Jo labāk sagatavosimies eiro ieviešanai, jo mazāk būs iespēju inflācijas kāpumam

Sanita Bajāre, 13.12.2008

Санита Баяре
Руководитель евро проекта

Tas, ka reiz lata vietā kā maksāšanas līdzekli izmantosim eiro, mums kļuva skaidrs jau 2004. gada 1. maijā, kad Latvija oficiāli pievienojās Eiropas Savienībai. Latvijas iedzīvotāji savu atbalstu eiro ieviešanai izteica vēl referendumā, nobalsojot par iestāšanos ES. Iestāšanās līgums ES paredzēja arī to, ka valsts ar laiku pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS) un eiro ieviešanu, tiklīdz izpildīti vairāki ekonomiski nosacījumi - tā sauktie Māstrihtas kritēriji.

Šobrīd Latvijas institūcijas strādā pie Nacionālā eiro ieviešanas plāna izstrādes, un ir tapusi šī plāna pirmā versija. Darba grupas, kuras katra ir atbildīga par kādu no jomām, un eiro ieviešanas procesu uzraugošā vadības komiteja ir vienojušās par Latvijas plānā paredzamajiem pamata principiem un mehānismiem, kas tiks pielietoti valūtas nomaiņas procesā.

Līdz janvāra beigām Nacionālais eiro ieviešanas plāns tiks sagatavots tādā līmenī, lai to virzītu izskatīšanai valdībā, bet arī pēc tam diskusijas noteikti turpināsies, jo šis plāns nebūs "sastindzis" dokuments, atbilstoši situācijai to ik brīdi varēs papildināt vai mainīt kādu niansi, tajā pat laikā saglabājot pamatnostādnes. Nākamais solis pēc plāna apstiprināšanas valdībā būs tā saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Lai arī šobrīd, 2006. gada sākumā, varbūt šķiet, ka eiro ieviešanas datums vēl ir aiz kalniem, vairāki būtiski sagatavošanas darbi ir darāmi jau tagad. Lai mēs eiro ieviešanai neradītu šķēršļus no likumdošanas viedokļa, ministrijas atbilstoši savai kompetencei veic normatīvo aktu pārskatīšanu, fiksējot grozāmo normatīvo aktu loku un skaitu, kā arī definējot nepieciešamo grozījumu veidu un apjomu. Latvija pievērsīs īpašu uzmanību tam, lai šie grozījumi normatīvajos aktos tiktu izstrādāti, nepieciešamības gadījumā saskaņoti ar Eiropas Centrālo banku un pieņemti laikus pirms eiro ieviešanas dienas. Pašu eiro ieviešanas procesu no juridiskā viedokļa regulēs tā dēvētais "jumta likums", kura projekts mums ir jāizstrādā jau līdz šī gada maijam.

Jau tagad ir ļoti būtiski veicināt sabiedrības izpratni par eiro ieviešanu un nodrošināt nepieciešamās informācijas sniegšanu. Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, der ņemt vērā Lielbritānijas paraugu - šajā valstī par pievienošanos eiro zonai balsošana nav notikusi, turklāt tā nav arī skaidri definējusi datumu, kad varētu pievienoties EMS, bet tajā pašā laikā Lielbritānijai jau ir izstrādāts detalizēts eiro ieviešanas plāns, kas tiks "iedarbināts", tiklīdz būs pieņemts attiecīgais lēmums.

Ja mēs būsim laikus veikuši visus nepieciešamos sagatavošanas darbus, ja Latvijas sabiedrība būs pietiekami labi informēta par šo procesu, zinās, ko un kad gaidīt, kas un kā notiks, tad tādā gadījumā arī eiro ieviešana mums veiksies raitāk.

Tas pat zināmā mērā ir saistāms ar lielāko pašreizējo kavēkli Latvijas ceļā uz eiro, proti, vienu no Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka pieļaujamo inflācijas līmeni. Kā zināms, inflāciju veicina arī inflācijas gaidas sabiedrībā. Tādēļ ir svarīgi, lai eiro ieviešana sabiedrības apziņā netiktu saistīta ar inflācijas kāpumu, un panākt to var, tikai skaidrojot un kliedējot neziņu. Ja mums tas izdosies, lielā mērā būs mazināta arī inflācijas iespējamība eiro ieviešanas procesā. Piemēram, kaimiņi igauņi šobrīd šīs problēmas risināšanai organizē informatīvus seminārus, tādējādi skaidrojot inflācijas cēloņus makroekonomiskā kontekstā. Šobrīd visi pasākumi eiro ieviešanas jeb €-dienas nodrošināšanai tiek plānoti, balstoties uz pieņēmumu, ka Latvija aptuveni 2007. gada vidū saņems uzaicinājumu pievienoties EMS Latvijas valdības jau agrāk noteiktajā laikā - 2008. gada 1. janvārī. Gribu uzsvērt, ka eiro ieviešanas projekts un līdz ar to arī valūtas nomaiņas plāns - "neatbild" par Māstrihtas kritēriju izpildi. Tas ir dokuments, kas paredz noteiktus soļus eiro praktiskai ieviešanai - visiem nepieciešamajiem sagatavošanas darbiem un €-dienas nodrošināšanai.

Strādājot pie eiro ieviešanas plāna, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta gan pašreizējo eiro zonas valstu pieredzei, labāko praksē pārbaudīto risinājumu pārņemšanai, gan to jauno ES dalībvalstu plānu izpētei, kas, līdzīgi kā Latvija, vēl tikai veic nepieciešamos priekšdarbus pārejai uz eiro.

Lietuva, Igaunija un Slovēnija gatavojas eiro ieviešanai jau no nākamā gada sākuma. Tā kā arī šīm valstīm ar kritēriju noteiktā inflācijas līmeņa nodrošināšanu neveicas tik gludi, šai jomai tās pievērš uzmanību arī savos eiro ieviešanas plānos. Ja Lietuva plānā iekļāvusi tāda principa ievērošanu, kas paredz izvairīties no cenu ļaunprātīgas paaugstināšanas un inflācijas gaidām, tad Igaunija savā plānā min arī līdzšinējo pieredzi vecajās dalībvalstīs - eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju varētu būt īslaicīga un svārstīties apjomā no 0,1 līdz 0,3 procenta punktiemiem. Slovākijai, kura plāno ieviest eiro pēc mums, inflācijas ierobežošanas scenārijs ietver valsts pozitīvā piemēra efekta izmantošanu cenu noapaļošanas procesā, uzņēmējus aicinot sekot valsts nostājai.

Bažas par iespējamo cenu lēcienu sakarā ar eiro ieviešanu var radīt atsevišķu pašreizējo EMS dalībvalstu pieredze. Izmantojot situāciju, eiro ieviešanas brīdī dažām precēm un pakalpojumiem daļa tirgotāju noapaļoja un paaugstināja cenas. Taču cenu noapaļošanas rezultātā kopējais cenu līmenis eiro zonā 2002. gada pirmajā pusgadā paaugstinājās tikai par aptuveni 0.2 procenta punktiem. Tātad kopējais cenu noapaļošanas efekts un cenu pieaugums nebija liels un plaši izplatīts.

Jāatzīmē, ka valstīs, kas eiro ieviesa laikā no 1999. līdz 2002. gadam, inflācijas pieauguma procesu izraisošie apstākļi un arī tās rādītāji bija ļoti atšķirīgi. Lielākais cenu kāpums eiro ieviešanas periodā bija tādās valstīs, kā Grieķija un Itālija. Taču eksperti ir atzinuši, ka inflāciju galvenokārt veicināja citas blakus parādības (iemesli) - piemēram, Grieķijā šajā periodā valdīja nelabvēlīgi laika apstākļi, kā rezultātā ievērojami pieauga dārzeņu un augļu cenas.

Inflācijas veicinātājs faktors dažās valstīs bija arī lielā līdzšinējās nacionālās valūtas un eiro naudas vienības vērtības atšķirība. Piemēram, Itālijā sākotnēji bija grūti aprast ar domu, ka arī sīknaudai, monētām ir vērtība - tādējādi īpaši pakalpojumu sfērā ievērojami auga cenas, jo klienti neskopodamies mēdza atstāt bagātīgu dzeramnaudu gan pēc vakariņām restorānā, gan taksometra šoferim, gan frizierim. Un šo pakāpenisko cenu pieaugumu nebūt neveicināja eiro ieviešanas process pats par sevi. Šī pieredze liecina, ka ir ļoti svarīgi nodalīt, diferencēt, kas tad īsti un kādā mērā ir ietekmējis vai var ietekmēt inflācijas pieaugumu un kas ir tie apstākļi, kuri ir vadāmi vai ko varam ietekmēt mēs paši, patērētāji.

Jā, neapšaubāmi, arī vecajās dalībvalstīs bija tirgotāji, kas izmantoja sabiedrībā valdošās inflācijas gaidas. Cenas netika paaugstinātas periodā, kamēr tās tika norādītas vienlaikus nacionālajā valūtā un eiro, bet gan īsi pirms, kā arī pēc paralēlo cenu perioda.

Latvija savā eiro ieviešanas plānā ir ietvērusi diezgan ilgu paralēlo cenu periodu, kad cenas tirgotājiem obligāti būs jānorāda abās valūtās - latos un eiro, tas būs trīs mēnešus pirms €-dienas un vēl gadu pēc tās. Tik ilgā laikā process būs spiests izlīdzināties, turklāt tas ļaus iedzīvotājiem sekot līdzi cenām un aprast ar jauno naudu, tās vērtību, atvieglojot preces vērtības aplēses eiro naudā un dodot iespēju novērtēt, kā konkrētais tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs rīkojas ar cenām. Ir jāsaprot, ka valsts nevar tirgotājam diktēt cenas, taču, valsts sektorā piemērojot striktus matemātiskās noapaļošanas principus, tā ar savu piemēru var aicināt tirgotājus tam sekot.

Kā viena no prioritātēm Latvijas eiro ieviešanas plānā ir paredzēta kampaņa tirdzniecības jomas dalībniekiem, kurā pārdevēji tiks aicināti veikt cenu noapaļošanu godīgi. Lai šo mērķi īstenotu, tiek veidota sadarbība ar dažādu biznesa jomu pārstāvju asociācijām, ar kurām, cerams, tiks noslēgtas vienošanās par iesaistīšanos kampaņā. Tāpat, aicinot uz aktivitāti citus sociālos partnerus, ir iespējams šim procesam sekot, veikt cenu monitorēšanu un gadījumā, ja tiek konstatēta negodīga cenu noapaļošana, par to informēt sabiedrību.

Salīdzinot ar vecajām dalībvalstīm, Latvija un citas jaunās dalībvalstis noteikti ir prioritārā situācijā. Eiro ieviešanas pirmsākumos tā bija pilnīgi abstrakta nauda, tās ieviešana tika uztverta ar lielām bažām. Tagad pie eiro ir jau pierasts, un ievērojama daļa arī mūsu iedzīvotāju ar eiro sadzīvē ir saskārušies un uztver to kā normālu maksāšanas līdzekli. Daudzi no mums ir novērtējuši tās priekšrocības un ērtības, ko dod iespēja, piemēram, ceļojot norēķināties ar vienu un to pašu naudu dažādās valstīs.

Neapšaubāmi valūtas nomaiņas process mums nesīs - lai arī neilgu, tomēr zināmu neērtību periodu. Tas varētu saistīties ar laiku, kad paralēli kā maksāšanas līdzekli varēs izmantot gan eiro, gan latus - ar tā dēvēto duālās apgrozības periodu. Pašreiz ar komercbankām notiek diskusijas par to, cik ilgi tās būs gatavas veikt skaidrās naudas nomaiņu bez komisijas maksas, un vadības komitejas viedoklis ir tāds, ka vēlamais šī perioda ilgums būtu seši mēneši. Jāuzsver, ka Latvijas Banka naudas maiņu turpinās arī pēc tam neierobežoti ilgi. Tomēr, ņemot vērā gan citu valstu pieredzi, gan to, ka cilvēki parasti lietu kārtošanu mēdz atlikt uz pēdējo brīdi, ir paredzams, ka bankās varētu veidoties rindas.

Mūsu pašu spēkos ir parūpēties par to, lai neradītu sev neērtības, proti, jau tagad vairāk sākt izmantot bezskaidras naudas norēķinus, bet skaidrās naudas uzkrājumus tomēr jau laikus noguldīt bankas kontā. Tādējādi mēs būsim izvairījušies no naudas maiņas drudža pie bankas kases lodziņa, jo lati, kas būs bankas kontā, automātiski un bez maksas tiks konvertēti eiro. Tā izdosies ietaupīt kaut vai ceļa izdevumus, kas citādā gadījumā būtu nepieciešami, braucot uz banku mainīt naudu.

Eiro ieviešanas procesā būs jāpiedalās visai Latvijas sabiedrībai - ikvienam naudas lietotājam. Naudas nomaiņas procesā iesaistītās institūcijas būs atbildīgas par to, lai informāciju par pāreju uz eiro saņemtu arī tie 10 % iedzīvotāju, kas ir "attālināti" no finanšu pakalpojumiem, lai informācija par naudas drošības pazīmēm un citiem praktiskiem aspektiem nonāktu pie katra, kā arī lai ikvienam būtu iespējas laikus un maksimāli ērti samainīt naudu vai veikt citas finanšu operācijas. Bet arī iedzīvotājiem būtu jābūt aktīviem un jāseko šai informācijai, lai naudas nomaiņu netraucētu tādi šķēršļi, kas ir pašu radīti vai ko mēs paši viegli būtu varējuši novērst.

Līdzīgi arī ar inflācijas gaidām, kas bieži rodas no informācijas trūkuma, kā arī no tirgotāju pilnīgi dabiskās vēlmes celt cenu, ja pircējs ir gatavs maksāt vairāk un arī konkurents ceļ cenu. Mūsu visu pienākums ir neveicināt procesus, kas ļautu tirgus dalībniekiem izmantot naudas nomaiņas aizsegu cenu paaugstināšanai. Līdz ar to esam nodefinējuši mūsu kopējos nākamā perioda mērķus - pastāvīgi sniegt skaidrojumu par eiro ieviešanas procesa virzību un ar to saistītajām aktivitātēm. Eiro ieviešana nav vienas grupas - valsts, uzņēmēju vai iedzīvotāju - mērķis, bet gan mūsu visu kopīgs projekts.