<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0">
<channel>
<title>Русскоязычный RSS-канал о введении евро в Латвии</title>
<link>http://www.eiro.lv/rus</link>
<description>Оффициальная интернет-страница о введении евро в Латвии</description>
<image><title>eiro.lv</title><url>/faili/bildes/eiro/thmelns.jpg</url><link>http://www.eiro.lv/rus</link></image>
<item>
<title>Открыт портал <a href="http://www.sepalatvija.lv">SEPALatvija.lv </a></title>
<link>/?lat/medijiem/aktualitates/26523</link>
<guid>/?lat/medijiem/aktualitates/26523</guid>
<description></description>
<pubDate>Mon, 06 Jul 2009 23:59:59 GMT</pubDate></item>
<item>
<title>Введется диалог между Латвией и Скандинавией</title>
<link>/?lat/medijiem/aktualitates/26507</link>
<guid>/?lat/medijiem/aktualitates/26507</guid>
<description>&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;Tre&amp;scaron;dien, 10. decembrī, finan&amp;scaron;u ministrs Atis Slakteris Stokholmā tikās ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finan&amp;scaron;u ministriem. Tik&amp;scaron;anās laikā tika prezentēta vakar valdībā apstiprinātā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjauno&amp;scaron;anas programma, kā arī tās ietvaros paredzētie grozījumi valsts budžetā 2009. gadam.&lt;/p&gt;
&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;&amp;bdquo;&lt;em&gt;Sanāksmes dalībnieki atzinīgi novērtēja tos tautsaimniecības stabilizē&amp;scaron;anas pasākumus, kas ietverti Latvijas plānā. Pēdējo dienu laikā Skandināvijas valstis ir uzsāku&amp;scaron;as intensīvu dialogu ar Latviju par iespēju iesaistīties finan&amp;scaron;u atbalsta snieg&amp;scaron;anā kopā ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu. Ir iespējams, ka Zviedrija būs Ziemeļvalstu finan&amp;scaron;u atbalsta koordinators,&lt;/em&gt;&quot; pēc sanāksmes sacīja finan&amp;scaron;u ministrs Atis Slakteris.&lt;/p&gt;</description>
<pubDate>Fri, 19 Dec 2008 23:59:59 GMT</pubDate></item>
<item>
<title>Планируют поправки в налоговой политики</title>
<link>/?lat/medijiem/aktualitates/26505</link>
<guid>/?lat/medijiem/aktualitates/26505</guid>
<description>&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;Otrdien, 9. decembrī, skatot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjauno&amp;scaron;anas programmu, valdība lēma par nodokļu politikas izmaiņām. Grozījumi plānoti likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, likumā par akcīzes nodokli, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Lai paaugstinātu ekonomikas konkurētspēju un veicinātu ieguldījumus ražo&amp;scaron;anā, ar izmaiņām nodokļu politikā plānots turpināt nodokļu akcenta pārdali no tie&amp;scaron;ajiem ar ražo&amp;scaron;anu saistītajiem nodokļiem uz netie&amp;scaron;ajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem.&lt;/p&gt;
&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz pazemināt nodokļa likmi par 2% punktiem līdz 23%. Paredzams, ka izmaiņas veicinās valsts ekonomisko attīstību, samazinot darbaspēka izmaksu daļu, kas saistīta ar nodokļu maksājumiem.&lt;/p&gt;
&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;Lai izlīdzinātu akcīzes nodokļu likmi Baltijas valstīm, izmaiņas likumā par akcīzes nodokli paredz palielināt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem likmi līdz 825 latiem par 100 litriem absolūtā spirta, savukārt nodokļa likmi vīnam un raudzētajiem dzērieniem plānots palielināt līdz 40 latiem par 100 litriem. Tā kā stiprie alkoholiskie dzērieni ir kaitīgi veselībai, akcīzes nodoklis ir instruments, lai ierobežotu tā patēriņu.&lt;/p&gt;
&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;Akcīzes nodokli plānots palielināt arī svinu nesaturo&amp;scaron;am benzīnam līdz 269 latiem par 1000 litriem, svinu saturo&amp;scaron;am benzīnam - 300 latiem, petrolejai - 234 latiem, dīzeļdegvielai - 234 latiem, naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem - 90 latiem. Tāpat paredzēts palielināt akcīzes nodokļa likmi kafijai no 50 līdz 100 latiem par 100 kilogramiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2 līdz 4 latiem par 100 litriem.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;
&lt;p align=&quot;justify&quot;&gt;Izmaiņas PVN likumā paredz palielināt standartlikmi no 18 % līdz 21 %, kā arī samazināto PVN likmi 5 %, kas pa&amp;scaron;reiz ir, paaugstināt līdz 10%.. Samazinātā PVN likme 10 % apmērā turpmāk tiks piemērota tikai medikamentu piegādēm, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iek&amp;scaron;zemē.&lt;/p&gt;</description>
<pubDate>Fri, 19 Dec 2008 23:59:59 GMT</pubDate></item>
<item>
<title>Открыт портал eiro.lv</title>
<link>/?lat/medijiem/aktualitates/26503</link>
<guid>/?lat/medijiem/aktualitates/26503</guid>
<description>&lt;p&gt;Piektdien, 19. decembrī, atklāts eiro ievie&amp;scaron;anai Latvijā veltītais interneta portāls www.eiro.lv. &amp;Scaron;ajā interneta vietnē iedzīvotāji turpmāk varēs iegūt nepiecie&amp;scaron;amo informāciju par plānoto lata nomaiņu uz eiro un citiem aktuāliem notikumiem, kas būs saistīti &amp;scaron;o pāreju.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Tā kā naudas maiņa skars visus Latvijas iedzīvotājus, portāls veidots trijās valodās un tajā uzrunātas galvenās auditoriju grupas. Noderīgu informāciju eiro.lv atradīs uzņēmēji, iedzīvotāji, tūristi, ārzemnieki, žurnālisti un citi. Interneta vietne veidota atraktīva un mūsdienīga - apmeklētājiem tiks piedāvātas gan dažādas fotogrāfiju galerijas, gan īpa&amp;scaron;s eiro kalkulators, gan analītiski un pēto&amp;scaron;i materiāli, kā arī praktiski izmantojama informācija. Tāpat ikviens mājas lapā varēs uzdot sev interesējo&amp;scaron;os jautājumus par eiro ievie&amp;scaron;anu un saņemt atbildi.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&amp;bdquo;Svarīgi ir palīdzēt sagatavoties lata nomaiņai uz eiro, tādēļ portālā sniegsim praktiski izmantojamus padomus un ieteikumus. Norādīsim uz reālām iespējām, kas Latvijai pavērsies pēc eiro ievie&amp;scaron;anas, un skaidrosim eiro ievie&amp;scaron;anas procesa norisi. Īstenojot &amp;scaron;o pāreju no vienas valūtas uz otru, ir svarīgi, lai cilvēki justos dro&amp;scaron;i un pārliecināti par to, ka eiro ievie&amp;scaron;ana neradīs viņiem zaudējumus un kā rezultātā viņi būs ieguvēji,&quot; akcentē eiro projekta vadītāja Sanita Bajāre.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Mērķa datums, kad Latvijā tiks ieviests eiro vēl nav oficiāli noteikts, tomēr citu valstu pieredze liecina - jo ātrāk uzsākta iedzīvotāju informē&amp;scaron;ana, jo sekmīgāk noritējusi pāreja uz eiro. Par to, kad Latvija pievienosies eiro zonai, lems valdība, pamatojoties uz Konverģences programmas makroekonomiskiem rādītājiem un to atbilstību Māstrihtas līguma kritērijiem.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&amp;bdquo;Saeimas tikko apstiprinātā ekonomikas stabilizācijas programma paredz īstenot stingru monetāro politiku un konkrētu valdības rīcību, lai izpildītu Māstrihtas konverģences kritērijus un nodro&amp;scaron;inātu eiro ievie&amp;scaron;anu Latvijā maksimāli ātri - jau 2012. gadā,&quot; norāda finan&amp;scaron;u ministrs Atis Slakteris.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Pārejot no lata uz eiro, sevi&amp;scaron;ķi nozīmīga būs komunikācija ar sabiedrību. Tā kā katru gadu palielinās interneta lietotāju skaits, eiro.lv būs ikvienam sabiedrības pārstāvim pieejams informācijas kanāls. Lai pāreja uz eiro notiktu pēc iespējas efektīvāk un iedzīvotājiem ērtāk, to ietekmēt ir katra pa&amp;scaron;a spēkos, laicīgi iepazīstoties ar informāciju par eiro ievie&amp;scaron;anas gaitu un tai atbilsto&amp;scaron;i sagatavojoties.&lt;/p&gt;</description>
<pubDate>Fri, 19 Dec 2008 23:59:59 GMT</pubDate></item>
<item>
<title>Словакия готовится ввести евро</title>
<link>/?lat/medijiem/aktualitates/26501</link>
<guid>/?lat/medijiem/aktualitates/26501</guid>
<description>&lt;p&gt;Slovākija gatavojas no 2009. gada 1. janvāra ieviest eiro valūtu, un &amp;scaron;obrīd valstī notiek pēdējie priek&amp;scaron;darbi &amp;scaron;īs pārejas īsteno&amp;scaron;anai. Decembra sākumā Slovākijas pasta nodaļās, komercbankās un centrālā bankā tika uzsākta eiro pārdo&amp;scaron;ana pret kronām, kas izraisīja lielu rindu veido&amp;scaron;anos.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Slovākijas naudas kaltuvē uzsākta savu eiro ražo&amp;scaron;ana jau &amp;scaron;ī gada augustā, kuru dizains tika noteikts tautas nobalso&amp;scaron;anā. Uz vienu un divu eiro monētām tiek attēlots Slovākijas ģerbonis. Savukārt uz desmit, 20 un 50 centu monētām būs attēlota Bratislavas pils, bet uz viena, divu un piecu centu monētām tiks attēlots Krivana kalns, kas simbolizē valsts suverenitāti.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Slovākijā kop&amp;scaron; augusta veikalos notiek paralēlā cenu atspoguļo&amp;scaron;ana, kad patērētāji tiek informēti par cenu gan kronās, gan eiro. Tas palīdz iedzīvotājiem adaptēties un pierast pie jaunās valūtas. Līdzīgs pasākumu kopums sagaida Latviju, kad pietuvosies eiro ievie&amp;scaron;anas datums, kas valdībai jāpaziņo vismaz divus gadus iepriek&amp;scaron; pirms plānotā mērķa datuma.&lt;/p&gt;</description>
<pubDate>Fri, 19 Dec 2008 23:59:59 GMT</pubDate></item>
<item>
<title>Serbija draud atteikties no iestāšanās ES</title>
<link>/?lat/medijiem/aktualitates/26498</link>
<guid>/?lat/medijiem/aktualitates/26498</guid>
<description>&lt;p&gt;Serbija draud atteikties no pievieno&amp;scaron;anās Eiropas Savienībai (ES), ja kā priek&amp;scaron;nosacījums dalībai tiks izvirzīta Kosovas neatkarības atzī&amp;scaron;ana, ziņo LETA.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Serbijas ārlietu ministrs Vuks Jeremičs uzrunā parlamenta ārlietu komisijā norādīja, ka &amp;scaron;ādā gadījumā Serbija dos noraido&amp;scaron;a atbildi, lai kādas arī būtu &amp;scaron;ī lēmuma sekas. Tiesa, ministrs piebilda, ka viņ&amp;scaron; nesagaida &amp;scaron;ādas prasības izvirzī&amp;scaron;anu no ES.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;ES dalībvalstu lielākā daļa ir to 53 pasaules valstu vidū, kas Kosovas februārī pasludināto neatkarību ir atzinu&amp;scaron;as. Tomēr piecas dalībvalstis - Kipra, Grieķija, Rumānija, Slovākija un Spānija - to darīt atteiku&amp;scaron;ās.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;Arī Serbija, kas cer pievienoties ES līdz 2014. gadam, Kosovas neatkarības pasludinā&amp;scaron;anu neatzīst un uzskata &amp;scaron;o pārsvarā albāņu apdzīvoto apvidu par savu provinci.&lt;/p&gt;
&lt;p&gt;&amp;nbsp;&lt;/p&gt;</description>
<pubDate>Sat, 13 Dec 2008 20:36:40 GMT</pubDate></item>
</channel>
</rss>
