Mediju brokastis par eiro projekta aktualitātēm

Finanšu ministrija, 10.06.2013

Iedzīvotājiem svarīgākie eiro ieviešanas jautājumi – pensijas un algas, valūtas kurss un praktiskā norise

Maijā eiro atbalstītāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū sasniedza 38%, liecina pētījumu aģentūras Factum jaunākie sabiedriskās domas aptaujas dati par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos.

„Jāteic, visās valstīs, kur eiro ieviests, atbalsts kāpis pakāpeniski un nevienā valstī gadā pirms pārejas uz jauno valūtu atbalsts nav bijis augsts. Lielākais atbalsta kāpums tradicionāli novērojams pēc pārejas, kad uz visiem jautājumiem rastas atbildes un nedrošība ir aiz muguras,” saka Aldis Pauliņš, Factum vadītājs.

Ero ieviešana šobrīd svarīga 50% iedzīvotāju

Eiro ieviešanas jautājumu par svarīgu šobrīd atzīst puse (49%) Latvijas iedzīvotāju. Kā svarīgāko aspektu, par kuru vēlētos saņemt informāciju, aptaujātie atzīst to, kā pāreja uz eiro ietekmēs algu un pensiju saņemšanu (83%).

„Algu un pensiju saņemšanu pāreja uz eiro neietekmēs nekā. To, ko līdz šim saņēmāt latos, pēc 1. janvāra saņemsiet eiro, pārrēķinot latus uz eiro pēc noteiktā kursa. Piemēram, līdzšinējo 100 latu vietā pēc 1. janvāra saņemsiet 142,29 eiro. Un viss,” saka Dace Kalsone, Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja.

Otrs populārākais jautājums (82%), par ko aptaujātie vēlas saņemt informāciju ir – kāds būs apmaiņas kurss.

"Šīs bažas, tāpat kā bailes no konfiscējošām naudas reformām, ir ar saknēm padomju laiku pieredzē, kas dzīvā atmiņā galvenokārt vecākajai paaudzei," saka Juris Kravalis, Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs. "Kurss, pēc kura lats piesaistīt eiro jau gadiem – 0.702804, netiks mainīts. Diplomātiskā procedūra nosaka, ka kurss jāapstiprina reizē ar uzaicinājumu valstij pievienoties eiro zonai, ko varam gaidīt 9.jūlijā. Tātad pēc 9. jūlija, kad gaidām oficiālo Eiropas Komisijas gala lēmumu, sabiedrībai būs par vienu nozīmīgu rūpi mazāk,” uzsver J.Kravalis.

Visbeidzot, trešais sabiedrībai aktuālākais jautājumu kopums ir - kad, kur, cik ilgā laikā notiks pāreja uz eiro (74%).

„Bankas kontos noguldītā nauda no latiem pret eiro nomainīsies automātiski. Savukārt visdažādākā izmēra mājas cūciņas un grāmatās ieslēptos latus pēc šī kursa pirmajos mēnešos varēs mainīt visās komercbankās un 302 Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru tuvumā nav komercbanku, kā arī Latvijas Bankā neierobežotu laiku. Komisija par to nebūs jāmaksā,” tā D. Kalsone.

Cenu pārrēķināšana jāveic stingri pēc matemātiskā principa

74% aptaujāto valsts iedzīvotāju uztraucas par iespējamu cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu. Šis viedoklis ir īpaši izplatīts eiro pretinieku un vecāko grupu vidū: 56-65 un 66+ gadi. Cenu pieauguma paredzamību pamato iedzīvotāju valdošie priekšstati, ka eiro ieviešanas izmaksas tiks iekļautas preču un pakalpojumu cenās un ka tās nāksies maksāt Latvijas iedzīvotājiem.

„Šis ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko man uzdod auditorijās visā Latvijā. Tad es vaicāju pretī - vai cenas ir kāpušas aizvadītajos gados, un vai tās kāps arī nākotnē? Arī es precīzi neatceros, par cik procentiem cenas ir mainījušās, piemēram, šokolādei pēdējā gada laikā un kādi faktori ir ietekmējuši tās cenu,” stāsta D. Kalsone. „Tas ir mīts, kurš, atbildot uz šiem jautājumiem, pārsprāgst kā ziepju burbulis.”

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu visiem tirgotājiem būs jāievēro matemātiskais princips, veicot cenu pārrēķinu no latiem uz eiro pēc noteiktā kursa. „Un, ja precēm vai pakalpojumiem cenas eiro būs ļoti apaļas, tas būs signāls, ka, iespējams, cenas ir mainītas nesenā pagātnē,” noslēdz D. Kalsone.

Atlikt eiro ieviešanu nav pamata

Tāpat sabiedrībā bieži ir sastopams viedoklis, ka pievienošanos eiro zonai vajadzētu atlikt uz vēlāku laiku. Kopumā 38% Latvijas iedzīvotāju vēlas, lai jautājums par eiro ieviešanu tiktu atlikts uz iespējami tālāku nākotni.

„Latvijas gatavošanos eirozonai var salīdzināt ar sportista treniņiem nopietnām sacensībām. Pirmo reizi Latvija šīm sacensībām pieteicās vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā ar mērķi pievienoties eiro zonai 2008.gadā. Tomēr mūsu fiziskā forma un rezultāti vēl nebija gana labi. No Eiropas institūcijām saņēmām atteikumu. Pēdējos gadus esam nopietni strādājuši un panākuši teicamus rezultātus. Visi Māstrihtas kritēriji, kas apliecina valsts spēju būt atbildīgai Ekonomiskās un Monetārās Savienības dalībniecei, ir sasniegti. Tas ir katra valsts iedzīvotāja nopelns. Šobrīd esam lieliskā formā, tāpēc jāstartē ir tagad,” saka Jānis Platais, Finanšu ministra padomnieks.

Vairāk atbalsta jaunieši un labāk izglītotie

Tāpat kā līdz šim, vairāk eiro ieviešanas atbalstītāju ir jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 25 gadiem, kā arī cilvēku vidū ar augstāku izglītības līmeni un salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju saskatījušas pozitīvas sekas valstīs, kurās jau lieto eiro, kā arī ilgākā perspektīvā paredz situācijas uzlabošanos Latvijā (tā uzskata vairākums eiro ieviešanas atbalstītāju – 68-70%). Mazāka daļa sabiedrības (jeb 25%) cer uz pārejas pozitīvu iespaidu uz savu un ģimenes labklājību (55% atbalstītāju vidū).

Analizējot rezultātus dažādās iedzīvotāju ienākumu grupās, novērota tendence, ka, pieaugot ienākumu līmenim, palielinās respondentu skaits, kuri atzīst savas attieksmes pret eiro ieviešanu uzlabošanos, un samazinās attieksmes pasliktināšanās.

Pozitīvi noskaņotie savu attieksmi pamato ar informācijas pieejamību par eiro ieviešanu, nebūs nepieciešama valūtas maiņa, nebūs konvertācijas izdevumu, būs vienotība ar citām ES valstīm, Latvija iegūs (stabilitāti un jaunas iespējas), eiro ir pazīstama valūta (pierasts), kā arī eiro ieviešanas neizbēgamība.

Ināra Rubene
Finanšu ministrijas
Eiro komunikācijas biroja vadītāja,
Tālr. 67095417 [email protected]