai, kas tālāk nodoti Ekonomikas ministrijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Zane Birkova, LMT meitas uzņēmuma ZetCom Tirdzniecības daļas vadītāja

LMT eiro ieviešanai ir sācis gatavoties laikus un šajā jomā paveicis ļoti lielu darbu. Arī ar eiro ieviešanas vadlīnijām esam iepazinušies un lielos vilcienos par pāreju uz eiro mūsu uzņēmumam viss ir skaidrs. Lielākais izaicinājums ir pārmaiņu tehniskais nodršinājums, piemēram, kā atspoguļot tarifus u.c.

Indra Pujate, AS Aldaris grāmatvede

Eiro ieviešanas vadlīnijas uzņēmumiem pārejā uz eiro ir ļoti noderīgas, taču joprojām ir daudz praktisku jautājumu, nianšu, uz kurām ir svarīgi rast atbildes. Tāpēc ir labi, ka ir šādi semināri, kas ar valūtas nomaiņu saistītos jautājumu skaidro detalizētāk.

Latvijas Pasts: Ar latu maiņu pret eiro strādās gandrīz 1000 darbinieku 302 nodaļās

Tue, 14 May 2013 0:00:00 GMT

Ar latu maiņu pret eiro no 2014.gada 1.janvāra strādās mazāk nekā 1000 Latvijas pasta darbinieku 302 lauku pasta nodaļās, kurām tuvumā nav banku filiāles, intervijā stāstīja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Kleinbergs teica, ka galvenās rūpes sakarā ar pāreju uz eiro ir par drošību, jo pasta nodaļās būs prāvas jaunās valūtas summas un vēl lielākas summas tiks vestas un sadalītas pa pasta nodaļām.

"Tiek risināti visi jautājumi par drošību - par to, kā policija nodrošinās fizisko apsardzi un kā ar inženiertehniskiem līdzekļiem nodrošinās maiņas procesa drošību," viņš teica un uzsvēra, ka daudzas lietas, ieskaitot pasta kopējo izmaksu aprēķināšanu un kompensējamās summas apstiprināšanu no valdības puses, vēl ir procesā.

"Tas viss vēl ir procesā. Notiek pārrunas ar policiju par to, kā policija veiks fizisko apsardzi. Neviens no procesiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu, nav līdz galam izstrādāts un noslēdzies. Notiek nepārtrauktas konsultācijas un diskusijas ar Iekšlietu ministriju, Finanšu ministriju un Latvijas Banku. Nepārtraukti ir darba grupu sapulces," skaidroja Kleinbergs.

Latvijas Pasta vadītājs apstiprināja, ka pasta darbiniekiem no nodaļām, kur veiks latu maiņu pret eiro, būs mācības, kā to darīt, taču daļai tās tikai atsvaidzinās agrāko pieredzi.

"Pasta darbinieki ir mainījuši latus pret Latvijas rubļiem un PSRS rubļiem. Īpaši lauku nodaļās, kur šī maiņa notiks, vēl strādā cilvēki, kuri ir visas šīs agrākās naudas maiņas pieredzējuši. Neskatoties uz to, pastam ir plāns, kā darbiniekus apmācīt un sagatavot šim procesam. Nenoliedzami - tas nebūs vienkārši," stāstīja Kleinbergs.

Izņemot papildu drošību ap pasta nodaļām un tehnisko līdzekļu iegādi, lai pārbaudītu naudas zīmes un atrastu viltojumus, nekādi citi īpaši pasākumi sakarā ar eiro ieviešanu pasta nodaļās nav paredzēti, viņš sacīja.

"Te nevar būt runa par (papildu) rindām vai lodziņiem. Tās ir pasta nodaļas, kas atrodas vietās, kur nav banku filiāļu. Tur ir neliels iedzīvotāju skaits, pasta nodaļas ir nelielas. Nav runa par Rīgas centru. Latu maiņa pret eiro notiks tikai lauku pasta nodaļās, un tās arī nebūs rajonu centros," informēja Kleinbergs.

Vaicāts, vai iekārtas, ierīces un pakalpojumus - naudas glabāšanas kases, pastiprinātu apsardzi u.tml. -, kas būs vajadzīgi tikai īslaicīgi pārejas laikā pēc 1.janvāra, pirks vai nomās, Kleinbergs, daļēji jokodams, teica: "Policistus gan paņemsim līzingā! Kas attiecas uz inženiertehnisko aprīkojumu, ir lietas, kuras nevar paņemt līzingā. Vai citas lietas - naudas glabāšanas lādes un pretviltojumu pārbaudes iekārtas - var nomāt, nezinu, jo nezinām apjomu, kas būs vajadzīgs. To varēsim pateikt tikai tad, kad jau tuvosies rudens, jo par šīm lietām vēl ir neskaidrība."

Kleinbergs Latvijas Pastā strādā kopš 2006.gada, iepriekš ieņemot Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktora amatu, kura kompetencē ir visa veida pasta sūtījumu šķirošanas un transportēšanas nodrošināšana. Viņš bijis direktors transporta un loģistikas uzņēmumā Baltic Logistic Solutions, loģistikas direktors kompānijā Avers centrs, Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā Kuehne&Nagel Latvia, Latvijas-Vācijas vairumtirdzniecības uzņēmumā Ro-Exim. Kleinbergs ieguvis augstāko izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē.

Latvijas Pasts dibināts 1992.gadā, atjaunojot neatkarīgās Latvijas pasta iestāžu darbību un balstoties uz tobrīd atstāto PSRS pasta infrastruktūru un darbiniekiem Latvijas teritorijā. Savukārt pirmās Latvijas brīvvalsts pasta darbība sākta 1918.gada decembrī, neilgi pēc valsts neatkarības proklamēšanas 18.novembrī. Pasta darbības senākās saknes Latvijas teritorijā atrodamas 17.gadsimtā.

Latvija eirozonā gatavojas iestāties 2014.gadā.

Oriģinālraksts pieejams diena.lv.

Atklāj informatīvu portālu par eiro ieviešanu uzņēmējiem

Mon, 13 May 2013 0:00:00 GMT

Šā gada maijā Baltijas tehnoloģiju uzņēmums Tilde atklāj interneta portālu eiropadomi.lv. Portāls izveidots ar mērķi informēt uzņēmējus, grāmatvežus un citus interesentus par eiro ieviešanas procesu un tā aktualitātēm, kā arī skaidrot un piedāvāt praktiskus padomus, kas būtu jāņem vērā, gatavojoties valūtas maiņai nākamā gada 1. janvārī.

Ilze Lapiņa, Tildes Jumis biznesa attīstības vadītāja, norāda: «Šobrīd tieši informācija ir tā, kas pietrūkst, lai saprastu, kā rīkoties, gaidot pāreju uz eiro, tāpēc portālā eiropadomi.lv vienuviet tiks apkopota aktuālākā informācija un ekspertu viedokļi par dažādiem risinājumiem pārdomātākai un ērtākai pārejai uz jauno valūtu.»

Uzņēmuma Tilde eksperti atgādina, ka periods, kad vienlaikus varēs norēķināties divās valūtās, var radīt milzīgu stresu tirdzniecībā un grāmatvedībā strādājošajiem. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, pārejot uz eiro, secināts, ka cilvēki nespēj operatīvi «pārslēgties» un atšķirt valūtas, kas rada grūtības strādāt un līdz ar to arī zināmus finansiālus zaudējumus uzņēmējiem.

Oriģinālraksts pieejams db.lv.